Aptauja: Latvijas jauniešu varoņi ir viņu vecāki

Latvijas neatkarības atjaunošanai veltītie Baltā galdauta svētki šogad tiek aizvadīti varonības zīmē, kas ir šī gada Latvijas valsts simtgades programmas vadmotīvs. Līdz ar aicinājumu pie balti klātiem galdiem īpaši godināt mūsdienu Latvijas varoņus, ir noskaidrots, kā varonību saredz mūsdienu jaunieši. Aptaujātie 6. - 12. klašu skolēni varonību saista ar patriotismu un spēju aizstāvēt savu pārliecību, bet līdzās atpazīstamiem sportistiem un mūziķiem par saviem ikdienas varoņiem lepni sauc vecākus un vecvecākus, informē Linda Pastare, Latvijas valsts simtgades biroja sabiedrisko attiecību speciāliste.

Varonīga rīcība, aizstāvot savu pārliecību par neatkarīgu valsti, bija pamatā 1919. gada norisēm, kas veidoja neatkarīgu Latviju. Savukārt varonība mūsu nākamās simtgades paaudzei nebūt nenozīmē tikai pārdrošu rīcību ekstrēmās situācijās. Galvenie mūsdienu Latvijas varoņi ir cilvēki, kuri ar lepnumu un prieku, nereti spītējot grūtībām, izvēlas varēt, rīkoties un nepalikt vienaldzīgi. Jauniešu vērtējumā dominē trīs galvenie varonīgas rīcības raksturojumi:

• nesavtīga palīdzība apkārtējiem, nepaliekot vienaldzīgam pret cita nelaimi;

• drosme paust un aizstāvēt savus uzskatus - rīkoties, lai mainītu situāciju;

• cieņa pret valsti, lepni nesot tās vārdu pasaulē.

Vairāk nekā ceturtdaļa (27%) aptaujāto skolēnu kā vienu nu svarīgākajām varoņa īpašībām norādījuši drosmi.

Par nākamajām būtiskākajām mūsdienu varoņa īpašībām izvēlētas labsirdība (16%) un gudrība (11%). Arī godīgums un neatkarība ir starp biežāk minētajām īpašībām. Kāds 9. klases skolēns skaidro, ka “šīs īpašības nepieciešamas, lai varonis būtu patstāvīgs un rīkotos plašākas sabiedrības interesēs”. Interesanti, ka bieži minēta pacietība un spēja saglabāt mieru ekstrēmās situācijās.

Dažādos reģionos redzamas atšķirīgas varonības iezīmes, ko uzsver skolēni. Rīgā no varoņa papildus tiek sagaidīta spēja saglabāt vēsu prātu ārkārtas situācijās un pieņemt pārdomātus lēmumus. Tāpat arī būtiska ir cieņa pret ikvienu kultūru. Kurzemes skolēni ir pārliecināti, ka varonim jāspēj pieņemt cilvēkus, kuri ir citādāki un jāspēj uzņemties atbildību par savu rīcību, kā arī jārīkojas brīžos, kad citi to nespēj. Bet Vidzemes skolēni saka, ka varonis nebaidās īstenot savas idejas un pieņem drosmīgus lēmumus. Zemgales skolēni varonī saskata vēlmi un spēju darīt lietas, kas sniedz labumu plašākai sabiedrībai nevis atsevišķiem cilvēkiem. Savukārt Latgales jaunieši - veidot lielas ģimenes, kā arī veicināt valsts attīstību un uzplaukumu, palīdzot līdzcilvēkiem.

Nošķirot no vērtējuma neapšaubāmi varonīgas profesijas, kā ugunsdzēsējus, ārstus, policistus un karavīrus, par savā ikdienā svarīgiem varoņiem skolēni vienbalsīgi sauc vecākus un audžuvecākus, vecvecākus un skolotājus. Šīs ir personas, kuras iedvesmo mūsdienu jauniešus un rāda tiem piemēru ikdienā. Mammas tiek cildinātas par sava laika ziedošanu un tēti par palīdzēšanu tikt ārā no nepatikšanām. Kāds skolēns norāda: “Vecāki strādā, lai mums būtu labāka dzīve”. Attiecībā uz vecvecākiem, īpaši Rīgas skolēni novērtē paveikto barikāžu laikā, bet kopumā tiek atzinīgi vērtēta spēja saglabāt pozitīvu skatījumu uz dzīvi. Runājot par skolotāju varonību, 8. klases skolniece saka: “Skolotāji cenšas audzināt labus cilvēkus no mums. Viņi iemāca jaunu redzējumu uz lietām apkārt, motivē mācīties.”

Jauniešu veidotajā varoņu topā parādās arī pašlaik aktuālas slavenības un vēsturiskas personības. Kā svarīgākie Latvijas valsts veidotāji minēti Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Vaira Vīķe Freiberga, Jānis Čakste un Dainis Īvāns. Krišjānis Barons novērtēts kā Latvijas kultūras pamatlicējs, bet Oskars Kalpaks un Žanis Lipke skolēnu vidū ir patiesi kara laika varoņi.

Mūzikas žanrā neapšaubāms līderis - Raimonds Pauls, kurš “visu dzīvi velta sevi mūzikai un nes Latvijas vārdu pasaulē”. Tad seko Renārs Kaupers ar grupu “Prāta Vētra” un Aminata, kurai “pietika drosmes pārstāvēt Latviju Eirovīzijā”. Kāds arī atzīst, ka varonis varētu būt Dons, jo nav viegli piepildīt Arēnu Rīga.

Runājot par sportistiem, skolēni novērtē viņu milzīgo darbu, neatlaidību un talantu, kā arī to, ka, esot slaveni, viņi neaizmirst lepni nest Latvijas vārdu pasaulē. Visbiežāk minēti Kristaps Porziņģis, Mairis Briedis, Oskars Ķibermanis, Māris Štronbergs, Zemgus Girgensons un Jeļena Ostapenko.

Turpinot tradīciju 4. maijā sanākt pie balti klātiem galdiem kopā ar draugiem, ģimenēm, darba kolektīviem un kopienām, ikviens ir aicināts atcerēties ne vien mūsu senču varonību, bet arī novērtēt un iedvesmoties no tiem cilvēkiem, kuri ir mums līdzās un katru dienu paveic savu lielo vai mazo varoņdarbu.

4. maijā ikviens aicināts dalīties ar svētku mirkļiem sociālajos tīklos, foto un ierakstiem pievienojot tēmturus #LV100 #brīvība #BaltāGaldautaSvētki, un pieteikt savu Baltā galdauta svētku norises vietu digitālajā kartē, kas tapusi sadarbībā ar pasākumu platformu Kurp.es: kurpes.lv/lv100.