No nākamā gada Saeimas deputāti saņems par 157 eiro lielākas algas nekā šogad, kas kopumā ir 2448 eiro mēnesī. Tas kopumā no valsts budžeta papildus prasīs 708 000 eiro.
Daļa Neatkarīgās aptaujāto uzskata, ka pašreizējos ekonomijas apstākļos tas nav solidāri, savukārt citi atbalsta šādu soli, uzsverot, ka valsts pārvalde nav lēta lieta.
«Priecājos, ka cilvēkiem būs lielāka alga. Taču būtu labi, ja arī par citiem tāpat rūpētos un ievērotu vidējās algas kāpumu valstī, ar ko tiek pamatots šāds solis,» teic Diabēta aprūpes māsu apvienības vadītāja Līga Ārente. Viņai neesot saprotams, kāpēc Veselības ministrija uz mediķu prasībām palielināt algas atbild, ka to nav iespējams izdarīt, jo naudas nav. Acīmredzot esot uzstājīgāk jāprasa, ja reiz tā tomēr atrodas. Jo izrādās, ka runas par finanšu trūkumu valstī nav patiesas. Diemžēl tas, ka veselības aprūpes joma ejot bojā, valdību un deputātus nesatrauc. «Vai tiešām neredz, kas notiek ar nozari?! Tā iet bojā! Kaut vai paskatieties uz Austrumu slimnīcu, kurai ir 10 miljonu eiro parāds! Pakalpojumi tajā tiek sniegti – gan tikai neatliekamās palīdzības. Tie ir ļoti dārgi, un mēs izdarām vairāk, nekā tiek samaksāts. Un tas tā gadiem – hroniska situācija!» savu neapmierinātību neslēpj L. Ārente.
Uz šādu lēmumu visai ironiski raugās Rīgas 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons, citējot kāda skolēna domrakstā Hamleta teikto vārdu pārfrāzējumu: «Kā būs, tā būs!» Ja jau pedagogu reformai naudas nav, tad vismaz skolotāji varēšot atbalstīt tautas kalpu iespēju pilnvērtīgi un radoši strādāt, kā arī parūpēties par deputātu iztikas groza piepildīšanu. Kaut kam taču jānoņem, lai citiem pieliktu! Kāpēc gan lai tie nebūtu skolotāji? Un ko gan viņi šajā situācijā var izdarīt? Aiziet padziedāt pie Saeimas ēkas Bēdu, manu lielu bēdu? Tomēr, runājot bez ironijas, – ja reiz pielika deputātiem algas, tad gluži loģiski vajadzētu to arī citiem – pedagogiem, mediķiem, policistiem... Tad tas būtu saprotams, piebilst G. Jirgensons.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidents Aivars Mednis atzīst, ka «principā labas valsts pārvalde nemaksā lēti», tāpēc varot saprast šādu soli. Viņš gan cerot, ka algas pielikums atstās iespaidu arī uz deputātu darba kvalitāti un pieņemto lēmumu izsvērtību.
Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis atteicās komentēt šādu lēmumu, bet Dailes teātra direktors Andris Vītols ir par deputātu maciņa papildināšanu. Ja jau vidējā alga valstī kāpjot, tad tam gluži loģiski jāatsaucas arī uz parlamentāriešu darba samaksu. Viņš gan gribētu, lai tas tikpat loģiski atsauktos uz deputātu vēlmi strādāt tautas labā. Tāpat vēlētos uzzināt, ko viņi izdara mēneša laikā, lai būtu pelnījuši tādu algu.
Savukārt Profesionālo aktieru apvienības valdes priekšsēdētājs Januss Johansons domā, ka tas nav pārāk godīgi attiecībā uz citiem darba darītājiem. Viņš drīzāk atbalstītu algu celšanu ministriem, jo viņi atbild par nozarēm un arī viņu atbildība ir krietni lielāka nekā Saeimas deputātiem.