Cerība un vienlaikus neticība, tik pretrunīgas izjūtas ir mediķiem. «Mēs gribētu cerēt, taču kopš krīzes gadiem, kad medicīnai samazināja finansējumu, mēs neticam, ka kādu dienu patiešām piepildīsies tas, ko politiķi sola,» Neatkarīgajai pie Saeimas nama saka medicīnas māsas un māsu palīgi.
Ja solījumi būtu piepildījušies, māsas, iespējams, neturpinātu izbraukt no valsts labāka darba meklējumos, nebūtu pārslogotas un emocionāli izdegušas, strādājot vairākos darbos vienlaikus.
Tā ir viena no realitātēm, kas atklājās mediķu arodbiedrības rīkotajā protesta akcijā. «Māsām ir ļoti liela slodze, piemēram, ja kāda saslimst, tad vienai māsai jāpadara viss darbs. Māsas un māsu palīgi ir pārstrādājušies, noguruši un par to saņem mazu samaksu,» stāstīja Rīgas Austrumu slimnīcas darbinieki. Lielākā daļa māsu uz slimnīcu nāk strādāt prakses un pieredzes dēļ, lai pēc tam meklētu darbu ārvalstīs vai privātajā medicīnā. Stradiņa slimnīcas arodbiedrības vadītāja Līga Bāriņa saka: «Divi stāsti no dzīves – satieku draudzeni, kura strādā Norvēģijā par māsu un saņem 14 eiro stundā, mūsu māsas – 3,16 eiro stundā… Piezvana man cita draudzene, bijusi pie ģimenes ārsta, vajadzīgi izmeklējumi, bet izskatās, ka tos šogad noteikti veikt nevarēs, jo beigušās kvotas. Viņa jautā: kāpēc man, cilvēkam, kurš strādā Latvijā un maksā nodokļus, nav iespējams saņemt medicīnisko palīdzību. Kāpēc?» Šos abus piemērus L. Bāriņa min tāpēc, ka mediķu arodbiedrības protesta galvenie jautājumi ir saistīti ar veselības aprūpes pieejamību pacientiem un algu palielināšanu mediķiem.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris Neatkarīgajai ar nožēlu secina: 2016. gadā darba samaksas pieaugums mediķiem nav plānots. Viņš atgādina svarīgu politikas dokumentu par cilvēkresursu attīstību veselības aprūpē, kas paredzēja mediķu atalgojumu palielināt. Diemžēl desmit gados nekas no tā, izņemot minimālās algas pieaugumu, nav realizēts. Līknes, kas rāda ārstiem un māsām solīto un faktisko atalgojumu, spītīgi attālinās viena no otras. Piemēram, bija plānots, ka ārstu algai attiecībā pret vidējo darba samaksu valstī pašlaik jābūt 2:1, bet reāli ir 1: 1. Lai palielinātu medicīnas nozarē strādājošo algas par desmit procentiem, nepieciešami 22 miljoni eiro, aplēsusi arodbiedrība. Veselības ministrs Guntis Belēvičs teicis, ka minimālās algas palielināšanai mediķiem papildus nepieciešami 1,3 miljoni, taču nepietiek tikai ar minimuma palielināšanu, jo, neizlīdzinot algas, veidojas situācija, ka atbalsta personāls saņem algu kā augsti kvalificēta māsa. Lai proporcionāli palielinātu algas, vajadzīgi 8,5 miljoni eiro. Vai Saeima tos atradīs? – tas noskaidrosies jau šonedēļ. «Algas ir tikai viens no jautājumiem. Pirmais, kas valstī ir jādara, būtiski jāsamazina pacientu līdzmaksājumi,» Neatkarīgajai saka V. Keris.
Veselības nozares finansējums 2016. gadā plānots 778,9 miljoni eiro, tas ir, par diviem miljoniem vairāk nekā šogad, taču no iekšzemes kopprodukta tas ir zem trim procentiem, tik mazs finansējums pēdējos desmit gados nav bijis, un Veselības ministrijas prognozes liecina, ka 2017. un 2018. gadā tas būs vien 2,8 un 2,6 procenti… Premjerministre Laimdota Straujuma, uzrunājot parlamentu par 2016. gada budžetu, gan ir optimistiski noskaņota: «Uzskatu, ka 2017. gada budžeta projektā prioritātei ir jābūt veselības nozarei. Es redzu iespējas veikt sociālās apdrošināšanas iemaksu pārdali par labu veselības nozares finansējumam.