Lai arī Baltā galdauta svētki ir tikai nesen parādījies veids, kā 4.maijā atzīmēt Latvijas otro dzimšanas dienu, arvien vairāk cilvēku sākuši tos svinēt. Ja pirms gada Baltā galdauta svētkus plānoja atzīmēt 15% Latvijas iedzīvotāju, tad šogad tādu ir jau 25%, atklāj pētījumu kompānijas Kantar TNS aprīļa nogalē veiktā Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem aptauja.
Baltā galdauta svētki lielāku izplatību ir ieguvuši latviešu ģimenēs - šos svētkus plāno svinēt caurmērā katrā trešajā ģimenē ar latviešu sarunvalodu un krietni retāk jeb katrā astotajā ģimenē ar citu sarunvalodu.
Vienlaikus Baltā galdauta svētku popularitāte augstāka ir Pierīgā un Zemgalē. Tie ir reģioni, kuros latviski runājošo ģimeņu īpatsvars ir lielāks nekā citās valodās runājošo, tāpēc tas var ietekmēt šo svētku svinēšanas ieradumu augstāku izplatību šajos reģionos.
Savukārt ieradumi, kā Latvijas iedzīvotāji plāno svinēt Baltā galdauta svētkus, ir saglabājušies aptuveni tādi paši kā pirms gada. Aptuveni puse (49%) potenciālo Baltā galdauta svētku svinētāju tos atzīmēs mājās ģimenes vai draugu lokā. Vairāk nekā trešā daļa svinētāju (37%) apmeklēs Baltā galdauta svētkiem veltītos publiskos pasākumus. Nedaudz mazāk nekā trešā daļa (31%) svinētāju gatavos īpašu maltīti un uz galda klās baltu galdautu. Piektā daļa (19%) Baltā galdauta svētkus svinēs pie dabas ģimenes vai draugu lokā. Tikmēr desmitā daļa (11%) Baltā galdauta svētku atzīmētāju šos svētkus izmantos kā brīvdienu un vienkārši atpūtīsies.
Baltā galdauta svētkiem veltītos publiskos pasākumus naskāki apmeklēt ir ārpus Rīgas dzīvojošie citu pilsētu un lauku iedzīvotāji, kamēr rīdzinieki biežāk ir noskaņoti šos svētkus izbaudīt kā vienkāršu brīvdienu.