Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija Saeimā iesniegusi priekšlikumu tiesības uz izdienas pensijām likumā paredzēt ne tikai ātrās palīdzības mediķiem, bet arī stacionāros strādājošajiem neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķiem. Vieni no tiem ir tieši anesteziologi un reanimatologi, kuru darbs pēc sava satura un intensitātes maz atšķiras no darba neatliekamajā palīdzībā.
«Ja neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu mediķiem izdienas pensijas tiek sasaistītas ar valsts drošību, tad es varu apgalvot, ka uzreiz nākamais etaps cilvēku glābšanā, un līdz ar to valsts drošības garantēšanā, ir slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļas, kurās strādājošajiem slodze ir ļoti liela, nereti pat lielāka par vienas ātrās palīdzības brigādes slodzi,» Neatkarīgajai saka anesteziologs un reanimatologs Pēteris Tomiņš. «Es pats esmu strādājis ātrās palīdzības brigādē un zinu, cik tas ir smags darbs, taču zinu, kāds darbs ir neatliekamās palīdzības nodaļā slimnīcā, kur ļoti bieži ir situācijas, kad dzīvība uzreiz jāglābj nevis vienam, bet vairākiem pacientiem, kad no tavas rīcības ir atkarīga vairāku pacietu dzīvība.» Līdzības un atšķirības starp Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestu un slimnīcu neatliekamo palīdzību ārsts spiests skaidrot, lai pamatotu, kāpēc anesteziologi izteikuši vēlmi un uzskata, ka arī šie ārsti, kuri strādā neatliekamajā palīdzībā slimnīcās, ir nopelnījuši izdienas pensijas.
Jāatgādina, ka Saeima pašlaik izskata likumprojektu par izdienas pensiju nodrošinājumu NMP dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītajam personālam, proti, lai šie mediķi, kuri strādā NMP dienesta brigādēs, līdzīgi kā policisti vai ugunsdzēsēji un glābēji arī varētu saņemt izdienas pensijas. Netaisnību starp spēka struktūru dienestu darbiniekiem un mediķiem, kuri arī strādā operatīvajos dienestos, bet kuriem līdz šim nekad nav bijis tiesību saņemt izdienas pensiju, ierēdņi un politiķi gatavojas mainīt jau pāris gadus, taču likums joprojām nav pieņemts.
Zinot, ka šāds likumprojekts ir sagatavots, savu lūgumu likumu paplašināt, paredzot, ka tiesības uz izdienas pensiju būtu neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītajiem, jo, kā norāda anesteziologu asociācija, neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz ne tikai NMP dienests, bet arī ne mazāk intensīvi un ne mazāka darba vides riska apstākļos slimnīcu NMP nodaļu personāls, tai skaitā anesteziologi un reanimatologi. Tieši šie speciālisti sniedz palīdzību vissmagāk cietušajiem gan slimnīcu nodaļās, gan operāciju zālēs un intensīvajā terapijā.
Saeimas deputāts Gundars Daudze uzsver, ka ātrā palīdzība nebeidzas ar ātrās palīdzības auto un nebūtu pareizi sadalīt neatliekamās palīdzības sniedzējus divās daļās. «Ja arī mēs nevaram šo jautājumu uzreiz atrisināt, varam pakāpeniski,» sacīja deputāts. Savukārt deputāts Andrejs Klementjevs uzsver: nevaram vairs ilgāk turēt NMP dienesta mediķus neziņā, jau ilgstoši šo likumprojektu turam. Grūti bija panākt vienošanos starp ministrijām, lai vispār mediķiem pieļautu izdienas pensijas.
Kamēr Saeimas deputātu viedokļi atšķiras, visu atbildīgo ministriju uzskats ir vienots: paliekam pie izdienas pensijām tikai NMP dienestā strādājošajiem. Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece Biruta Kleina uzsver: esam gatavi atbalstīt NMP dienesta izdienas pensiju likumu, jo šis dienests ir pielīdzināms Iekšlietu ministrijas operatīvajiem dienestiem. «Darbs notiek plecs pie pleca, vienādi bīstamos apstākļos,» saka B. Kleina. «Mēs vienmēr esam pauduši nostāju, ka izdienas pensijas vajag saistīt ar valsts iekšējo un ārējo drošību, un neatbalstām, ja tiek paplašināts personu loks, kurām būtu tiesības uz izdienas pensiju,» norāda Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta eksperte Dace Trušinska. Finanšu ministrija neuzskata, ka anesteziologu asociācijas priekšlikumi ir virzāmi izskatīšanai, un, ja vispār tiek lemts par mediķu izdienas pensijām, jāskatās, vai pietiek naudas budžetā.
«Neatliekamā palīdzība ir saistīta ar valsts drošību, bet neatliekamā palīdzība ir ne tikai ātrās palīdzības brigādes, tie ir visi speciālisti, kuri ir iesaistīti palīdzības sniegšanā,» vēlreiz uzsver P. Tomiņš. «Atšķirība ir kvantitātē, jo vienam ārstam slimnīcas neatliekamajā palīdzībā jāsniedz palīdzība uzreiz vairākiem pacientiem, katru no tiem atvedusi sava ātrās palīdzības brigāde. Nosakot izdienas pensijas vienai daļai neatliekamās palīdzības mediķu, būtu netaisnības elements.» Anesteziologu un reanimatologu asociācijas vēstulē Saeimai uz divām lapām uzskaitīti literatūras avoti, pētījumu dati par anesteziologu, reanimatologu, intensīvās terapijas un neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķu darba riskiem, stresu, psihoemocionālo slodzi, strādājot ik dienu ar pacientiem uz dzīvības un nāves robežas (vārda tiešajā nozīmē – uzsver asociācija). Pasaulē šo mediķu darbu sauc par «dramatisko medicīnu». Pēc asociācijas datiem – ir kolēģu priekšlaicīgas nāves, kas saistītas ar darbu (pašnāvības, pēkšņa nāve, satiksmes negadījumi, pārbraucot no viena darba uz otru, atkarība no alkohola). Literatūrā ir dati, ka mirstība anesteziologiem ir augstāka salīdzinājumā ar citām specialitātēm.