Jaunais pedagogu algas modelis, ļoti iespējams, daudziem skolotājiem krietni iezāģēs makā, it īpaši tiem, kas šobrīd strādā vairākas slodzes. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šādu attīstības scenāriju nenoliedz, taču uzskata, ka pašreizējā lielā nevienlīdzība skolotāju darba samaksas ziņā ir vēl jo nepieņemamāka.
Šomēnes 60 skolas sāk izmēģināt jauno finansēšanas modeli, taču jau tagad atklājušās tā ēnas puses. Par to Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā savu satraukumu pauda pedagoģe Edīte Millere: 36 stundu darba nedēļa ar ikmēneša algu 603 eiro apmērā daļai skolotāju būs pamatīgs robs finansēs, jo pašlaik viņi nopelna par 300 eiro vairāk. Tas apgrūtinās saistību dzēšanu, piemēram, paņemtos kredītus, jo tie noformēti laikā, kad darba samaksa bija krietni lielāka.
Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško vērsa uzmanību, ka jaunajā modelī vienas stundas cena būs 4,19 eiro, bet jau tagad daļā izglītības iestāžu šī summa ir no pieciem līdz septiņiem eiro par stundu. Rodoties jautājums – kā to kompensēs?
IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule skaidroja, ka ministrija jaunās politikas iniciatīvās papildus pieprasījusi 14 miljonus eiro, kas ļautu nolīdzsvarot algas tiem, kas izrādītos zaudētāji. Viņa gan nenoliedza, ka papildu naudu IZM arī var nesaņemt kompensācijām, jo viss izšķirsies, deputātiem balsojot par valsts budžetu. E. Papule norādīja, ka ar esošo finansējumu jebkurā gadījumā nepietiks, lai ieviestu jauno modeli un palielinātu skolotājiem algas arī par 10% (tie ir papildu 36 miljoni eiro), kas ļaus vienas stundas cenu pacelt līdz gandrīz pieciem eiro. Ja tomēr gribot latiņu pacelt līdz 7 eiro par stundu, tad tas papildus prasīs 100 miljonus eiro no valsts kabatas. (I. Mikiško gan apšaubīja IZM aprēķinus, ka septiņi eiro par stundu prasīs vēl 100 miljonus eiro, – tas šķietot par daudz prasīts.) E. Papule uzsvēra, IZM esot par to, ka modelis Nauda seko skolēnam nebūtu saglabājams, jo neļauj kontrolēt naudas plūsmas ceļus. Tas noved pie tā, ka vienuviet skolotājs nopelna labi ja minimālo algu, bet citviet – pat 2000 eiro (tāda summa konstatēta kādā vakarskolā). Neko nemainot, saglabāsies milzīga bedre starp pedagogu algām, un tas nav pieņemami. Tas, ka ir neapmierinātie, esot saprotams, jo neviena sistēma nebūs tik ideāla, lai visiem būtu labi.
I. Mikiško un vairāki citi klātesošie pauda neapmierinātību ar to, ka jaunā aprēķina formula netiek atšifrēta, liekot nodarboties ar minēšanu, kur tajā «paliek papildu pienākumi». Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidenta p.i. Aleksandrs Dementjevs norādīja, ka labāk jau laikus izdarīt labojumus un uzklausīt iebildumus, nekā tad, kad process būs uzņēmis apgriezienus un kaut ko koriģēt būs daudz grūtāk Viņš arī akcentēja, ka skolu vadītāji esot satraukti par to, ka viņiem algas jau šobrīd tās sarukušas par 5%. E. Papule tomēr izvairījās teikt, kad tieši jaunā formula tiks publiskota. Ja tas notikšot tagad, tad visi pievērsīsies spekulatīviem rēķiniem un nedomāšot ne par ko citu.
LIZDA vadītāja iebilda arī pret 36 stundām kā slodzi, jo mēnesī tas nozīmējot 16 nesamaksātas stundas, tāpēc vajadzētu tomēr ieviest 40 stundu modeli. Viņa arī akcentēja nepieciešamību noteikt kontaktstundu skaitu, piemēram, 18 – 24 stundas. Tomēr būtiskākais iebildums – ja dokuments ir gatavs tikai augustā, bet aprobēšana jāsāk septembrī, tad tas ir daudz par vēlu, lai budžetā prasītu papildu naudu.