Vidēji algas gada laikā Latvijā ir pieaugušas par 7%, bet atsevišķiem amatiem pieaugums ir pat 20% un vairāk, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" veiktā atalgojuma pētījuma rezultāti.
"CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš norāda, ka lielākās algas Latvijā starp kvalificētiem speciālistiem joprojām saņem strādājošie informācijas tehnoloģiju (IT) jomā, jo īpaši vecākie programmētāji, sistēmu arhitekti, kuru atalgojums nereti pārsniedz vidējā un augstākā līmeņa vadītāju algas.
Pētījuma rezultāti liecina, ka kopumā augstākais vidējais mēneša neto atalgojums Latvijā ir tādos biznesa sektoros strādājošajiem kā IT, finanses, farmācija, bet zemākais - izglītība, veselības aprūpe un sabiedriskā ēdināšana. Šajos biznesa sektoros strādājošo vidējais neto atalgojums atšķiras līdz pat 55%.
Tāpat salīdzinoši augstas algas saņem finanšu kontrolieri, galvenie grāmatveži, celtniecības projektu vadītāji, būvinženieri, lielo klientu menedžeri, produktu vadītāji. Savukārt mazāko algu saņēmēju vidū valstī ir, piemēram, tādi amati kā medmāsas, sanitāri, skolotāji, viesmīļi, apsargi, glābēji, veikala pārdevēji, kā arī mazkvalificētie strādnieki, stāsta Brodiņš.
Papildus mēneša algai saņemto bonusu vidū populārākie ir bezmaksas dzērieni (tēja, kafija, minerālūdens utt.), veselības apdrošināšana, uzņēmuma neformālie pasākumi, apmaksātas mobilā tālruņa sarunas un internets, kā arī brīva diena slimības dēļ un elastīgs darba laiks. Tomēr gandrīz katrs sestais no aptaujātajiem atzinis, ka līdz ar mēneša algu nesaņem nekādus papildu labumus.
Pētījuma rezultāti liecina, ka situācija darba tirgū 2014.gadā turpināja uzlaboties, vienmērīgi pieaugot strādājošo atalgojumam. Tāpat arī 2015.gadā eksperti prognozē piesardzīgu darba devēju optimismu attiecībā gan uz jaunu darbavietu izveidošanu, gan atalgojuma palielināšanu.
"Bet joprojām pastāv ievērojamas atšķirības atalgojumā dažādos biznesa sektoros un reģionos strādājošajiem, "CV Online Latvia" veiktajā atalgojuma pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnāla "Kapitāls" aprīļa numurā," atzīmē Brodiņš.
Salīdzinot pētījuma datus Latvijas reģionos un lielākajās pilsētās, secināts, ka vidējā neto darba samaksa Rīgā un Daugavpilī atšķiras pat par 46%. Zemākais vidējais atalgojums ir Latgales reģionā, bet augstākais - Pierīgā. Salīdzinot pētījuma rezultātus ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, iespējamais "aplokšņu algas" īpatsvars ir vidēji 30% no kopējās darba samaksas.
"Latvijas algu un atlīdzību pētījuma 2015" metodoloģija ir kvantitatīvā aptauja un kvalitatīvā izpēte. Pētījums norisinājās plašākajā algu informācijas datubāzē Latvijā - "Algas.lv". Pētījuma dati tika iegūti no 2014.gada jūlija līdz 2015.gada februārim, apkopojot informāciju gandrīz par 20 000 respondentu.
Papildus kvantitatīvajai metodei tika izmantota arī kvalitatīvā pētniecības metode, "CV-Online Latvia" personāla atlases projektu vadītājiem apzinot darba devējus un noskaidrojot piedāvāto atalgojumu šo uzņēmumu darbiniekiem dažādās amatu kategorijās.
Žurnāla "Kapitāls" aprīļa numurā ikviens var iepazīties ar Latvijā strādājošo vidējo atalgojuma līmeni 160 amatu pozīcijās, kas sagrupētas 19 kategorijās, kā arī atalgojuma līmeni dažādos biznesa sektoros un Latvijas reģionos.
Interneta personāla atlases uzņēmums "CV-Online Latvia" paredzējis turpmāk ik gadu veikt algu un atlīdzību pētījumu, ar to iepazīstinot gan darba devējus, gan darba ņēmējus.