NEATKARĪBAS SVĒTKI: Kāda ir 4. maija Latvija

Tādu atbalstu kā 1990. gada 4. maijā Latvijas politiķi nav vairs piedzīvojuši. Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas divdesmitajā gadadienā Neatkarīgā konstatēja, ka «vismaz pašlaik Latvijas sabiedrība un valsts vara ir tik ļoti attālinājušās viena no otras, ka nav paredzams, cik soļu nāksies spert, lai tās atkal satiktos».

Tolaik, 2010. gada aprīļa beigās, bija pagājis nedaudz vairāk par gadu, kopš 2009. gada 13. janvārī Doma laukumā sapulcējušies cilvēki vērsās pret savu pašu vēlēto varu un Saeimas logos meta akmeņus. Pērn 30. novembrī no ieslodzījuma tika atbrīvots viens no Vecrīgas nemieru nepakļāvīgākajiem dalībniekiem - Ansis Ataols Bērziņš.

Pašreizējās - 13. - Saeimas vēlēšanās bijusi rekordzema vēlētāju aktivitāte kopš neatkarības atjaunošanas - piedalījās tikai 54,60 procenti balsstiesīgo. Toties tautai ir iespēja vērot, kā parlamentā un valdībā darbojas tie, kuriem nu ir iespēja īstenot klasiķa Raiņa saukli «Līdz pašiem pamatiem jauns viss tiks!». Pagaidām gan ar muti ir Rīgā, bet ar darbiem - kā sanāk.

Starp citu, sociologs Aigars Freimanis jau pirms gandrīz desmit gadiem vērtēja, ka plaisa starp varu un tautu radās uzreiz pēc neatkarības atgūšanas, bet kādreizējais Tautas frontes līderis Dainis Īvāns konstatēja, ka revolūcijas veido ideālisti, bet tad revolūcija apēd savus bērnus. Vilšanās bija toreiz, vilšanās ir tagad.

Pēc pavisam pesimistiskām prognozēm, pēc neatkarības atgūšanas Latviju pametuši apmēram 600 000 iedzīvotāju - vispirms uz austrumpuses valstīm devās tie, kuri Latvijā bija nonākuši padomju gados un bija saistīti ar militāro sfēru, pēc tam mūsu pašu ļaudis - uz pārtikušo Eiropu. Kopš tā laika atgriezušies - ļoti, ļoti maz. Tomēr daļa atgriežas. Tie, kuriem pietrūkst Latvijas.

2004. gada 1. maijā Latviju uzņēma Eiropas Savienībā, kas radīja pleca izjūtu. 2014. gada 1. janvārī lata vietā nāca eiro. Pat tie, kuriem bija žēl latiņa, par eiro vairs nesūkstās. Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapā rakstīts, ka kopš iestāšanās Eiropas Savienībā būtiski ir augusi vidējā darba alga Latvijā, 2018. gadā sasniedzot 742 eiro (neto), 1004 eiro (bruto). Par katru Eirosavienības budžetā no 2014. līdz 2020. gadam iemaksāto eiro Latvija atgūst vidēji četrus eiro. No Eiropas fondiem Latvijā ir ieplūduši miljardi. Protams, paldies par tiem, tomēr ir laiks nostāties uz savām kājām, nevis dzīvot no pabalstiem, lai cik skaisti tie būtu iesaiņoti.

2004. gada 29. martā Latvija kļuva par NATO dalībvalsti - ļoti būtiski drošības izjūtai. Latvija ir saņēmusi vairāk nekā 100 miljonus eiro sabiedroto spēku uzņemšanai nepieciešamās infrastruktūras un apmācību nodrošināšanai, kas ir ievērojami vairāk, nekā Latvija ir iemaksājusi NATO budžetā. Latvija kopš 2018. gada aizsardzības budžetam dod divus procentus no iekšzemes kopprodukta un ir viena no tikai septiņām NATO dalībvalstīm, kas nodrošina šādu aizsardzības budžetu. Kopumā NATO ir 29 dalībvalstis.

2010. gadā sarunā ar Neatkarīgo viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Tālavs Jundzis sacīja, ka ir jāmaina politiskā sistēma, lai tautu izrautu no apātijas. Tautas vēlēts prezidents un mažoritārā vēlēšanu sistēma trīs gadu laikā problēmas Latvijā atrisinātu. Latvijas prezidenta vēlēšanas notiks šogad 29. maijā. Atbilstoši Satversmei, Latvijas Valsts prezidentu ievēlēs Saeima.