Skolotāji sašutuši un draud streikot
Valdība no Izglītības un zinātnes ministrijas pieprasītajiem papildu 36 miljoniem latu, kas vajadzīgi algu kāpumam no 1. janvāra un jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai no 1. septembra, pašlaik ir gatava piešķirt tikai trīs miljonus. Pedagogi un nozares arodbiedrība brīdina: viņiem ir visas tiesības rīkot protesta akcijas – arī streikot.
Ja valdība neradīs iespēju nākamajam gadam papildus rast kaut vai 20 miljonus eiro, kas gan nebūtu pat puse no darba samaksas reformai nepieciešamās naudas, skolotāji varētu streikot. Konkrēts datums vēl nav noteikts, taču tas, iespējams, notiks janvārī pēc ziemas brīvlaika vai pavasarī – eksāmenu laikā, par apņēmību rīkot protesta akcijas paziņojusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), atgādinot, ka pirms 12. Saeimas vēlēšanām ar lielākajām partijām – Vienotību, Zaļo un zemnieku savienību, Nacionālo apvienību, Saskaņu, Latvijas Reģionu apvienību un No sirds Latvijai – noslēgusi vienošanos, paredzot nozarei adekvātu ikgadēju finansējuma pieaugumu no valsts budžeta, arī jauna pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanai.
Skolotāji un skolu direktori ir satraukti par radušos situāciju. «Īsti pareizi nav, ka organizē jauna algu finansēšanas modeļa izstrādi, bet naudas tā ieviešanai nav. Tāpat tika solīts, ka algas tiks palielinātas. Domāju, ka tas ir nopietns iemesls protesta akcijām,» norādīja Gulbenes vidusskolas direktors Aivars Mednis. Protestus atbalstītu arī Vaboles vidusskolas direktore Elita Skrupska, kuras skola piedalās jaunā algu modeļa aprobācijā. Vissliktākais esot tas, ka valda pilnīga nenoteiktība un neziņa, vai 60 projektā iesaistīto skolu darbs vispār nebūs veltīgs. Smieklīgi, ka no nozarei prasītās summas atradušies tikai trīs miljoni eiro, ar kuriem pat īsti neko iesākt nevar. Engures vidusskolas direktore Ilze Kalnozola, lai gan atzina, ka saprotot budžeta šaurību un to, ka skolotāji nav tie trūcīgākie cilvēki valstī, tomēr ir vairāk par to, ka būtu jārīkojas, nevis jāsamierinās. Ja arodbiedrība izlems, ka jāstreiko, jāpanāk, lai tajā iesaistās 80–90% no visām skolām. Ja to darīšot tikai daļa izglītības iestāžu, nekādas jēgas nebūs. Viņa iesaka arī apsvērt iespēju – nevis visiem doties uz Rīgu, bet gan streikot savās darba vietās.
Arī jaunā izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile vakar pauda, ka arodbiedrībai ir tiesības protestēt, ja no 1. janvāra 10% algas pielikuma skolotājiem nebūs. Viņa labi saprotot LIZDA bažas, jo iepriekšējā periodā skolotājiem bija solīts 10% pieaugums. Pat ja tas nebijis ierakstīts valdības deklarācijā, tomēr saruna par algas pieaugumu bijusi un arodbiedrība parakstījusi vienošanos ar astoņām lielākajām partijām. «Šobrīd, ņemot vērā ļoti ierobežoto naudas līdzekļu apjomu, kas pieejams papildu iniciatīvām, iespēja palielināt skolotāju atalgojumu par 10% no 1. janvāra pilnīgi noteikti nebūs,» preses pārstāvjiem vakar atzina ministre, gan soloties darīt visu iespējamo, lai panāktu darba samaksas kāpumu.
Viņa tomēr cerot, ka LIZDA konstruktīvi izvērtēs kompromisu iespējas situācijā, kad «kopumā valstī ir naudas tik, cik ir». Ja pašlaik jaunajām iniciatīvām kopumā ir pieejami apmēram 100 miljoni eiro, tad esot jautājums, cik objektīvi valstī var atļauties izglītības sistēmai, kas taču nav izolēta no visām pārējām norisēm.
Vaicāta, vai darbs pie jaunā darba samaksas modeļa līdz ar to neizrādīsies veltīgs, jo naudas tā ieviešanai nebūs, M. Seile atzina, ka «tas būtu visļaunākais iespējamais scenārijs, proti, modeļa sašūpošana un iesaldēšana».