Vidēji Eiropas Savienībā (ES) sievietes saņem par 16,3% mazāk nekā vīrieši par tādu pašu darbu, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Marika Kupče.
Šodien tiek atzīmēta Eiropas vienlīdzīgas darba samaksas diena. Latvijā 2013.gadā darba samaksas atšķirība starp sievietēm un vīriešiem veidoja 14,4%, pastāstīja Kupče, piebilstot, ka pēdējo piecu gadu laikā šis rādītājs ir bijis nemainīgs.
Sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības atspoguļojas arī vidējā apdrošināšanas iemaksu algā, kas sievietēm 2014.gadā sasniedza 578,24 eiro, savukārt vīriešiem - 671,15 eiro. Nemainīga saglabājās tendence, ka atšķirības iemaksu algā ir visos vecumos, tātad visā dzīves garumā.
LM pārstāve stāstīja, ka izteiktākās atšķirības darba samaksā ir vērojamas veselības, izglītības, sadzīves pakalpojumu, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, atpūtas un kultūras nozarēs. Tirdzniecībā nodarbinātās sievietes vidēji pelna par 27,6% mazāk, savukārt finanšu nozarē - līdz pat 37,7% mazāk nekā vīrieši.
Kupče gan norādīja, ka dažās nozarēs sievietēm darba samaksa ir augstāka nekā vīriešiem - valsts pārvaldē sieviešu algas šī gada sākumā bija par 3,3% lielākas nekā vīriešiem. Arī būvniecībā, kur sievietes ir vien 14,8% no visiem nozarē nodarbinātajiem, sieviešu vidējā alga pārsniedza vīriešu algu.
Nevienlīdzīgā darba samaksa veidojas dažādu savstarpēji saistītu iemeslu dēļ - pieņēmumi par sievietēm un vīriešiem "atbilstošu" darbības sfēru un izglītību rada spēcīgu ietekmi uz sieviešu izvēli un tādējādi arī viņu potenciālajām iespējām iegūt konkurētspējīgu atalgojumu, jo jomās, kuras uzskata par tradicionāli sievietēm raksturīgām, bieži ir zems atalgojums - piemēram, medicīnā, izglītībā un tirdzniecībā, skaidroja Kupče.
Turklāt vadības un pārraudzības amatos, kuros algas ir augstākas, galvenokārt ir nodarbināti vīrieši - šī tendence ir redzama arī pašos augstākajos amatos, kur uzņēmumu izpilddirektoru vidū ir vien 4% sieviešu.
LM pārstāve skaidroja, ka diskriminējoša attieksme galvenokārt izpaužas netiešā veidā. Tā saistāma nevis ar darba devēja apzinātu rīcību, bet vēl arvien valdošo pieņēmumu par vīrieša kā uzņēmēja spējām un sievietes galveno atbildību un pienākumu - bērnu audzināšanu. Sievietes daudz laika pavada, veicot svarīgus, bet neapmaksātus darbus, piemēram, mājsaimniecībā. Strādājoši vīrieši vidēji pavada deviņas stundas nedēļā, nodarbojoties ar neapmaksātiem aprūpes un mājsaimniecības darbiem, kamēr strādājošas sievietes šajos darbos pavada 26 stundas nedēļā jeb teju četras stundas dienā.
Šo iemeslu dēļ sievietes biežāk strādā nepilna laika darbus, kas parasti ir ar zemāku atalgojumu, vai arī nestrādā pavisam - tas rada grūtības sievietēm atgriezties darba tirgū un problēmas attīstīt karjeru, kas ilgtermiņā ietekmē viņu ekonomisko drošību. Zemāki ieņēmumi nozīmē mazākus ietaupījumus, zemākas pensijas, ierobežotu ekonomisko neatkarību un lielāku risku nonākt nabadzībā, uzsvēra Kupče.
Lai uzlabotu ģimeņu ekonomisko drošību, LM aicina darba devējus, arodbiedrības un iestādes aktīvi iesaistīties šo komplekso problēmu risinājuma meklēšanā.
Savukārt sabiedrību LM aicina turpināt diskutēt par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām iespējām profesionālajā jomā un ikdienas rūpēs, ģimenēm iedvesmot zēnus un meitenes apgūt visplašākās zināšanas un prasmes, kā arī bez aizspriedumiem iepazīstināt viņus ar visdažādākajām profesijām un līdztiesīgu attieksmi pret ģimenē esošajiem pienākumiem.
Plānojot nākamās piecgades dzimumu līdztiesības politikas ietvaru, LM turpinās atbalstīt tādus projektus kā Ilgtspējas indekss, kurā tiek apbalvoti ģimenēm draudzīgi uzņēmumi, un īstenot pasākumus, kas mazina šķēršļus sievietēm un vīriešiem rūpēties par savu ekonomisko neatkarību, pilnveidojot esošos un attīstot jaunus pakalpojumus.
2013.gada dati liecina, ka ES dalībvalstu vidū vislielākā atalgojuma nevienlīdzība bija Igaunijā, kur sievietes pelnīja par 29,9% mazāk nekā vīrieši, savukārt mazākā atalgojuma nevienlīdzība bija Slovēnijā, kur sievietes pelnīja vien par 3,8% mazāk nekā vīrieši.