Mūrniece mudina samazināt nevienlīdzību, kuras Latvijā ir par daudz

Visiem jāiesaistās nevienlīdzības un nabadzības mazināšanā, šodien Saeimas svinīgajā sēdē par godu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 29.gadadienai uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Mūrniece sacīja, ka 4.maijs ir mūsu tautas atdzimšanas svētki, mūsu valstsgribas svētki. "1990.gada 4.maija vēsturiskais balsojums atjaunoja Latvijas neatkarību. Un 50 okupācijas gadiem tajā dienā pienāca gals. Mūsu valstsgriba bija dzīva, un tā uzvarēja," pauda Saeimas spīkere. Viņa norādīja, ka Saeimā ir noticis ne viens vien valstij izšķirošs balsojums, taču Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšana ir svarīgākais notikums mūsu valsts jaunlaiku vēsturē.

Mūrniece teica, ka gan Latvijas valsts dibināšana pirms 100 gadiem, gan neatkarības atjaunošana vienlaikus ir bijusi daudzu patriotisku cilvēku kopīgs, neatlaidīgs darbs. "To cēla dzejnieki un rakstnieki, kas iedvesmoja; skolotāji un sabiedriskie darbinieki, kas mācīja un skaidroja; juristi, kas rakstīja dokumentus. Tauta, kas iemiesoja un nesa valstsgribu," norādīja Mūrniece.

Saeimas spīkere pateicās visiem, kam bija un ir dārga Latvijas valsts, kā arī visiem Augstākās Padomes deputātiem, kas balsoja par neatkarības atjaunošanu pirms 29 gadiem. Viņa arī pateicās tiem, kas strādāja, saliedēja, rīkoja un plānoja, lai šī diena pienāktu.

Mūrniece arī atzina, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā pirms 15 gadiem un dalība NATO ir bijis ilgstošs, pašaizliedzīgs darbs, kurā piedalījās simtiem un tūkstošiem līdzpilsoņu, politiķi, diplomāti, ierēdņi, sabiedrība, mūsu valsts patrioti visās pasaules malās. "Savu ģeopolitisko izvēli mēs izdarījām līdz ar valstiskās neatkarības atjaunošanu. Neesam to mainījuši un nemainīsim," uzsvēra Saeimas spīkere.

Mūrniece arī godināja Latvijas bruņotos spēkus, jo šogad aprit 100 gadi, kopš dibināta Latvijas armija. "Daudz dziļāk ieskatāmies Neatkarības kara notikumos, un aptveram, ar kādu pašaizliedzību un mērķtiecību tas tika izcīnīts. Latvieši jau tolaik bija kā bites, kā mūsu karavīrus raksturojis tēlnieks Kristaps Gulbis. Bites pašas neuzbrūk, bet, ja tās aizskar, tās aizstāvas, cīnās un ir gatavas mirt par savu māju, saimi un brīvību. Tieši tā dzima vienota Latvijas armija pirms 100 gadiem," pauda politiķe.

Viņa atgādināja, ka kopš neatkarības atjaunošanas savu drošību Latvija stiprinājusi soli pa solim. 1991.gada 23.augustā kā viens no pirmajiem atjaunotās Latvijas Republikas likumiem tika pieņemts Likums par Latvijas Republikas Zemessardzi. "Šodien tā ir skaitliski lielākā Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa ar augstu profesionālo sagatavotību. Zemessargi piedalās arī starptautiskās misijās. Mums ir moderni Nacionālie Bruņotie spēki, kas spējīgi stāties pretī jebkāda veida apdraudējumam. Latvijas armija šodien sniedz pienesumu starptautiskās drošības stiprināšanā un vienlaikus to stiprina sabiedrotie no citām NATO dalībvalstīm," atzina Mūrniece.

Tāpat viņa atgādināja, ka likumdevēji pēdējos gados ir veikuši nepieciešamās izmaiņas likumos, lai bruņotie spēki varētu nekavējoties aizsargāt valsti pret militāru agresiju, negaidot atsevišķu amatpersonu lēmumus. Tāpat ir pilnveidots tiesiskais regulējums, lai kara vai iebrukuma gadījumā aizsardzībā varētu iesaistīties ikviens, lai visi spētu reaģēt daudz elastīgāk.

"Taču varonība pastāv arī miera laikā. Varonība iedvesmo. To apliecina cilvēki, kas izšķirīgos brīžos spēj pārkāpt pāri ikdienības robežām, pāri savas personīgās dzīves robežām. Kur sākas pašaizliedzība, sākas varonība. Īpaši pieminēšu disidentus Gunāru Astru un Lidiju Doroņinu-Lasmani. Uz viņiem lūkojamies kā uz pašcieņas, godīguma un arī varonības mēru. Abi šie cilvēki ir kā spožas vertikāles, kurām gribas līdzināties. Tādas vertikāles palīdz labāk tikt skaidrībā arī par horizontu," stāstīja Mūrniece.

Saeimas spīkere pateicās visiem, kuri, neraugoties ne uz ko padomju okupācijas gados palika uzticīgi neatkarības idejai, kuri palika nelokāmi un bezbailīgi savos uzskatos.

Savā runā politiķe pievērsās arī nevienlīdzības problēmai Latvijas sabiedrībā. "Par daudz nevienlīdzības mūsu valstī, kuras mērogi atļauj to pārvaldīt daudz labāk. Pārvaldīt tā, lai visi spētu justies laimīgi. Vienlīdzīgas iespējas ir viens no galvenajiem principiem, kam jāvalda demokrātiskā, tiesiskā un sociāli atbildīgā valstī. Tas attiecas uz sociālo aizsardzību, veselības aprūpi, izglītību, uz jebkuriem sabiedriskajiem labumiem," pauda politiķe. Viņa uzsvēra, ka mērķtiecīgi jācenšas mazināt nabadzības riskus, un savs darbs tajā jāiegulda visām institūcijām.

