Seile: Pedagogu algu modelim nepieciešamā summa var pieaugt

© F64

Jauno pedagogu darba samaksas modeli papildinot ar iesniegtajiem priekšlikumiem, modeļa ieviešanai nepieciešamais finansējums noteikti palielināsies, pārliecināta izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

Kā šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē norādīja Seile, patlaban Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gatavo jaunu modeļa redakciju, ko paredz Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) darba grupā panāktā vienošanās.

Seile uzsvēra, ka līdz šim modelim nepieciešamā paredzētā summa pieaugs, piemēram, atjaunojot 10% piemaksu valsts ģimnāzijām.

"IZM ir gatava pievienot visus ierosinājumus, kas prasa papildu naudu," sacīja Seile, uzsverot, ka tam tomēr ir nepieciešama saruna ar Finanšu ministriju.

Ministre norādīja, ka, ja ievieš kaut daļu no priekšlikumiem, modelim nepieciešamā summa noteikti būs lielāka par pašlaik nepieciešamajiem 10 miljoniem eiro nākamajam gadam un 30 miljoniem eiro turpmākajos gados.

Seile uzsvēra, ka līdz šim nav dzirdējusi "fiksētu skaitli, kas garantēts ministrijai", līdz ar to ministrei nav saprotams, cik liels naudas apjoms būs pieejams.

Pagaidām vēl nav notikusi saruna ar Finanšu ministriju, lai pārrunātu iespēju papildināt modeli ar jauniem ierosinājumiem. Seile sacīja, ka tikšanās ar šīs ministrijas pārstāvjiem, kā arī Straujumu paredzēta rīt, 14.oktobrī.

Ņemot vērā, ka minētā darba grupa bija Straujumas iniciēta, Seile no Straujumas sagaida "gala akceptu par to, ko ieviešam un ko ne". Seile uzsvēra, ka tas ir budžeta jautājums.

Seile skaidroja, ka joprojām jautājums par pirmsskolas pedagogiem nav pavirzījies uz priekšu. "Ir dilemma - ja mēs vēlamies, lai viņi saņem tādu pašu naudu kā vidusskolas, tad tur nepieciešams finanšu palielinājums. Diskusija nav pavirzījusies uz priekšu," sacīja Seile.

Kā ziņots, uzklausot visas Latvijas pašvaldības, Straujumas vadītā darba grupa par jauno pedagogu darba samaksas modeli vienojās par nepieciešamību veikt korekcijas izstrādātajā modelī, bet virzīt to tālākai apstiprināšanai.

Latvijā

“Ejot garām kādai vasarnīcai, sadzirdēju klusus smilkstus. Tā kā vārtiņi bija pusvirus, bet cilvēku nebija, es iegāju palūkoties, kas tur notiek. Ieraudzīju pieķēdētu pusauga sunīti, kam bļodās nebija ne miņas no ūdens un pārtikas. Viņš izskatījās novājējis.” Tālāk tīmeklī ir garš stāsts par to, kā šis cilvēks klauvējis pie mājas durvīm, neviens nav atsaucies, tad viņš nolēmis atbrīvot sunīti no ķēdes un paņemt sev līdzi. Tā bija acīmredzama “tradicionālā” situācija: pavasarī paņemts dzīvnieciņš, rudenī – pamests kā apnikusi mantiņa.

Svarīgākais