Ministru atalgojums pašlaik ir zemāks nekā 2002.gadā, šorīt intervijā Latvijas Televīzijā sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (V).
Ministrs sīkāk nevēlējās komentēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pagājušās piektdienas lēmumu nākamgad palielināt Ministru prezidenta, ministru, parlamentāro sekretāru, Saeimas frakciju un komisiju vadītāju algas.
Reirs atzīmēja, ka šis lēmums pieņemts Saeimā, tāpēc viņa rīcībā par to ir paskopa informācija. Grūti komentēt lēmumu, pirms iegūta detalizētāka informācija par to, atzina finanšu ministrs.
Kā ziņots, Ministru kabineta locekļiem un parlamentārajiem sekretāriem mēnešalgu nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram piemērojot šādus koeficientus: premjeram - 4,05, ministram - 3,648, parlamentārajam sekretāram - 2,837. Savukārt Saeimas komisijas atbalstītais priekšlikums paredz premjeram šo koeficientu noteikt 4,93, ministram - 4,68, bet parlamentārajam sekretāram - 3,63.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V) paskaidroja, ka, mainot likumu, nākamgad bruto algas palielinājums Ministru prezidentam, ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, Saeimas frakciju un komisiju vadītājiem būs aptuveni 600 līdz 700 eiro.
Kā liecina aptuvenie aprēķini, algas pieaugums premjeram bruto varētu būt ap 670 eiro, ministriem - ap 780, parlamentārajiem sekretāriem - ap 600 eiro. Savukārt Saeimas komisiju un frakciju vadītājiem algas bruto pieaugums varētu būt aptuveni 730 eiro.
Pēc pašreizējā regulējuma premjerministres alga pirms nodokļu nomaksas nākamgad būtu 3098 eiro, savukārt pēc izmaiņām alga būs 3771 eiro. Ministriem alga nākamgad 2791 eiro vietā būs 3580 eiro, savukārt parlamentārajiem sekretāriem 2170 eiro vietā būs 2777 eiro alga.
Mēneša vidējā darba samaksa Latvijā pēdējos gados ir augusi. 2012.gadā tā bija 685 eiro, 2013.gadā - 716 eiro, bet 2014.gadā - 765 eiro.