"Mūsu līdzcilvēkiem nav jācieš tādēļ, ka viņi dzīvojuši padomju laikā vai strādājuši darbu, kurā nevarēja nopelnīt lielākas pensijas. Mūsu daudzbērnu ģimenēm nav jādzīvo trūcīgāk, ja tās gribējušas kuplāku bērnu skaitu. Speciālistiem, kas izvēlējušies darbu, sekojot savai sirds balsij, un kuru profesijas kalpo visai sabiedrībai, nav jājūtas nenovērtētiem nesamērīgi zemu algu dēļ. Cilvēkiem ar invaliditāti jāsaņem lielāks sociālais nodrošinājums, jādod iespēja vairāk iekļauties sabiedrības dzīvē," pauda Saeimas priekšsēdētāja.

Viņas ieskatā, Latvijas lielajam politiskajam mērķim pašlaik jābūt - padarīt Latviju par daudz turīgāku valsti. "Mums jāspēj pielikt vairāk pūļu, lai cilvēkus padarītu pārticīgākus, nodrošinātu viņiem vienlīdzīgas iespējas, taisnīgumu. Lai ko mēs darītu - veiktu administratīvi teritoriālo reformu, pilnveidotu veselības aprūpi, plānotu perspektīvākos tautsaimniecības virzienus turpmākajām desmitgadēm, mums jātiecas Latviju kopumā padarīt turīgāku un taisnīgāku," uzsvēra politiķe.

Tāpat Mūrniece atzina, ka pa šiem gadiem kā nācija esam auguši un kļuvuši daudz nobriedušāki nekā pirms 29 vai 20 gadiem, attīstoties gandrīz neticamā tempā, pa šiem gadiem esam auguši politiski, ekonomiski, tiesiski.

"Pašlaik esam jauna pagrieziena priekšā. Brīdī, kad krustcelēs atrodas Eiropa. Tā mainās, un jau tuvākajā nākotnē Eiropa būs citāda. Iemesli ir dažādi. Pasaule šodien dzīvo globālās paradigmas maiņas apstākļos. Tehnoloģiskās industrijas pamatos mainījušas informācijas apriti, komunikācijas kanālus, darba tirgu, visu mūsu dzīvi un uztveri. Ir mainījušās cilvēku iespējas un arī gaidas. Bet politika ir kļuvusi sarežģīta, garlaicīga, attālināta. Eiropas Savienības pārvaldība patiesi kļuvusi smagnēja un lēna. Eiropas Savienības valstu iedzīvotāji dažādās jomās jūtas par daudz "regulēti"," atzina Mūrniece.

Viņa pauda pārliecību, ka Eiropas renesanse notiks, jo Eiropas gars ir spēcīgs un dzīvotspējīgs. "Tieši ar šādu apziņu mums jādodas uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām pēc trijām nedēļām. Balsosim par tiem, kas spēj saglabāt un stiprināt Eiropu. par tiem, kuriem Eiropa ir vērtība. Tā ir mūsu civilizācija, tā ir mūsu iespēja stiprināt savu nacionālo suverenitāti, vienlaikus stiprinot mūsu eiropeisko kopības sajūtu," uzsvēra Mūrniece.

Saeimas priekšsēdētāja arī norādīja, ka parlamentam un valdībai turpmākajos četros gados jāatrisina vairāki svarīgi uzdevumi. Viņasprāt, galvenie uzdevumi pašlaik ir nevienlīdzības mazināšana, valsts drošības stiprināšana, cīņa ar korupciju, finanšu sistēmas sakārtošana un atbalsts ģimenēm ar bērniem.

Viņa pauda atzinīgu vārdus par valdības darbu, nekavējoties ir ķērusies pie stratēģiski viena no aktuālākajiem šī brīža uzdevumiem - sakārtot finanšu sistēmu. Tāpat svarīgi arī tas, lai tiktu attīstītu visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu. Mūrniece piebilda, ka Latvija godam pilda NATO dalībvalstu apņemšanos atvēlēt aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta, un vēlamies šo ieguldījumu palielināt.

Runā Saeimas spīkere pievērsās arī korupcijas apkarošanas un korupcijas risku mazināšanas jautājumiem. "Kad pērnā gada nogalē notika vairākas kratīšanas un aizturēšanas, cilvēki to sauca par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Adventes kalendāru, kurš atklāj aizvien jaunus pārkāpumus. Esam liecinieki, ka liels pašvaldības uzņēmums, viens no lielākajiem darba devējiem valstī, ir kļuvis par sava veida simbolu tam, cik daudz iespējami koruptīvu darījumu un nelikumību var būt vienā iestādē. Es ceru ne tikai uz aktīvu KNAB un citu tiesībsargājošo iestāžu rīcību, bet ceru uz dienu, kad sabiedrībā valdīs skaidra pārliecība - korupcija tiek apkarota mērķtiecīgi. Pateicoties KNAB un citu atbildīgo institūciju aktīvākai darbībai, šāda cerība arvien pieņemas spēkā," pauda Mūrniece.

Parlamenta spīkere arī norādīja, ka viens no svarīgākajiem politiķu solījumiem Latvijas tautas nākotnei ir solījums veidot Latviju par ģimenēm ar bērniem draudzīgāko valsti. "Kuplas un stipras ģimenes ir viens no mūsu valsts stiprajiem balstiem. Tādēļ mūsu veidotās politikas mērķis pamatuzdevums ir - lai cilvēki Latvijā justos laimīgi. Lai viņi jutos droši savā valstī. Lepni par savu valsti. Un vēlētos būt tās nākotne kopā ar saviem bērniem," uzsvēra Mūrniece.