Viņķele: Pedagogu darba samaksas jaunais modelis ir prioritārs jautājums

© F64

"Pedagogu darba samaksas jaunais modelis ir prioritārs jautājums, par ko skaidrībai jābūt līdz mācību gada beigām. 2016.gada budžetā jau rezervēti papildus deviņi miljoni eiro pedagogu atalgojuma palielinājumam. Šī finansējuma saņemšanai gan paredzēts nosacījums - jauns atalgojuma modelis, tādēļ svarīgi par to vienoties iespējami ātri," trešdien, 24.februārī, uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele.

Trešdien Izglītības komisijas deputāti sēdē tikās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāju Ingu Vanagu, kas izklāstīja aktuālākos jautājumus nozarē. Tikšanās laikā īpaša uzmanība pievērsta pedagogu darba samaksas jaunajam modelim.

LIZDA nav pilnībā apmierināta ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto atalgojuma modeli. Kā deputātiem norādīja I.Vanaga, jaunais modelis nedrīkst pasliktināt situāciju nozarē strādājošajiem, turklāt jāņem vērā arī tas, kā modeli pielāgot dažādām skolotāju kategorijām. LIZDA priekšsēdētāja uzsvēra, ka īpaši jāpārdomā akadēmiskā personāla atalgojuma politika, kā arī jāspriež par iespēju pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem darba samaksu daļēji nodrošināt no valsts budžeta.

Izglītības komisijas deputāti uzsvēra, ka jārod optimālākais risinājums skolotāju darba apmaksai un izšķiršanās par modeļa tālāko virzību ir IZM ziņā.

IZM piedāvātais modelis paredz noteikt pedagogiem 36 stundu darba nedēļu, ietverot visus skolotāja veicamos darbus mācību procesā. Pedagogu algas netiek ierobežotas, taču tiek noteikta zemākā amata alga, kas pedagogam jāsaņem. Tā ir atkarīga no skolēnu skaita klasē un noteikta robežās no 760 līdz 1000 eiro mēnesī.

Sēdē piedalījās arī IZM, Kultūras ministrijas, Augstākās izglītības padomes, Rektoru padomes, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais