Studentu skaita samazinājums iespaidos pasniedzēju algas
Latvijas Universitātes (LU) pasniedzēji bažījas, ka nākamgad viņu algas nepalielināsies un varētu pat sarukt. Lai gan LU vadība šādas ziņas noraida, pašu mācībspēku vidū optimisma nav, jo, ņemot vērā studentu skaita samazinājumu un, kā viņi uzskata – uztūkušo augstskolas administratīvo korpusu, tāds scenārijs nebūtu pārsteidzošs.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA) informācija par algu samazinājumu nav dzirdēta. Tā kā, visticamāk, augstskolām paredzētais budžets paliks tāds pats kā šogad, diez vai kādas izmaiņas «uz augšu vai leju» būtu gaidāmas. Tomēr apgalvot, ka darba samaksu nekas nevarētu skart, arī nevar, pieļauj LIZDA eksperte augstākās izglītības un zinātnes jautājumos Ilze Trapenciere, norādot, ka tas varētu notikt tāpēc, ka ar katru gadu krītas studentu un jo īpaši par maksu studējošo skaits (2008. gadā tas bija pat uz pusi lielāks). Arī LU nav izņēmums, jo tur šogad samazinājums ir kopumā par 7,1% (pērn LU studēja 15 100, šogad 14 020), bet pirmkursnieku skaits noslīdējis pat par 13%. Demogrāfiskajai bedrei turpinoties, kopējā aina līdz 2020. gadam varētu pat pasliktināties, domā I. Trapenciere.
LU arodbiedrības vadītāja Rasma Mozere norāda: uz algām varētu atsaukties tas, ka, apmācāmo skaitam sarūkot, tas pats notiek ar piemaksām, kuras ir atkarīgs no programmu piepildījuma un maksas studentu pienesuma. Tas visvairāk būs jūtams tur, kur par studējošo trūkumu līdz šim nevarēja sūdzēties un kur budžeta finansējums bija krietni dāsnāks. Tur, kur tas bija līdz ar nagiem, jau tagad vairākums lektoru par dāsnām piemaksām var nesapņot, jo saņem Ministru kabineta noteikumos paredzēto minimālo algu likmi – 601 eiro. Asistentam šī summa ir vēl mazāka – 480 eiro. Kā uzsver R. Mozere, šis plānais rieciens ir par pamatu tam, ka daudzi lektori «skraida pa vairākām vietām» un augstskolās neatjaunojas pasniedzēju sastāvs, jo reti kurš jaunais ir ar mieru par tādu algu strādāt. Viņa ir pārliecināta – ja netiks nodrošināts valsts finansējuma palielinājums augstākajai izglītībai, būs ļoti grūti saglabāt programmas un to kvalitāti.
LU profesore Janīna Kursīte, kura ik pa laikam Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā situsi trauksmes bungas par niecīgajām pasniedzēju algām, teic, ka diez vai vēl mazākas tās ir iespējamas. Krīzes gadu atbalsis joprojām ir jūtamas – tolaik par trešdaļu tika palielinātas slodzes, neuzskaitot pienākumus. Ja skolotāji tagad cenšoties panākt, lai tiek samaksāts par visu ieguldīto darbu, tad tas pats attiecas uz augstskolu pasniedzējiem – viņi tieši tāpat nesaņem visu naudu par padarīto.
«Nevar vienus celt, bet par citiem aizmirst. Ja nekas šajā lietā netiks darīts – augstskolas aizies pa burbuli,» prognozē J. Kursīte, piebilstot, ka neko daudz nav līdzējis arī koeficienta palielinājums studiju programmām, piemēram, humanitārajai nozarei no 1,0 uz 1,8. Viņa atgādina: augstskolu gremdēšanā lielu lāča pakalpojumu izdarījis eksministrs Roberts Ķīlis. Viņš tik ilgi skandinājis par to zemo kvalitāti, ka topošie un esošie studenti to uztvēruši kā norādījumu meklēt iespējas mācīties ārzemēs. Sākās katastrofāls atbirums, kura sekas jūtamas vēl tagad.