Skaidrs, ka valdības un Saeimas amatpersonu algas bija jāpalielina, un liela daļa sabiedrības to saprot, uzskata Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījuma "Rīta panorāma" premjerministre gan atzina, ka, pirms viņa devās komandējumā uz Ķīnu, vēl nebija panākta konkrēta vienošanās par atsevišķu valsts pārvaldes amatpersonu algu celšanu. Straujuma uzskata, ka nebija ētiski aktualizēt šo jautājumu tieši pedagogu streika dienā. Kādēļ tas notika, būtu jājautā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Kārlim Šadurskim (V), norādīja Ministru prezidente.
"Valdība ar šo priekšlikumu nenāca. Tas ir Saeimas lēmums. Valdība neiebilst. Bet īstenībā es justos komfortablāk, ja šis kāpums nebūtu tik augsts, jo, pirms es aizbraucu uz Ķīnu, bija vienošanās par citiem skaitļiem. Nebija pat vienošanās par algu pieaugumu, ja tā," precizēja premjerministre.
Kā ziņots, pagājušās nedēļas piektdienā, kad Latvijā notika izglītības un zinātnes darbinieku brīdinājuma streiks, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienojās nākamgad palielināt Ministru prezidenta, ministru, parlamentāro sekretāru, Saeimas frakciju un komisiju vadītāju algas. Vakar, galīgajā lasījumā lemjot par nākamā gada valsts budžeta tēriņiem, Saeima šo algu palielinājumu bez debatēm apstiprināja.
Likumprojektu, kas paredz algu palielinājumu, atbalstīja 51 koalīcijas deputāts, pret bija 30 parlamentārieši - opozīcija un Inguna Rībena (VL-TB/LNNK), atturējās Jānis Ruks (LRA), bet vēl 15 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.
Pašlaik deputātiem, kuri ieņem dažādus amatus Saeimā, izmaksā arī mēnešalgas daļu par attiecīgo amatu pildīšanu un to nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram piemērojot dažādus koeficientus. Saeimas komisijas priekšsēdētājam un frakciju vadītājiem šis koeficients ir 0,43, bet komisija atbalstīja priekšlikumu palielināt šo koeficientu līdz 1,39.
Savukārt Ministru kabineta locekļiem un parlamentārajiem sekretāriem mēnešalgu nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram piemērojot šādus koeficientus: premjeram - 4,05, ministram - 3,648, parlamentārajam sekretāram - 2,837. Savukārt komisijas atbalstītais priekšlikums paredz premjeram šo koeficientu noteikt 4,93, ministram - 4,68, bet parlamentārajam sekretāram - 3,63.
Tāpat nākamgad pieaugs arī tiesībsarga mēnešalga, koeficientu 3,41 palielinot līdz 4,05.
Mainot likumu, nākamgad bruto algas palielinājums Ministru prezidentam, ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, Saeimas frakciju un komisiju vadītājiem būs aptuveni 600 līdz 700 eiro, aģentūrai LETA iepriekš sacīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V).
Kā liecina aptuvenie aprēķini, algas pieaugums premjeram bruto varētu būt ap 670 eiro, ministriem - ap 780 eiro, parlamentārajiem sekretāriem - ap 600 eiro. Savukārt Saeimas komisiju un frakciju vadītājiem algas bruto pieaugums varētu būt aptuveni 730 eiro.
Pēc pašreizējā regulējuma premjerministres alga pirms nodokļu nomaksas nākamgad būtu 3098 eiro, savukārt pēc izmaiņām alga būs 3771 eiro. Ministriem alga nākamgad 2791 eiro vietā būs 3580 eiro, savukārt parlamentārajiem sekretāriem 2170 eiro vietā būs 2777 eiro alga.
Arī summas, kuras līdz šim bija paredzēts maksāt nākamajā gadā, ir lielākas nekā šogad maksātā alga. Tam par iemeslu ir regulējums, kas nosaka, ka alga tiek aprēķināta, ņemot vērā arī aizpagājušā gada vidējās algas lielumu, un tas, ka vidējā alga 2014.gadā bija lielāka nekā 2013.gadā.
Mēneša vidējā darba samaksa Latvijā pēdējos gados ir pieaugusi. 2012.gadā tā bija 685 eiro, 2013.gadā - 716 eiro, bet 2014.gadā - 765 eiro.
Šīm izmaiņām nākamgad ir nepieciešams aptuveni 740 000 eiro, aģentūrai iepriekš LETA teica Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V).
Jaunā likumprojekta redakcija arī paredz noteikt, ka Saeimas priekšsēdētāja reprezentācijas izdevumi mēnesī nevar pārsniegt 95% no Valsts prezidenta reprezentācijas izdevumiem mēnesī. Šāds ierobežojums noteikts arī Ministru prezidentam un ministriem. Tāpat paredzēts noteikt, ka Ministru kabineta pārstāvji saņem piemaksu 50% apmērā no tam noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata pienākumiem aizvieto kādu prombūtnē esošu valdības pārstāvi. Šobrīd likums paredz šo piemaksu 30% apmērā.