Veidot jaunu tradīciju patiesībā ir unikāla iespēja. No vienas puses, gribētos, lai kāds pasaka priekšā, ko un kā darīt un ko tad īsti likt uz balti klātā galda, no otras – varam radoši izpausties paši. Savu redzējumu par Baltā galdauta svētkiem mums piekrita pastāstīt restorāna Ferma kolektīvs.
«Baltais galdauts rada svētku sajūtu. Baltā ir brīvības, viegluma un gaišuma krāsa,» saka Kristīne Sproģe, restorāna mārketinga un pasākumu vadītāja. «Lai kur šie svētki notiktu - pilsētas pagalmā vai lauku pļavā, galvenais ir svinīga un īpaša kopā būšana, atceroties vēsturisko balsojumu par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Arī paši varam ģērbties baltā - būs vēl svinīgāk. Ēdienu un dzērienu izvēle atkarīga no katra paša redzējuma, bet svarīgākais ir cilvēki un tas, kāds stāsts viņus pie baltā galdauta atvedis un sapulcējis.»
«Ikdienas steigā cilvēki aizmirst, ka svētku būtība ir sanākt kopā,» uzsver šefpavārs Māris Astičs. «Šajā gadījumā tā nav standarta dzimšanas diena vai parasta ballīte, kur visi ātri paēd un steidzas tālāk. Baltais galdauts jau pats par sevi ir košs, svinīgs un aristokrātisks, tāpēc gribas izvilkt skaistākās glāzes un piederumus, uzklāt pilnu klājumu. Ēšanas kultūra, tāpat kā patriotisms, ir jāaudzina jau no bērna kājas.»
Foto: Ģirts OZOLIŅŠ, F64 Photo Agency
VARAM LEPOTIES. «Baltā galdauta svētkiem esam izvēlējušies ēdienus no produktiem, kas ir Latvijas lepnums, ko gribam parādīt ikvienam. Pamatēdienā - kūpināta store. Pirms Daugavā bija uzceltas spēkstacijas, stores nāca tur nārstot, tādēļ es uzskatu, ka store ir Latvijas ekskluzīvākā zivs, karaliska un unikāla. Savukārt kūpināšana man saistās ar bērnības atmiņām, ar to visu laiku ir darbojušies mani vecāki. Uzkodās - Latvijas kazas siers, Latvijas liellopu gaļa un lēni gatavota forele. Būtiskākais ir katram ēdienam piešķirt stāstu par patriotismu, mūsu bērnības garšu un celt galdā to, kas nav tipisks ne Ziemassvētkiem, ne Jāņiem vai 18. novembrim.» 4. maija svētkos svarīgs ir arī pavasarīgais aspekts, tādēļ konditore Airita Jurcika tortes rotāšanai izvēlējusies gaišus ziedus, bet bārmenis Jānis Bērziņš pagatavojis veldzējošu kokteili no rožu limonādes, džina un zemenēm, piebilstot, ka dzērienu izvēle ir ļoti individuāla
Foto: Ģirts OZOLIŅŠ, F64 Photo Agency
GRIĶU SAUTĒJUMS AR BARAVIKĀM. Sava veida latviešu risoto. Griķus vispirms nedaudz novāra. Katliņā sasautē sīpolus, ķiplokus, baravikas (vai jebkuras citas sēnes), pievienojot nedaudz timiāna un sojas mērces (uz sauju sēņu - 2 ēdamkarotes). Pievieno griķus, nedaudz ūdens vai buljona, sautē līdz pusgatavībai, pēc tam pieliek 2 ēdamkarotes krēmsiera, sāli un piparus pēc garšas, bagātīgi garšaugus un pašās beigās - rīvētu cieto sieru
Foto: Ģirts OZOLIŅŠ, F64 Photo Agency
KRĀSNĪ CEPTA STORE. Ķidātu stori (līdz 1 kg) piepilda ar timiānu, rozmarīnu, sīpoliem, fenheli, sviestu, pievieno piparus, sāli, var nedaudz čili. Ja ir tāda iespēja, stori kūpina ar alkšņu skaidām 40 minūšu, ja ne - vienkārši liek cepeškrāsnī. Cep180-200 grādos 25-40 minūtes atkarībā no cepeškrāsns jaudas. Gatavību pārbauda, no augšas virzot karoti gar asaku - ja gaļa viegli atdalās, store ir izcepusies. Tā kā garšvielu aromāts netiek cauri stores ādai, dalot tai obligāti jāuzkaisa sāls un pipari. Garšu papildina izsmalcināta mārrutku mērce: 100 g sviesta, 70-80 ml ūdens, nedaudz sāls un 1-1,5 ēdamkarotes mārrutku karsē, līdz parādās pirmais burbulis
Foto: Ģirts OZOLIŅŠ, F64 Photo Agency
TORTE UZZIED. «Tā kā ārā beidzot ir pavasaris, zied jau ķirši un plūmītes, nolēmu, ka šāds gaisīgs, pavasarīgs tortes rotājums ļoti piestāv pie baltā galdauta,» saka konditore Airita Jurcika. «Esam pieraduši valsts svētkos kūkas rotāt mūsu karoga krāsās, bet tās vairāk piestāv 18. novembrim. Šī ir svaigā siera kūka, kurā izmantotas saldētas Latvijas zemenes un rabarberi. Cilvēki labprāt izvēlas vieglas, gaisīgas kūkas, kurās ir svaigais siers, muss, zefīrs, bet rotājumiem arvien pieprasītāki ir svaigie ziedi, nevis smagās cukura, marcipāna vai šokolādes puķes»