Pensionēšanās vecums būtu jāsamazina, nevis jāpalielina, pauž eksperti

Pensijas vecuma paaugstināšana joprojām ir aktuāla tēma sabiedrībā. Eksperti lēš, vai nākotnē mums būs jāstrādā ilgāk, vai arī tehnoloģiju attīstība varētu pat samazināt pensionēšanās vecumu, raksta “tv3.lt”.

Savu viedokli pauž profesors Teodors Medaiskis un sociālo un ekonomikas zinātņu doktors Boguslavs Gruževskis.

Medaiskis skaidro, ka tagad ir ļoti grūti paredzēt, kurp mēs virzīsimies nākotnē. Ir ļoti progresīvas tendences - mākslīgais intelekts, augstākās tehnoloģijas. Iespējams, ka daudz mazāka strādājošā paaudze spēs nodrošināt labklājību gan sev, gan vecākajai paaudzei, tāpēc pensionēšanās vecums varbūt ne tikai nevajadzētu tikt paaugstināts, bet pat samazināts.

“Šis ir optimistisks scenārijs. Mums jācer uz labāko, bet jābūt gataviem sliktākajam. Un sliktākais scenārijs nozīmētu, ka mums, iespējams, būs jāstrādā vēl nedaudz ilgāk. Ja šāds lēmums tiktu pieņemts, tam nebūtu jāstājas spēkā nekavējoties. Mēs nevaram teikt - no nākamā gada,” viņš saka.

“Cik ilgs laiks, varbūt 30 gadi, mums bija nepieciešams, lai palielinātu pensionēšanās vecumu no tā, ko mantojām no padomju laikiem, līdz pašreizējam? Šādu pakāpenisku paaugstināšanu būtu iespējams paredzēt, paziņojot par to iepriekš, varbūt pat piecus gadus pirms tā stāšanās spēkā, un palielinot to ļoti lēni - dažus mēnešus gadā,” viņš piebilst.

“Bet es saku vēlreiz: ja viss būtu pietiekami labi, nebūtu globālu katastrofu, karu utt., ja mēs varētu normāli attīstīties, izmantojot tehnoloģiskās iespējas, kas tagad rodas, iespējams, ka pensionēšanās vecums ne tikai nebūtu jāpalielina, bet arī jāsamazina, jo darba tirgū nebūtu vajadzības pēc tik daudziem cilvēkiem.

Taču šis ir optimistisks scenārijs. Mums jāgatavojas reālistiskajam. Un, ja tas ir optimistisks, mēs to vienmēr labosim,” viņš rezumē.

Uz jautājumu, kā jūs vērtējat tik optimistisku scenāriju, Gruževskis atbild:

“Gribu tikai pateikt, ka šodien Lietuvā nav absolūti nekāda pamata runāt par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Mēs vispirms neizmantojam pieejamos resursus, un es runāju par cilvēkresursiem. Noteikti ir daudz vecāka gadagājuma cilvēku. Viņu veselība pakāpeniski uzlabojas - lai gan tā joprojām nav viena no labākajām Eiropas Savienībā, formāli pēc Lietuvas rādītājiem situācija uzlabojas.

Tāpēc vispirms ir jādomā par to, kā maksimāli palielināt gados vecāku cilvēku potenciālu, kuri vēlas un spēj piedalīties darba tirgū. Ir jābūt nopietnai pasākumu paketei, lai saglabātu cilvēku veselību. Tātad noteikti ir cilvēki un darbaspēks.

Runājot par imigrāciju un to, ka, iespējams, būs jāpieņem lēmumi arī par to, lai atvieglotu situācijas risināšanu, ja paši to nevaram atrisināt, Medaiskis saka:

“Grūti pateikt. Protams, lielākā daļa imigrējošo cilvēku ir darbspējīgā vecuma cilvēki. Acīmredzot mēs nevaram izvairīties no imigrācijas, bet Lietuva ir ļoti maza valsts, un imigranti nāk no valstīm ar miljoniem iedzīvotāju.

Vai mēs spēsim kulturāli integrēt imigrantus? Es domāju, ka tas nav tikai ekonomisks jautājums, bet gan vispārējs kultūras jautājums. Mums jābūt ļoti uzmanīgiem ar imigrāciju. Kvotai jābūt pietiekami ierobežotai. Es to neuzskatu par glābiņu ne ekonomiskajai attīstībai, ne darba tirgum, ne pensiju sistēmai. Drīzāk tas nav tas, kam vajadzētu mūs glābt.”