Alternatīvais algu modelis "lielo klašu" skolotājiem noteiktu 1200 eiro atalgojumu

Ikšķiles vidusskolas direktora Česlava Batņas veidotais alternatīvais pedagogu darba samaksas modelis "lielo klašu" skolotājiem noteiktu 1200 eiro atalgojumu.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga, LIZDA kopā ar Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju izveidojusi darba grupu, kurā tiek attīstīts Batņas veidotais modelis, lai to tuvākajā laikā varētu prezentēt arī Izglītības un zinātnes ministrijai, kura savu jauno pedagogu algu modeli izstrādā jau teju divus gadus.

Alternatīvais modelis paredzētu, ka pedagogam tiktu samaksāts par visiem viņa veiktajiem pienākumiem, tomēr vienlaikus tas būtu atkarīgs no skolēnu skaita. Jautāta par to, vai šāds variants nenozīmē jau esošā modeļa "Nauda seko skolēnam" palikšanu, Vanaga atbildēja, ka patlaban pedagogiem netiek samaksāts par visiem darbiem, bet izstrādājamā kārtība to paredzētu.

Lai neviens no pedagogiem nebūtu zaudētājs, alternatīvais modelis patlaban paredz, ka pedagogiem, kuri strādā klasēs ar 25 līdz 30 bērniem, būtu iespēja saņemt 1200 eiro lielu algu. Mazāko klašu audzinātāji, kuru klasēs ir no pieciem līdz deviņiem bērniem, varētu rēķināties ar 690 eiro lielu algu.

Tāpat modelis paredzētu arī 10% motivējošo piemaksu iespējas pedagogiem, ko par īpašiem nopelniem varētu izmaksāt direktors.

Uz jautājumu par to, vai šādiem plāniem pietiktu pašlaik noteiktā deviņu miljonu eiro papildu finansējuma, Vanaga pagaidām atturīgi norādīja, ka pašreizējie aprēķini liecinot, ka naudas pietikšot. Tomēr uz nākamo sēdi, kas notiks 19.februārī, paredzēts turpināt veikt nepieciešamos aprēķinus, kā arī domāt par to, kā šajā modelī integrēt pirmsskolas pedagogus.

Arodorganizācija pēc modeļa izstrādes no izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) sagaidīs konstruktīvu darbu, turklāt Vanaga norādīja, ka turpmākā modeļa virzība būtu "ļoti atkarīga" no IZM nostājas.

Vanaga sacīja, ka IZM tad būtu jādomā, kādā veidā izveidotajam modelim pielāgot nepieciešamās aprēķina formulas.

Kā ziņots, Batņa izstrādā alternatīvu jaunajam pedagogu darba samaksas modelim, ko jau kopš 2014.gada veido Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Kā sarunā ar aģentūru LETA pastāstīja Batņa, alternatīvo modeļa variantu viņš sācis izstrādāt pērnā gada oktobrī un patlaban tas esot izstrādāts "uz aptuveni 70%".

Viņš skaidroja, ka, saskatot vērā ņemamas nepilnības ministrijas izstrādātajā modelī, pieņemts lēmums izstrādāt alternatīvu modeli, kas balstās praktiķu redzējumā par to, kā būtu jāaprēķina pedagogu algas. Batņa, kurš strādājis gan mazākā, gan arī lielā skolā, uzskata, ka viņš jaunajā modelī iekļauj praktiskus apsvērumus un viņa izveidotā aprēķina formula ir skaidrāka un saprotamāka.

Batņa norādīja, ka viņa vīzija par algu aprēķināšanu saskan ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) redzējumu, turklāt, kā aģentūrai LETA sacīja LIZDA vadītāja Inga Vanaga, modeļa alternatīvās pašreizējās vadlīnijas ir saprotamākas, taisnīgākas un varētu būt atbalstāmas.

Batņas jaunais modelis balstītos uz 40 stundu darba nedēļu, nevis 36 stundu darba nedēļu, kā to paredz IZM izstrādātā modeļa variants. Tā kā modeļa alternatīva vēl nav pabeigta, Batņa pagaidām atturas atklāt sīkākas detaļas par modeļa saturu un būtību.