Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja ierosinājumu nākamgad paredzēt deviņus miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pedagogu atalgojuma reformai.
Pēc Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) streika prasību paziņošanas Veselības ministrijas (VM) nostāja ir bijusi pārsteidzoša, jo tā likumā noteiktajā kārtībā uz prasībām neko nav atbildējusi, kas varētu liecināt, ka ministrija grib nevis izlīgumu, bet gan konfrontāciju, šorīt LTV izteicās LVSADA vadītājs Valdis Keris.
Veselības ministrija (VM) noliedz iespēju iegūt papildu finansējumu mediķu algu palielināšanai, daļēji neieviešot kārtību, kādā tiktu īstenoti investīciju pasākumi, lai uzlabotu pieejamību veselības veicināšanai un slimību profilakses pakalpojumiem.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) saskata iespēju mediķu algu palielinājumam iegūt vēl aptuveni četrus miljonus eiro, daļēji neieviešot kārtību, kādā tiktu īstenoti investīciju pasākumi, lai uzlabotu pieejamību veselības veicināšanai un slimību profilakses pakalpojumiem.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) šodien oficiāli iesniegusi Veselības ministrijai (VM) savas kolektīvā interešu strīda jeb pirmsstreika prasības, aģentūru LETA informēja arodbiedrības pārstāve Inga Rudzīte.
Pedagogu arodbiedrība izlēmusi par brīdinājuma streika rīkošanu 27. novembrī, taču attieksme pret šādu protesta akciju nozares darbiniekiem ir gana atšķirīga – sākot no pilnīga atbalsta līdz noliegumam. Arī izglītības iestāžu vadītāji ir to pulkā, kas visai skeptiski skatās uz streikošanu.
Ja arī pēdējās pedagogu streika izlīgšanas komisijas sēdes laikā iesaistītajām pusēm neizdosies vienoties par pedagogu jauno darba samaksas modeli, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) varētu rosināt modeļa ieviešanu atlikt uz vēlāku laiku.
Cerība un vienlaikus neticība, tik pretrunīgas izjūtas ir mediķiem. «Mēs gribētu cerēt, taču kopš krīzes gadiem, kad medicīnai samazināja finansējumu, mēs neticam, ka kādu dienu patiešām piepildīsies tas, ko politiķi sola,» Neatkarīgajai pie Saeimas nama saka medicīnas māsas un māsu palīgi.
Vidēji Eiropas Savienībā (ES) sievietes saņem par 16,3% mazāk nekā vīrieši par tādu pašu darbu, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Marika Kupče.
Tračus ap nākamā gada Latvijas valsts budžetā paredzētās naudas dalīšanu neizdodas apslāpēt ne ar vidējās algas rādītāju pieaugumu, ne ar šā pieauguma popularizēšanu.
Izglītības nozarē strādājošo streiks varētu iegūt plašāku atsaucību, jo aizvainoti par algu reformas rezultātu ir ne tikai pirmsskolas un skolu pedagogi, bet arī augstskolu pasniedzēji, kuru darba samaksa tik tikko pārsniedz minimālo algu. Rezultātā daļa mācībspēku no darba augstskolā spiesti aiziet vai piestrādāt citur.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) jauno pedagogu algu modeli sauc par brāķi un pastāv iespēja, ka novembrī tiks rīkots streiks, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Ņemot vērā atšķirības veiktajos aprēķinos par pedagogu darba samaksas jaunā modeļa ietekmi uz izglītības darbinieku algām un darba slodzi, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) šodien vienojās līdz nākamajai pedagogu streika izlīgšanas komisijas sēdei precizēt savus aprēķinus.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile ir pārliecināta, ka visas izteiktās prasības attiecībā uz izglītības sektora uzlabošanu nebūs iespējams izpildīt jau nākamajā gadā.
Ja modelis tiks ieviests esošajā redakcijā, tad 56% skolu skolotāju jutīs algu samazinājumu, aprēķināja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA).
SEB bankas stāstu par jauniešu prasībām uz pirmo algu ap tūkstoti eiro mēnesī līdzsvaro darba sludinājumu portāla CV Market dati, ka puse no jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem piekristu strādāt par 100–360 eiro mēnesī.