VADDA: Apstiprinātais mediķu algu palielināšanas modelis ir prettiesisks

Veselības ministrijas (VM) apstiprinātais mediķu algu palielināšanas modelis ir prettiesisks un konkurenci ierobežojošs, jo no iespējas saņemt algas palielinājumu ir izslēgta liela daļa nozarē nodarbināto, kas iedzīvotājiem sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, uzskata Veselības aprūpes darba devēju asociācija (VADDA).

Kā aģentūru LETA informēja VADDA pārstāvis Jānis Basevičs, veselības nozarē strādājošo algu palielināšanai piešķirtais finansējums būtu jāiegulda, palielinot algas sadaļu valsts garantēto pakalpojumu tarifos, nevis pēc neskaidriem kritērijiem diskriminējošā veidā izdalot atsevišķas mediķu kategorijas.

Viņš skaidroja, ka valsts apmaksāto pakalpojumu tarifu algas elementa palielināšana ir tiesiska un loģiska mediķu atalgojuma palielināšanas prakse. Tā nodrošina taisnīgāko un efektīvāko finansējuma izlietošanas veidu, jo valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus uz līdzīgiem noteikumiem un pēc vienotiem tarifiem sniedz gan valsts un pašvaldības uzņēmumi, gan privātajā sektorā strādājošie medicīnas darbinieki, ārstu prakses un individuālie uzņēmumi, norādīja Basevičs.

Jaunajā VM piedāvājumā tiek mēģināts vienus un tos pašus pakalpojumus nodrošinošos mediķus iedalīt "labajos" un "sliktajos". Vieniem atbilstoši tiktu nodrošināts algas pieaugums, bet pārējiem tas tiktu liegts, sacīja VADDA pārstāvis.

Tāpat absurds un nekorekts ir mēģinājums sasaitīt ģimenes ārstu atalgojuma palielināšanu ar pacientu laboratorisko izmeklējumu samazināšanu, piebilda Basevičs.

Arī VADDA valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds norāda, ka asociācija novērtē valdības pausto labo gribu, atrodot papildu 10 miljonus eiro darba samaksas paaugstināšanai medicīnas nozarē strādājošajiem. "Tomēr mūs šokē "šķiriskā pieeja" un mēģinājums algas palielināt selektīvi. Ja reiz ir panākta vienošanās par nepieciešamību palielināt atalgojumu medicīnas darbiniekiem, tad to arī ir nepieciešams īstenot, nešķirojot mediķus "labajos" un "sliktajos"," pauda Rēvalds.

Viņš stāstīja, ka visi medicīnas darbinieki valsts garantētos veselības aprūpes pakalpojumus nodrošina pēc vienādiem principiem un vienādiem tarifiem. Tāpēc nav pieņemami diskriminēt mediķus pēc tā, vai viņi strādā "pareizajā" slimnīcā, vai arī sniedz iedzīvotājiem pilnīgi tos pašus valsts apmaksātos pakalpojumus savā ārsta prakses vietā.

Ārsts, ārsta palīgs, medicīnas māsa, podologs, kā arī citi mediķi vienādi sniedz valsts apmaksātos pakalpojumus, un, palielinot pakalpojumu tarifus, visi arī līdztiesīgi saņemtu algas pieaugumu, kā tas līdz šim tika praktizēts Latvijā. Nav pamatota mediķu atalgojuma paaugstināšana, šķirojot viņus pēc tā, vai viņi savus pakalpojumus sniedz valsts vai pašvaldības uzņēmumā, vai arī privātpraksēs un privātajos uzņēmumos, pārliecināts VADDA vadītājs.

VADDA viedoklim pievienojas arī Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) vadītājs Pēteris Apinis, kurš norāda, ka arī LĀB atzinīgi vērtē VM centienus palielināt medicīnas darbinieku algas un uzskata par atbalstāmu, ka proporcionāli vairāk algas tiek paaugstinātas medicīnas māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem, funkcionālajiem speciālistiem.

Tomēr LĀB uzskata, ka nepieciešams paaugstināt visu nozarē strādājošo, valsts pasūtījumu realizējošo kolēģu algas. "Veselības ministrijas viedoklis - paaugstināt algas tikai stacionāros strādājošiem kolēģiem -, mūsuprāt, ir nekorekts," norāda Apinis. Viņš arī uzsvēra nepieciešamību stiprināt ģimenes ārstu kapacitāti.

Arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) vadītāja Sarmīte Veide norāda, ka asociācija ir sašutusi par ministrijas nostāju algu palielināšanas jautājumā. "Ģimenes ārstiem tika piedāvāta iespēja palielināt algas, ja tiktu samazināta nauda pacientu laboratoriskajiem izmeklējumiem. Ja ģimenes ārstu ienākumu palielinājums būtu sasaistīts ar pacientu laboratorisko izmeklējumu samazināšanu, tas radītu plaisu un neuzticēšanos ģimenes ārstu un pacientu attiecībās, kā arī mazinātu ģimenes ārstu iespējas palīdzēt saviem pacientiem," komentēja Veide.

Viņa atgādināja, ka jau pirms daudziem gadiem tika atcelta tā saucamā fondu turēšana, kad ģimenes ārsta ienākumi bija atkarīgi no nosūtījumiem uz izmeklējumiem un pie speciālistiem, kas radīja konfliktus starp pacientiem un ārstiem, kā arī valsti.

"Tādēļ ģimenes ārstu kopsapulcē šī gada 16.oktobrī tika nolemts neatbalstīt laboratorisko izmeklējumu kvotu samazināšanu, kas pēc būtības nozīmēja nepieļaut ienākumu palielināšanu uz pacientu rēķina," rezumēja Veide.

Jau ziņots, ka nākamgad lielai daļai mediķu vidējā darba samaksa pieaugs par 7%, tomēr daļai medicīnas māsu alga pieaugs pat par 10%. Algas mediķiem varētu pieaugt, sākot no februāra.