Pedagogi ir apņēmības pilni rīkoties, pieprasot solīto algu paaugstinājumu. Ja līdz 10. decembrim netiks atrasta iespēja rast papildu finansējumu, izglītības darbinieki ir gatavi piketēt un pat streikot. Savukārt izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile pieļauj demisijas iespēju, ja pedagogu jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai naudas nebūs.
Valdība no Izglītības un zinātnes ministrijas pieprasītajiem papildu 36 miljoniem latu, kas vajadzīgi algu kāpumam no 1. janvāra un jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai no 1. septembra, pašlaik ir gatava piešķirt tikai trīs miljonus. Pedagogi un nozares arodbiedrība brīdina: viņiem ir visas tiesības rīkot protesta akcijas – arī streikot.
Latvijas Universitātes (LU) pasniedzēji bažījas, ka nākamgad viņu algas nepalielināsies un varētu pat sarukt. Lai gan LU vadība šādas ziņas noraida, pašu mācībspēku vidū optimisma nav, jo, ņemot vērā studentu skaita samazinājumu un, kā viņi uzskata – uztūkušo augstskolas administratīvo korpusu, tāds scenārijs nebūtu pārsteidzošs.
Tas, kā Lolita Čigāne pieteica vajadzību paaugstināt ministru algas, padara šo tēmu par tādu pašu «sarkano lupatu» kā, teiksim, vēlmi samazināt ministriju skaitu vai tautas vēlēta prezidenta ideju. Arī ar tām politiķi baro sabiedrību populistisku iegribu, nevis nopietnas apjēgas līmenī.
Latvijas politiskajā vidē jautājums par valdības algām ir kļuvis par neveiksmīgas un pat liktenīgas retorikas sinonīmu. Pirmais par šo jutīgo tēmu pirms gada sāka runāt finanšu ministrs Andris Vilks, ātri vien izpelnoties sabiedrības nopēlumu, un arī potenciālā izglītības ministre Lolita Čigāne šobrīd ir nonākusi dusmu krustugunīs, pieskaroties jautājumam par nozares ministru zemo atalgojumu.
Valdošās koalīcijas partneri neatbalsta Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Lolitas Čigānes (V) priekšlikumus, kas paredz palielināt valdības locekļu atalgojumu.
Jaunais pedagogu algas modelis, ļoti iespējams, daudziem skolotājiem krietni iezāģēs makā, it īpaši tiem, kas šobrīd strādā vairākas slodzes. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šādu attīstības scenāriju nenoliedz, taču uzskata, ka pašreizējā lielā nevienlīdzība skolotāju darba samaksas ziņā ir vēl jo nepieņemamāka.
Valsts augstskolu mācībspēki pauž arvien lielāku satraukumu par savām algām, kuras kopš krīzes gadiem samazinātas un tā arī nav izrāvušās no melnā punkta. Diemžēl uzraugošo ministriju un valdības atbalsts ir minimāls, un tām vairāk rūp vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas kāpinājums, atzīst pasniedzēji.
Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) vakardienas aicinājums palielināt algas policistiem un neturēt viņus "bada maizē", ja arī nav 1.aprīļa joks, noteikti ir priekšvēlēšanu triks. Protams, nav arī izslēgts, ka valdības vadītāja vienkārši nezina, kas notiek nozarē, - uzskata Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (SC).
Četru cilvēku ģimene – divi pieaugušie, divi bērni. Strādājošie saņem vidējo algu galvaspilsētā; dzīvo nerenovētā blokmājā (pašiem piederošā dzīvoklī); pārvietojas ar sabiedrisko transportu; maltītes gatavo mājās, veikalos našķus nepērk un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus neizmanto.
Nespējot labākajiem ierēdņiem nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu, valdība būtu gatava atteikties no sistēmas, kas par ierēdniecības atalgojuma griestiem līdz šim noteica ministru prezidenta ikmēneša algu. Tā vietā varētu notikt kopējā ierēdņu skaita samazināšana un labāko darbinieku papildu motivēšana.
Minimālā darba alga zemākajam medicīnas personālam Latvijas slimnīcās ir 239 eiro likumā noteikto 320 eiro vietā, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) vadītājs Jevgēņijs Kalējs.
Lai arī valdība ir paziņojusi, ka algas ir atgriezušās pirmskrīzes līmenī, tomēr realitātē tās nav tik spīdošas, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Ministru kabinets ir akceptējis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājumu par finansējuma sadali pedagogu atalgojumam 2014.gadam, piešķirot 2014.gada janvārim - augustam paredzēto finansējumu par papildu pienākumu veikšanu 40% apmērā no mācību stundu plāna īstenošanai aprēķinātās mērķdotācijas.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) izvirzījusi četras prasības pedagogu, akadēmiskā un zinātniskā personāla atalgojuma palielināšanai, tostarp izstrādāt visu līmeņu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, katru gadu nodrošinot 10% pieaugumu, līdz tiek sasniegts atalgojums kā vidējais Eiropas Savienībā, sacīts vēstulē politiķiem.
Skatot ar nākamā gada valsts budžetu saistītos likumprojektus, valdība šodien noraidīja Saeimas neatkarīgās deputātes Elīnas Siliņas priekšlikumu nākamgad nedaudz paaugstināt ministru algas.
Rīt, 24.oktobrī, plānotājā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) protesta akcijā piedalīsies arī citu Latvijas arodbiedrību pārstāvji, paužot atbalstu LIZDA prasībām.