Jau gandrīz divus mēnešus politikā dominē jaunā koronavīrusa un tā radītās slimības Covid-19 noteiktā dienaskārtība, kas daudziem likusi aizmirst kādreizējās rūpes un ķīviņus. Tieši tā pat arī valsts augstāko amatpersonu neatkarības atjaunošanas svinīgajās runās vīruss atstāja savas pēdas. Pat Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece nepievērsās iecienītajām tēmām - ne valsts valodas jautājumam, ne potenciālajiem draudiem no lielā Austrumu kaimiņa.
Tā Valsts prezidents Egils Levits savā svētku uzrunā, kuru viņš ārkārtējai situācijai atbilstoši mazā vērotāju skaita priekšā noturēja pie Brīvības pieminekļa, vilka paralēlas starp neatkarīgas valsts nodibināšanu 1918.gadā, neatkarības atjaunošanu pirms 30 gadiem un tautas vienotību cīņā ar jauno vīrusu.
Pēdējo dienu laikā var runāt par diviem svarīgiem notikumiem. Viens no tiem ir saistīts ar “Neatkarīgās” vēsturi. 29. aprīlī tipogrāfijā “Mūkusala” tika iespiests pēdējais “Neatkarīgās Rīta Avīzes” numurs papīra formātā.
Latvijas kristīgo konfesiju bīskapi pirmdien no Rīgas Doma pārraidītajā Latvijas neatkarības atjaunošanas 30.gadadienai veltītajā ekumeniskajā dievkalpojumā aicināja sargāt savu brīvību, tiesības un arī veselību.
Šogad plaši publiski pasākumi par godu 4,maija svētkiem ārkārtas situācijas dēļ netiek rīkoti, taču vai iedzīvotāji šos svētkus svinēs? To noskaidrojis TV3 raidījums “900 sekundes”.
Sagaidot 30.gadadienu kopš balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu, Likteņdārzā sadarbībā ar biedrību "4.maija Deklarācijas klubs" tiek veidota jauna piemiņas vieta, kas veltīta Latvijas valsts dibinātājiem un atjaunotājiem, informēja nodibinājuma "Kokneses fonds" pārstāve Elīna Bīviņa.
Valsts prezidenta kanceleja aicina Latvijas iedzīvotājus un diasporā dzīvojošos tautiešus svētku brīvdienās, ievērojot valstī esošos piesardzības pasākumus, pateikt paldies cilvēkiem, kuri pirms 30 gadiem atbalstīja brīvas un neatkarīgas Latvijas izcīnīšanu, informēja kancelejā.
Ārkārtējās situācijas dēļ šogad Latvijas Neatkarības atjaunošanas 30.gadadienas svētki būs atšķirīgi, tāpēc Latvijas valsts simtgades birojs aicina 4.maiju noskaņu radīt mājās.
Visiem jāiesaistās nevienlīdzības un nabadzības mazināšanā, šodien Saeimas svinīgajā sēdē par godu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 29.gadadienai uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā Rīgā un citviet Latvijā notiks vairāki svētku pasākumi. Apkopojām informāciju par gaidāmajiem pasākumiem visā Latvijā.
Tādu atbalstu kā 1990. gada 4. maijā Latvijas politiķi nav vairs piedzīvojuši. Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas divdesmitajā gadadienā Neatkarīgā konstatēja, ka «vismaz pašlaik Latvijas sabiedrība un valsts vara ir tik ļoti attālinājušās viena no otras, ka nav paredzams, cik soļu nāksies spert, lai tās atkal satiktos».
Latvijas neatkarības atjaunošanai veltītie Baltā galdauta svētki šogad tiek aizvadīti varonības zīmē, kas ir šī gada Latvijas valsts simtgades programmas vadmotīvs. Līdz ar aicinājumu pie balti klātiem galdiem īpaši godināt mūsdienu Latvijas varoņus, ir noskaidrots, kā varonību saredz mūsdienu jaunieši. Aptaujātie 6. - 12. klašu skolēni varonību saista ar patriotismu un spēju aizstāvēt savu pārliecību, bet līdzās atpazīstamiem sportistiem un mūziķiem par saviem ikdienas varoņiem lepni sauc vecākus un vecvecākus, informē Linda Pastare, Latvijas valsts simtgades biroja sabiedrisko attiecību speciāliste.
Līdzīgi kā pagājušajā gadā, arī šogad Baltā galdauta svētkus 4.maijā plāno svinēt aptuveni ceturtā daļa jeb 24% Latvijas iedzīvotāju, liecina pētījumu kompānijas "Kantar TNS" veiktās aptaujas rezultāti.
Latvijas valsts simtajā gadā ar vēl nebijušu atsaucību 4. maijā cilvēki Latvijā un pasaulē svinēja Baltā galdauta svētkus. Teju 200 publiskās svinību vietās un neskaitāmās mājās, izglītības iestādēs, darba vietās un ģimenes lokā pulcējusies ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju (500 0000 - liecina Kantar TNS aptaujas dati), lai svinētu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu - vienu no būtiskākajām pieturzīmēm Latvijas valsts simts gados.
“4. maijā politiskā līmenī tika lemts par neatkarības atjaunošanu. Cilvēks, kuram iespēris zibens un kuru atdzīvina, ir dzimis divreiz un var svinēt divas dzimšanas dienas. Latvijai ir tieši tāpat. Tas nav nekas ne atvietojams, ne noliekams stūrī, tas ir milzīgs notikums - tikpat svarīgs, kā pirmā neatkarības deklarācija,” bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā "TOP5", komentējot svētku dienu nozīmi Latvijā.
Vairāki simti iedzīvotāju piektdienas vakarā baudīja valsts svētku koncertu pie Brīvības pieminekļa. Koncertā "Brīvības pieturas" piedalījās solisti Elza Rozentāle, Jolanta Strikaite-Lapiņa, Daumants Kalniņš, Juris Jope, Zigfrīds Muktupāvels, grupa "Rikši", aktieri Gints Grāvelis, Gints Andžāns, koris "Maska" un diriģents Jānis Ozols. Koncertu vada aktieris Artūrs Skrastiņš.
Šogad valsts Neatkarības atjaunošanas dienā, 4. maijā, Nacionālo bruņoto spēku parāde notiek Madonā. Tā ir bruņoto spēku veidota tradīcija, ka katru gadu parāde notiek citā Latvijas pilsētā.
Veidot jaunu tradīciju patiesībā ir unikāla iespēja. No vienas puses, gribētos, lai kāds pasaka priekšā, ko un kā darīt un ko tad īsti likt uz balti klātā galda, no otras – varam radoši izpausties paši. Savu redzējumu par Baltā galdauta svētkiem mums piekrita pastāstīt restorāna Ferma kolektīvs.