4.maijs

Viņi bija 138 – Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāti, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Neatkarības deklarāciju. Daudzu vairs nav kopā ar mums: viņi no Viņsaules vērtē mūsu drosmi un mazdūšību, mūsu kļūdas un uzvaras. Bet viņi visi kopā toreiz pietuvināja Latviju neatkarībai. Kas no tā visa mums ir sanācis – tas pavisam cits stāsts, ne vienmēr ar laimīgiem apakšvirsrakstiem.

Svinot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, rīdzinieki un pilsētas viesi varēs apmeklēt daudzveidīgus kultūras pasākumus parkos, skvēros un kultūras centros, kā arī apskatīt īpašu šim gadam veltīto pilsētvides noformējumu ar vēstījumu "Arī Tu esi no svara", aģentūru LETA informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Nedaudz vairāk nekā trešā daļa jeb 37% Latvijas iedzīvotāju plāno šogad atzīmēt 4. maija svētkus Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, tostarp 12% – noteikti jā, bet 25% – drīzāk jā, liecina “Kantar TNS” veiktā aptauja TV3 raidījumā "900 sekundes".

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas mums rokās kopš ziemas, kas sākās 24. februārī. Šā gada Neatkarības diena brīdina par briesmām, kādas neesam pazinuši pēdējo 32 gadu laikā. 1990. gada 4. maijā mums baiļu nebija. Tikai pārdrošs prieks, uzvaras kaisme un negaistošas cerības.

Šodien, 4. maijā, tiek atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 31.gadadiena. Daudzviet cilvēki atzīmē šo gadadienu, bet, kā to svin pašmāju slavenības?

Mūsdienu Eiropā un arī Latvijā cilvēkiem ir dotas ļoti daudzas brīvības, taču brīvība kā viena no demokrātijas pamatvērtībām nevar pastāvēt bez kopējas atbildības, otrdien uzrunā Saeimas svinīgajā sēdē par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31.gadadienai sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Daugavpilī Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienā notiks svētku dievkalpojums, zalvju šaušana un labvēlīgos laika apstākļos arī gaisa kuģu pārlidojums, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā - 4.maijā Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar VSIA "Latvijas Koncerti" rīko svētku koncertus Latvijas novados - Alojā, Aucē, Ludzā, Lonē un Rojā.

Tik daudzi vārdi ir izbalējuši. Vienkārši pazuduši. Daudzi šo vārdu īpašnieki atmiņu kladēs tomēr atstājuši krāsainus ierakstus. Tikpat daudzi – lūkojas uz mums ar viedu smaidu, kas spoguļojas Viņsaules ezeros. Nez, ko viņi domā, redzot mūsu ikdienas steigu un kavēšanos, mīlestību un paviršību, kļūdas un uzvaras?... Lasu visus 138 vārdus un apjaušu: ir pagājis tikai 31 gads kopš Neatkarības deklarācijas pieņemšanas, un tās dienas – 4. maija – prieka asaras jau sen nožuvušas, pārvēršoties kairinošos sāls graudiņos...

4. maija svētku svinēšana populārāka ir latviešu ģimenēs – šos svētkus plāno svinēt teju katrā otrajā ģimenē ar latviešu sarunvalodu un retāk jeb katrā septītajā ģimenē ar citu sarunvalodu, liecina Kantar aptaujas dati.

Latvijas neatkarības atjaunošanas diena - klāt vēl vieni svētki, kurus atkal svinēsim pandēmijas, kovida un ierobežojumu ēnā. Taču atkārtošos - apstākļi, kuros vēl joprojām mums nākas dzīvot, nemaz nav pamats, lai svētkus nesvinētu. Tieši otrādi - iemesls, lai svinētu, iespējams, vēl pārdomātāk, vēl interesantāk, vēl sirsnīgāk.

Jau gandrīz divus mēnešus politikā dominē jaunā koronavīrusa un tā radītās slimības Covid-19 noteiktā dienaskārtība, kas daudziem likusi aizmirst kādreizējās rūpes un ķīviņus. Tieši tā pat arī valsts augstāko amatpersonu neatkarības atjaunošanas svinīgajās runās vīruss atstāja savas pēdas. Pat Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece nepievērsās iecienītajām tēmām - ne valsts valodas jautājumam, ne potenciālajiem draudiem no lielā Austrumu kaimiņa. Tā Valsts prezidents Egils Levits savā svētku uzrunā, kuru viņš ārkārtējai situācijai atbilstoši mazā vērotāju skaita priekšā noturēja pie Brīvības pieminekļa, vilka paralēlas starp neatkarīgas valsts nodibināšanu 1918.gadā, neatkarības atjaunošanu pirms 30 gadiem un tautas vienotību cīņā ar jauno vīrusu.

Pēdējo dienu laikā var runāt par diviem svarīgiem notikumiem. Viens no tiem ir saistīts ar “Neatkarīgās” vēsturi. 29. aprīlī tipogrāfijā “Mūkusala” tika iespiests pēdējais “Neatkarīgās Rīta Avīzes” numurs papīra formātā.

Latvijas kristīgo konfesiju bīskapi pirmdien no Rīgas Doma pārraidītajā Latvijas neatkarības atjaunošanas 30.gadadienai veltītajā ekumeniskajā dievkalpojumā aicināja sargāt savu brīvību, tiesības un arī veselību.

Šogad plaši publiski pasākumi par godu 4,maija svētkiem ārkārtas situācijas dēļ netiek rīkoti, taču vai iedzīvotāji šos svētkus svinēs? To noskaidrojis TV3 raidījums “900 sekundes”.

Sagaidot 30.gadadienu kopš balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu, Likteņdārzā sadarbībā ar biedrību "4.maija Deklarācijas klubs" tiek veidota jauna piemiņas vieta, kas veltīta Latvijas valsts dibinātājiem un atjaunotājiem, informēja nodibinājuma "Kokneses fonds" pārstāve Elīna Bīviņa.

Valsts prezidenta kanceleja aicina Latvijas iedzīvotājus un diasporā dzīvojošos tautiešus svētku brīvdienās, ievērojot valstī esošos piesardzības pasākumus, pateikt paldies cilvēkiem, kuri pirms 30 gadiem atbalstīja brīvas un neatkarīgas Latvijas izcīnīšanu, informēja kancelejā.

Ārkārtējās situācijas dēļ šogad Latvijas Neatkarības atjaunošanas 30.gadadienas svētki būs atšķirīgi, tāpēc Latvijas valsts simtgades birojs aicina 4.maiju noskaņu radīt mājās.

Latvijas neatkarības atjaunošanai veltītās Baltā galdauta brokastis Zaķusalā, Rīgā, 2019. gada 4. maijā.

Dzelzceļa muzejā šodien notika Baltā galdauta svētku svinēšana.