Ministrija noliedz iespēju iegūt papildu naudu mediķu algām

Attēlam ir ilustratīva nozīme © Scanpix

Veselības ministrija (VM) noliedz iespēju iegūt papildu finansējumu mediķu algu palielināšanai, daļēji neieviešot kārtību, kādā tiktu īstenoti investīciju pasākumi, lai uzlabotu pieejamību veselības veicināšanai un slimību profilakses pakalpojumiem.

Kā aģentūrai LETA sacīja veselības ministra padomniece komunikācijas jautājumos Iveta Ciganova, šāda finansējuma pārdale nav iespējama, jo šis finansējums jau ir piešķirts un apstiprināts plānošanas dokumentos. "Līdz ar to mēs atkāpties nevaram," norādīja Ciganova.

Viņa piebilda, ka plānotie pasākumi ir "Eiropas Savienības (ES) fondu regulu regulējums", kas paredz, ka 85% no finansējuma nodrošina ES, bet 15% no izmaksām, kas paredzētas profilaksei un veselības veicināšanai, līdzfinansē valsts.

Minētais noteikumu projekts 5.novembrī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, un tas vēl ir jāapstiprina valdībā.

Jau ziņots, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) saskata iespēju mediķu algu palielinājumam iegūt vēl aptuveni četrus miljonus eiro, daļēji neieviešot kārtību, kādā tiktu īstenoti investīciju pasākumi, lai uzlabotu pieejamību veselības veicināšanai un slimību profilakses pakalpojumiem.

Kā aģentūrai LETA sacīja LVSADA vadītājs Valdis Keris, mediķu arodbiedrība paralēli meklē iespējamus finansējuma avotus savu prasību izpildei. "Vienu esam jau atraduši. Šobrīd izrādās, ka uz valdību virza projektu, kurš paredz Eiropas fondu līdzekļu izlietošanu profilaksei, un tur paredzēta grandioza summa - 55 miljoni eiro, no kuriem valsts finansējums - 8,3 miljoni eiro," sacīja Keris.

Arodbiedrība uzskata, ka VM iecerei paredzēto finansējumu var būtiski samazināt un daļu līdzekļu novirzīt tās pirmsstreika prasību izpildei. Keris uzskata, ka projekta apjomu var samazināt uz pusi, līdz ar to valsts budžetā ietaupot aptuveni četrus miljonus eiro.

Jau ziņots, ka mediķu arodbiedrība pieprasa paaugstināt vidējo darba samaksu veselības nozares darbiniekiem - gan ārstniecības personām, gan arī pārējam personālam - par 10%, sākot ar nākamā gada 1.janvāri.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais