Šogad nav iespēju iegūt vēl papildu līdzekļus pedagogu algām, šodien pēc tikšanās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību norādīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Šodien plkst.12 izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) tiksies ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA), lai informētu par darbības prioritātēm.
"Pedagogu darba samaksas jaunais modelis ir prioritārs jautājums, par ko skaidrībai jābūt līdz mācību gada beigām. 2016.gada budžetā jau rezervēti papildus deviņi miljoni eiro pedagogu atalgojuma palielinājumam. Šī finansējuma saņemšanai gan paredzēts nosacījums - jauns atalgojuma modelis, tādēļ svarīgi par to vienoties iespējami ātri," trešdien, 24.februārī, uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele.
Tuvākajā laikā būs skaidrība par pedagogu darba samaksas modeļa tālāko virzību, norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks (V).
Darba devējam, kurš izmaksā darba samaksu, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē, varēs piemērot kriminālatbildību. To paredz priekšlikums izmaiņām Krimināllikumā, kas ceturtdien, 21.janvārī, otrajā lasījumā atbalstīts Saeimas sēdē.
Virzot jauno algu modeli, aiz borta palikuši pirmsskolu pedagogi. Viņiem darba samaksas paaugstinājums tiek solīts vien 2018. gadā. Lai viņiem palielinātu algas par 15–20 procentiem jau šogad, papildus būtu vajadzīgi 9–12 miljoni eiro. Tāda nauda valsts budžetā nav plānota. Koalīcijas sadarbības padomes sēdē, skatot šo jautājumu, tika nolemts to atlikt un uzvelt šo nastu uz jaunās valdības pleciem.
Pedagogu atalgojuma jaunā modeļa tālāka virzība vairs nav ierēdniecības jautājums, bet gan politiska izšķiršanās, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja izglītības ministre Mārīte Seile.
Turpmāk mēneša minimālā darba alga būs 370 eiro līdzšinējo 360 eiro vietā. No šodienas spēkā stājas arī grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz palielināt Ministru prezidenta, ministru, parlamentāro sekretāru, Saeimas frakciju un komisiju vadītāju algas.
Labi sakārtotos kokrūpniecības uzņēmumus vidējās algas ir sasniegušas teju Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni, rēķinot pēc pirktspējas paritātes, konferencē "DNB Global forest 2015" atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
Valdība atbalsta grozījumus noteikumos, kas paredz piešķirto 10 miljonu eiro sadalīšanu ārstniecības personu atalgojuma celšanai, kas nozīmē, ka mediķu algas nākamgad pieaugs par 7%.
Veselības ministrijas (VM) apstiprinātais mediķu algu palielināšanas modelis ir prettiesisks un konkurenci ierobežojošs, jo no iespējas saņemt algas palielinājumu ir izslēgta liela daļa nozarē nodarbināto, kas iedzīvotājiem sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, uzskata Veselības aprūpes darba devēju asociācija (VADDA).
Darba grupas sanāksmē, izstrādājot veselības nozares darbinieku darba samaksas pieauguma modeli 2016. gadam, panākta vienošanās, ka vidējais atalgojuma palielinājums ārstniecības personām no nākamā gada 1. janvāra būs septiņi procenti.
Lai gan medicīnas nozarē strādājošajiem samaksa par darbu vidēji pieaugs par 7%, finansējumu ģimenes ārstu praksēm nākamgad nav plānots palielināt, līdz ar to arī algu pieaugums viņiem nav paredzēts.
Nākamgad lielai daļai mediķu vidējā darba samaksa pieaugs par 7%, tomēr daļai medicīnas māsu algas pieaugs pat par 10%, aģentūrai LETA pastāstīja veselības ministrs Guntis Belēvičs un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris.
Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) un tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) rosinājumu noteikt, ka par darba samaksas, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē, jeb "aplokšņu algas" maksāšanu fiziskai personai vai uzņēmuma valdes loceklim jāpiemēro naudas sods no 140 līdz 2100 eiro.