Turpmāk mēneša minimālā darba alga būs 370 eiro līdzšinējo 360 eiro vietā. No šodienas spēkā stājas arī grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz palielināt Ministru prezidenta, ministru, parlamentāro sekretāru, Saeimas frakciju un komisiju vadītāju algas.
Iepriekš Labklājības ministrija (LM) gan piedāvāja minimālo algu palielināt līdz 367 eiro vai nepalielināt nemaz, jo lielāks palielinājums neesot ekonomiski pamatots. Tam piekrita Latvijas Darba devēju konfederācija, savukārt pretējs viedoklis bija Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai (LBAS), kas uzskatīja, ka minimālā alga ir jāceļ līdz 380 eiro.
Tāpat šogad tiks aprēķinātas četras dažādas minimālās algas stundu tarifa likmes atkarībā no darba stundu skaita mēnesī.
LM norāda, ka līdzšinējā sistēma normāla darba laika ietvaros ir atšķirīga darbiniekiem, kuriem darba alga ir noteikta minimālās mēneša darba algas apmērā salīdzinājumā ar darbinieku aprēķināto minimālo mēneša darba algu, kuriem nolīgta laika algas sistēma ar minimālās stundas tarifa likmes apmaksu.
Piemēram, 2015.gada gada martā darba stundu skaits bija 176. Darbinieks, kuram samaksa ir noteikta minimālā algas apmērā, saņēma 360 eiro, bet darbiniekiem, kuriem nolīgta laika algas sistēma ar minimālo stundas tarifa likmes apmaksu, alga bija 381,22 eiro.
Savukārt februārī darba stundu skaits bija 160, tāpēc darba devējiem nācās darbiniekam piemaksāt 13,44 eiro, lai darba alga sasniegtu likumā noteikto minimālo algu.
Lai ieviestu jauno sistēmu, darba devējiem būs jāgroza darba līgumi tiem darbiniekiem, kuriem noteikts laika darba sistēmas atalgojums minimālās stundas tarifa likmes apmērā. Tas nozīmē, ka darbiniekam darba laika sistēma un minimālā stundas tarifa likme katru mēnesi būs noteikta saskaņā ar valdības noteikumiem, neminot konkrētus apmērus, un turpmāk šiem darba devējiem darba līgumi nebūs jāgroza, ja valstī mainās minimālā mēneša darba alga.
No šodienas spēkā stājas grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz palielināt Ministru prezidenta, ministru, parlamentāro sekretāru, Saeimas frakciju un komisiju vadītāju algas.
Līdz šim deputātiem, kuri ieņem dažādus amatus Saeimā, izmaksāja arī mēnešalgas daļu par attiecīgo amatu pildīšanu un to noteica, mēneša vidējās darba samaksas apmēram piemērojot dažādus koeficientus. Saeimas komisijas priekšsēdētājam un frakciju vadītājiem šis koeficients bija 0,43, bet pērn novembrī tika atbalstīts priekšlikums palielināt šo koeficientu līdz 1,39.
Savukārt Ministru kabineta locekļiem un parlamentārajiem sekretāriem mēnešalgu nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram piemērojot šādus koeficientus: premjeram - 4,05, ministram - 3,648, parlamentārajam sekretāram - 2,837. Savukārt Saeimā atbalstītais priekšlikums paredz premjeram šo koeficientu noteikt 4,93, ministram - 4,68, bet parlamentārajam sekretāram - 3,63.
No šodienas pieaug arī tiesībsarga mēnešalga, koeficientu 3,41 palielinot līdz 4,05. Tāpat algas pieaugs Valsts kontroles vadībai.
Mainot likumu, bruto algas palielinājums Ministru prezidentam, ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, Saeimas frakciju un komisiju vadītājiem būs aptuveni 600-700 eiro.
Kā liecina aptuvenie aprēķini, algas pieaugums premjeram bruto varētu būt ap 670 eiro, ministriem - ap 780 eiro, parlamentārajiem sekretāriem - ap 600 eiro. Savukārt Saeimas komisiju un frakciju vadītājiem algas bruto pieaugums varētu būt aptuveni 730 eiro.
Saskaņā ar jaunajām izmaiņām Ministru prezidenta alga būs 3771 eiro. Ministriem alga 2791 eiro vietā būs 3580 eiro, savukārt parlamentārajiem sekretāriem 2170 eiro vietā būs 2777 eiro alga.
Mēneša vidējā darba samaksa Latvijā pēdējos gados ir pieaugusi. 2012.gadā tā bija 685 eiro, 2013.gadā - 716 eiro, bet 2014.gadā - 765 eiro.
Jaunā likumprojekta redakcija arī paredz noteikt, ka Saeimas priekšsēdētāja reprezentācijas izdevumi mēnesī nevar pārsniegt 95% no Valsts prezidenta reprezentācijas izdevumiem mēnesī. Šāds ierobežojums noteikts arī Ministru prezidentam un ministriem. Tāpat paredzēts noteikt, ka Ministru kabineta pārstāvji saņem piemaksu 50% apmērā no tam noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata pienākumiem aizvieto kādu prombūtnē esošu valdības pārstāvi. Šobrīd likums paredz šo piemaksu 30% apmērā.