4.maijs

Latvieši un Latvijas draugi ārvalstīs 4. un 5. maijā aktīvi svinēs Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu: rīkos Baltā galdauta svētkus un izskries vai izies Latvijas kontūru pasaulē, piemēram, Itālijā, Lielbritānijā, Vācijā, Spānijā, ASV un Kanādā.

Lai arī Baltā galdauta svētki ir tikai nesen parādījies veids, kā 4.maijā atzīmēt Latvijas otro dzimšanas dienu, arvien vairāk cilvēku sākuši tos svinēt. Ja pirms gada Baltā galdauta svētkus plānoja atzīmēt 15% Latvijas iedzīvotāju, tad šogad tādu ir jau 25%, atklāj pētījumu kompānijas Kantar TNS aprīļa nogalē veiktā Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem aptauja.

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, 4.maijā, Rīgā paredzēta plaša kultūras pasākumu programma, tajā skaitā vērienīgs pasākums “Brīvības ielas stāsti", koncerti, kompozīcijas "Ziedu Latvija" veidošana pie Brīvības pieminekļa, sarīkojums "Tauta. Dziesma. Tērpi" Vērmanes dārzā, Latvijas simtgadei veltīto jauno filmu seansi kinoteātrī “Splendid Palace", kā arī svētku pasākumi pilsētvidē, Rīgas kultūras centros, muzejos un koncertzālēs.

Jau trešo gadu par godu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai tiek svinēti Baltā galdauta svētki.

Latvijas valsts jubilejas gada 4. maija svinībās Rīgā paredzēta plaša svētku programma, kur iedzīvotājus un pilsētas viesus aicina apmeklēt svētku koncertus, Latvijas filmu maratonu, teātra izrādes, izstādes, kā arī vienu no vērienīgākajiem svinību pasākumiem "Brīvības ielas stāsti".

Interesanti, kā laika gaitā mainās retorika un izpratne par vieniem un tiem pašiem notikumiem. Lūk, piemēram, 4. maijs. Cik sen atpakaļ daži to pat publiskās diskusijās dēvēja «par neleģitīmās un komunistu inspirētās Augstākās padomes nelikumīgu akciju», kurai neesot nekā kopīga ar Latvijas Republiku. Pēc neatkarības atjaunošanas šī diena nebūt ne uzreiz un ne bez ierunām tika atzīta par svētku dienu. Atceros, ka vajadzēja rakstīt ne vienu vien rakstu par šo tēmu. Tikai tad, kad daļa radikālo nacionālistu saprata, ka sevi ielikt dziedošās revolūcijas centrā neizdosies, pamazām un ne bez kurnēšanas tikām pie šiem svētkiem.

Rīgas satiksme informē, ka 4. maijā būs izmaiņas sabiedriskā transporta, autostāvvietu un klientu apkalpošanas centru darbībā.

Ceturtais maijs ir mūsu kopīpašums. Visu to, kuriem 1990. gadā bija vismaz divdesmit, un arī to, kuri pieauga pēc tam.

Atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, 4.maijā Rīgas iedzīvotājus un pilsētas viesus aicina apmeklēt svētku koncertus, latviešu filmu maratonu, pasākumu "Zinu, zinu tēva sētu" Vērmanes dārzā un "Pavasaris. Roks. Daugava" 11.novembra krastmalā, vērot uguņošanas starptautiskās sacensības, kā arī piedalīties kompozīcijas "Ziedu Latvija" veidošanā un akcijā "Apskauj Latviju".

Šodien Rīgas domes deputāti, akceptējot grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos par braukšanas maksas atvieglojumiem pilsētas sabiedriskajā transportā, nolēma piešķirt atvieglojumus pilsētas sabiedriskajā transportā vēl vairākām iedzīvotāju grupām - Rīgas izdienas pensionāriem, mediķiem un daudzbērnu ģimenēm.

Debates par to, kā svinēt 4. maija svētkus, var būt bezgalīgas. Arī žēlabas par to, ka mēs nemākam svinēt. Tomēr – brīvi citējot dzejnieka Aivara Eipura ierakstu feisbukā – «ja es nemāku svinēt, tad man ir jāiemācās». Varbūt tā ir pareizā attieksme, ko derētu pārņemt citiem?

Šogad Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienā iedibināta tradīcija – Baltā galdauta svētki, kam vēl jāiedzīvojas valsts iedzīvotāju patriotisko svētku svinēšanas paradumos.

Par godu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienai pie Brīvības pieminekļa iedzīvotāji varēja vērot Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestru defilē un koncertu

Mums jāspēj izaugt mazliet pāri savas dzīves robežām, jābūt gataviem izdarīt darbu, kas var pāraugt laiku. Latvijas dēļ mums katram jāspēj būt mazliet varonim, šodien Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) uzsvēra Latvijas parlamentā uzrunājot Saeimas svinīgās sēdes par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 26.gadadienai dalībniekus.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) aicina saglabāt atmiņā valsts neatkarības atgūšanas notikumus, lai par tiem uzzinātu arī jaunā paaudze.