Pedagogi: būs modelis, būs nauda – tukšas runas
Pedagogu algu reformai nākamgad finansējuma var arī nebūt, pieļauj nozares ministre Mārīte Seile, uzsverot, ka šis jautājums, iespējams, izšķirsies šodien, kad par 2016. gada valsts budžetu spriedīs Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē un koalīcijas sanāksmē. Taču pedagogi apšauba, ka nauda šim mērķim atradīsies. Uzstādījums – būs modelis, būs nauda – ir tukšas runas.
«Darbs ar pedagogu darba samaksas modeli nonācis finiša taisnē, bet iznākums tam var būt gan negatīvs, gan pozitīvs,» tiekoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomi, teica M. Seile. Šobrīd vienīgais zināmas esot tas, ka izglītībai kā prioritārai nozarei naudu nesamazinās. Taču skaidrs, ka bez papildu finansējuma – nākamgad 10 miljoniem eiro, bet 2017. gadā 30 miljoniem eiro – reformu nevarēs īstenot. Jāņem vērā, ka līdzekļus vajadzēs arī no pašvaldību budžeta – kopumā vēl 12 miljonus eiro.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga situāciju nosauca par traģisku. Viņa atzina, ka arodbiedrība jūtas kā ķīlniece, kurai jāuzņemas vidutāja loma starp Izglītības un zinātnes (IZM) un Finanšu ministriju, jo to sadarbība buksē. Sēdes laikā izskanēja arī krietni skarbāki vārdi, paužot neticību IZM spējai īstenot reformu. Jautājums vispār nevirzoties uz priekšu, un apgalvojumam – būs modelis, būs nauda – neesot nekāda seguma.
Savukārt Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas priekšsēdētājas vietniece Aija Melle Neatkarīgajai pauda neizpratni par zudušajiem trim miljoniem, kas bija iezīmēti šajā gadā – neesot saprotams, kāpēc tie noņemti. Tos vajadzēja piešķirt jau tagad to mazo skolu pedagogiem, kuriem algas ir viszemākās. Tas vismaz būtu neliels solis uz priekšu. Viņa atgādina, ka skolotājiem šogad darba samaksa nepieaug ne par centu, bet bija taču ar valdību saskaņots grafiks par to, kā tās kāpinās. A. Melle uzskata, ka būtu jāatjauno darba grupas, kas izstrādāja jauno modeli, darbība, jo daudzos būtiskos jautājumos gala lēmums netika pieņemts.
Daugavpils novada Vaboles vidusskolas direktore Elita Skrupska ir skeptiski noskaņota – skaitļi mazajām lauku skolām, kāda ir arī viņas vadītā mācību iestāde, esot nelabvēlīgi: «Izmisumā neesmu, taču saprotu, ka mazajām lauku skolām nākotnes nav. Attiecībā uz Latgales laukiem – tā ir vēl pesimistiskāka. Nosauktu to pat par mērķtiecīgu iznīcināšanu.»
Arī Latvijas Pedagogu domes valdes loceklis Oskars Lūsis prognozē, ka papildu līdzekļi, visticamāk, neatradīsies, jo valsts budžetā uzsvars ir uz tēriņu samazināšanu. «Politiskā griba ir vajadzīga. Bet attiecībā uz izglītības jomu tā nekad nav bijusi, jo retais saprot šīs nozares svarīgo ietekmi uz tautsaimniecību,» teic O. Lūsis.