Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile cer, ka viņas šodien Ministru kabineta komitejā prezentētais pedagogu atalgojuma modelis gūs ministru atbalstu - šāda pārliecība viņai radusies sēdes laikā.
Seile ministrus iepazīstināja ar IZM izstrādāto modeli. Sākumā viņa apgalvoja, ka ministrija uzdoto darbu ir paveikusi, tomēr ir vairāki priekšlikumi, kuri nav saskaņoti. Viņa arī atzina, ka saprot Finanšu ministrijas nostāju par finansējuma jautājumiem, ņemot vērā fiskālās disciplīnas nepieciešamību. Seile atgādināja, ka lēmums būs jāpieņem valdībai.
Detalizēti izklāstot modeli, Seile vērsa uzmanību, ka Latvijā izglītības sistēma ir sekmīga, lai bērnus ar zemākiem sasniegumiem sagatavotu līdz vidējam līmenim, taču nav tik sekmīga bērnu kompetenču attīstīšanā. Savukārt tas atsaucas uz ekonomiku - trūkst cilvēku, kas varētu veidot inovatīvo ekonomiku.
Tāpat viņa atgādināja, ka pedagogu atalgojums, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir ļoti zems. Zemāks ir tikai Rumānijā. Algu atšķirība ir vērojama arī skolās, kur tās var būt krasi atšķirīgas - tās var atšķirties par vairāk nekā 600 eiro. "Šis algu grafiks ir radies normatīvo aktu dēļ, nevis nelikumīgu darbību rezultātā," skaidroja ministre. Izpratne novados par to, kas ir likme, esot ļoti atšķirīga - tas redzams pēc izmaksātā atalgojuma.
Jaunais pedagogu atalgojuma modelis esot veidots tā, lai to var "preparēt" pa gabaliem, reaģējot uz konkrēto situāciju un vajadzībām. "Esam mēģinājuši uzbūvēt modeli tik caurspīdīgu un vienkārši analizējamu, cik tas ir iespējams," teica ministre.
Ministriem par jauno modeli bija dažādi komentāri, tomēr negatīvu nostāju nevarēja saklausīt. Tomēr ministrus arī interesēja, kā šis modelis atsauksies uz pašiem skolēniem un izglītības kvalitāti.
Noklausoties ministres prezentāciju, veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) pauda gandarījumu, ka pedagogiem būs lielāks atalgojums un viņi būs pasargāti no "izdegšanas". Vienlaikus viņš aicināja saīsināt skolas vasaras brīvdienas par divām nedēļām, ieviest veselības mācību un trešo sporta nodarbību. Vienlaikus gan būtu jāmaina sporta stundu saturs, vairāk koncentrējoties uz skolēnu fiziskās sagatavotības veicināšanu. Vēl ministrs vēlējās zināt, ko no šī modeļa iegūs bērni.
Atbildot uz Belēviča piebildēm, viņa skaidroja, ka ministrija ir sākusi darbu pie jauna kompetencēs balstīta mācību satura izstrādes. Tomēr viņa nedeva solījumu, ka tiks pagarināts mācību gads, lai ieviestu trešo sporta nodarbību, jo no ministriem ir vairāki lūgumi. Viņa gan piekrita, ka sporta stundās bērniem ir jākustas, nevis atzīme jāpelna ar referāta uzrakstīšanu. "Esmu pārliecināta, skola vien nevar mainīt bērna attieksmi pret ēšanu un fizisko kultūru," uzsvēra Seile.
Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), apsveicot Seili ar izstrādāto modeli, uzsvēra, ka gribētu redzēt, kā šis modelis iet roku rokā ar izglītības kvalitāti.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga vērsa valdības uzmanību uz daudzajiem iebildumiem, norādot, ka, ja tie netiks ņemti vērā, arodbiedrība neatbalstīs Ministru kabineta noteikumus. Iebildumi ir par slodzes palielināšanos pedagogiem, par modeļa ieviešanas grafiku, proti, tam jābūt konkrēti atrunātam, pievienojot to noteikumiem vai nu kā pielikumu, vai arī jābūt atrunātam noteikumu noslēguma jautājumos.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) apsveica izglītības un zinātnes ministri, ka beidzot ir sākta skatīt būtiskā izglītības reforma. Atbildot uz Vanagas iebildumiem, viņa skaidroja, ka reformas ieviešana tiks sakārtota pa blokiem, lai to varētu veiksmīgi ieviest.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone pauda pārliecību, ka jaunais modelis veicinās jaunu un talantīgu pedagogu ieplūšanu skolās un uzlabos izglītības kvalitāti kopumā. Viņa atzina, ka visiem kopā ir jāsaņemas un šī reforma jāīsteno, ņemot vērā, kādus budžeta resursus tas prasa.
Latvijas Pašvaldību savienība sēdes laikā aicināja valdību domāt arī par atalgojumu pirmsskolas pedagogiem.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (V) aicināja uz kādu no nākamajām sēdēm sagatavot informāciju par to, cik laukos ir brīvu pedagogu vietu. Tiekoties ar iedzīvotājiem, viņš saņēmis informāciju, ka nemaz neesot tādu brīvu vietu, uz kurām jaunajiem pedagogiem doties.
Noslēdzot jautājuma izskatīšanu, Straujuma uzsvēra, ka ir daudz jautājumu, ar kuriem jātiek skaidrībā, un pauda pārliecību, ka, soli pa solim rīkojoties, ar visu tiks galā.
Pēc sēdes Seile žurnālistiem atzina, ka jutusi ministru atbalstu, tomēr ir arī jāsaprot, ka "maciņa turētājs" ir Finanšu ministrija. Tas nozīmē, ka lēmumi tiks skatīti kontekstā ar valsts budžetu. Tāpat ministre pieļauj, ka varētu mainīties tālākie laika grafiki, piemēram, par jautājuma izskatīšanu valdībā.
Izprotot valdības kolēģu vēlmi zināt, kā šis modelis ietekmēs izglītības kvalitāti nākotnē un kāda ietekme būs uz skolēniem, Seile uzsvēra, ka pedagogu atalgojuma modelis ir tikai daļa no reformām. Viņa atzina, ka saprot Finanšu ministrijas vēlmi, lai tiktu īstenotas arī pārējās plānotās reformas. Viņa solīja, ka līdztekus atalgojuma reformai tiks virzīti arī citi ar izmaiņām izglītības sistēmā saistīti dokumenti.
Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrija rosina jauno pedagogu darba samaksas modeli ieviest tikai nākamajā mācību gadā.
Pedagogu atalgojuma jaunā modeļa ieviešanai valsts budžetā gadā papildus ir nepieciešami 31,43 miljoni eiro, 2016.gada četriem mēnešiem - 10,48 miljoni eiro, lai novērstu pašreizējo pedagogu atalgojuma nevienlīdzību un palielinātu nepieciešamo atbalstu skolēniem.