Ušakovs: RD vadība nākamgad nepalielinās sev darba samaksu
Rīgas domes vadības algas 2016.gadā tiks iesaldētas un paliks šī gada līmenī, aģentūru LETA informēja Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis.
Šādu iniciatīvu izteicis Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC). Šodien grozījumus lēmumā "Par darba samaksu Rīgas domē" skatīs pašvaldības Finanšu un administrācijas lietu ārkārtas komitejas sēdē plkst.15 domes Portretu zālē.
Šo lēmumu pašvaldības deputāti plāno pieņemt tuvākajā Rīgas domes sēdē.
Attiecīgais domes lēmumprojekts paredz iesaldēt Rīgas domes priekšsēdētāja, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka un Rīgas domes komiteju priekšsēdētāju darba algas likmes, proti, 2016.gadā minētās amatpersonas saņems tādu pašu mēnešalgu kā 2015.gadā.
"Atšķirībā no Saeimas deputātiem, domes vadība neredz iespēju palielināt sev darba samaksu. Rīgas domē pēc likuma arī varētu pacelt algas. Tomēr, ņemot vērā situāciju valstī, šis jautājums nav mūsu dienaskārtībā. Ne mēram, ne vicemēram, ne komiteju vadītājiem algas necels. Tā vietā mēs meklējam iespējas paaugstināt atalgojumu vēl dažām pašvaldības darbinieku grupām, piemēram, bibliotekāriem un policistiem," savu pozīciju skaidro domes priekšsēdētājs.
Atbilstoši normatīvajiem aktiem, amatpersonu mēnešalgu nosaka, ņemot vērā aizpagājušā gada vidējo darba samaksu un piemērojot tai koeficientu. Tas nozīmē, ka, palielinoties vidējai darba samaksai, palielinās arī mēnešalga.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidējā valstī strādājošo darba samaksa 2013.gadā bija 716 eiro, bet 2014.gadā - 765 eiro. Nosakot mēnešalgu 2015.gadā, ņēma par pamatu 2013.gada vidējo darba samaksu, savukārt, nosakot mēnešalgu 2016.gadam, būtu jāvadās pēc 2014.gada vidējās darba samaksas.
Kā ziņots, Saeima 1.oktobrī noraidīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) rosinātus likuma grozījumus par deputātu algu iesaldēšanu nākamajā gadā.
Kā ziņots, mainoties valstī strādājošo vidējai darba samaksai, nākamgad tiks pārskatīts valsts amatpersonu atalgojums. Amatpersonu algas apmērs ir piesaistīts valstī strādājošo vidējās darba samaksas izmaiņām. Atalgojums tām tiek pārskatīts katru gadu un saistīts ar tautsaimniecības attīstību. Ja ekonomika un algas iedzīvotājiem pieaug, pieaug arī likumā minēto amatpersonu atalgojums. Savukārt, ja samazinātos strādājošo vidējais atalgojums, attiecīgi tiktu samazināta arī amatpersonu amatalga. Šis princips nostiprināts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Algu ikgadējā automātiskā indeksācija attiecas uz Ministru prezidentu, valdības ministriem un parlamentārajiem sekretāriem, virkni neatkarīgo iestāžu vadītāju - valsts kontrolieri un Valsts kontroles padomes locekļiem, tiesībsargu, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāju un locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku, komisijas sekretāru un locekļiem, Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju, kā arī Saeimas un pašvaldību deputātiem.
Arī Saeimas deputātu algas ik gadu automātiski mainās, balstoties uz vidējās algas izmaiņām. Mēneša vidējā darba samaksa Latvijā pēdējos gados ir pieaugusi. 2012.gadā tā bija 685 eiro, 2013.gadā - 716 eiro, bet 2014.gadā - 765 eiro.