Santa Raita / Autori

SIMTGADI GAIDOT/JĒKABPIL

«Kad to ciparu ieraugu, tas, protams, mani mulsina, bet es ar to nestaigāju kā ar smagu nastu. Jo tā arī nav nasta. Tas ir dzīves nogrieznis, kas jau noiets, un es ar to esmu bagāta un lepna,» saka Nacionālā teātra aktrise Dita Lūriņa. 16. aprīlī viņai būs 40. dzimšanas diena, un tai par godu divus vakarus – šodien un arī tieši aktrises jubilejas reizē – tiks izspēlēts koncertstāsts Tango bez asinīm.

Pavasarī, kad saule aust krietni agrāk, ir svarīgi pakārtoties gadalaiku maiņai, un tas nozīmē sava ikdienas režīma pielāgošanu dabai.

«Man nav saprotama mīlestība starp deviņpadsmitgadīgu meiteni un septiņdesmit piecus gadus vecu vīrieti. Man tomēr šķiet, ka tas ir zināms aprēķins, jo es tiešām nezinu nevienu piemēru, kur šādu attiecību pamatā būtu nesavtīga mīlestība,» saka Valmieras Drāmas teātra (VDT) jaunā aktrise Elīna Dambe (24).

«Dziedātājam ir vajadzīgs zināms briedums – gan emocionālais, gan balsij, lai viņš vispār varētu izpildīt daļu no Emīla Dārziņa sarakstītajām solodziesmām. Jo, loģiski, ka viņa vistraģiskāko un mākslinieciski izteiksmīgāko dziesmu Rezignācija ar Viļa Plūdoņa dzeju, kas ir piesātināta ar bezcerības un vilšanās motīvu, ar dzīvības un nāves tēmu, piemēram, deviņpadsmit gados nevar nodziedāt,» uzskata tenors Juris Vizbulis (36).

Viņa tēvs Kārlis Lipors ir etnogrāfisko kokļu meistars, kura kontā ir ap 2000 kokļu. Viņa dēls Dzintars (17) ir apguvis koncertkokles spēli Babītes Mūzikas skolā un šobrīd muzicē koklētāju ansamblī Balti. Viņš pats ir profesionāls leļļu teātra aktieris, ar pamatīgu pieredzi tradicionālās kultūras apzināšanā un popularizēšanā. Bet albums Zīlīt’ skaisti padziedāja ir Edgara Lipora un koklētāju ansambļa Balti radošās sadarbības rezultāts.

Par savu jauno nodarbi mūziķis Lauris Reiniks ir sajūsmā, un viņam patīk šis process – būt taksometra vadītājam.

Skaisti jaunumi šajā pavasarī ir bērnu modes blogeres Santas Pīlēnas un arhitekta Mārtiņa Pīlēna ģimenē – viņiem gaidāms pieaugums.

«Kad bija jābeidz dejot, bija ļoti sāpīgi. Visiem baletdejotājiem tas ir sāpīgi, jo tā nav profesija – tā ir visa dzīve. Kad man tā beidzās, vienā dienā visas savas baleta kurpes un drēbes aizvedu uz dārzu un sadedzināju. Pēc tam, protams, bija žēl,» atzīst horeogrāfe, Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas (RHV) pedagoģe un Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) pedagoģe-repetitore Zane Lieldidža-Kolbina. Viņai piešķirta Helēnas Tangijevas-Birznieces balva – par izciliem panākumiem baleta izrāžu izpildītājmākslā, kā arī par aktīvu darbību baleta pedagoģijā.

Vieniem ceļošana ir dzīves lielākā bauda un neatņemama tās sastāvdaļa, citiem tā ir statusa un savu iespēju apliecināšana, bet vēl daļa, nespējot pārvarēt psiholoģisko barjeru, labprātāk nebrauc nekur un paliek savā komforta zonā. Kāds ir ceļošanas spēks, ko tā dod un ar ko ir bīstama, skaidro psihoterapeite Aina Poiša.

«Šī programma ir saistīta ar Vīni, jo šī pilsēta ir gan klavieru trio, gan vispār visas kamermūzikas šūpulis. Sākot ar Haidnu, kurš uzrakstījis ap piecdesmit klavieru trio, un turpinot ar Mocartu, Bēthovenu, Šūbertu un Brāmsu, kuri visi ir radījuši klavieru trio žanra šedevrus,» saka vijolniece Magdalēna Geka.

«Šobrīd teātrī ir milzīga konkurence. Man nav tādu lielu notikumu un skaļu nosaukumu, ar ko žilbināt šajā sarunā, jo man vairāk sanāk spēlēt Kamerzālē un Mazajā zālē, un es arī šajās kamerizrādēs labi jūtos,» saka Dailes teātra aktrise Aija Dzērve. Viņai šovakar pirmizrāde Kamerzālē, kur režisors Dmitrijs Petrenko iestudējis jaunās dramaturģes Justīnes Kļavas oriģināldarbu Atzīšanās.

«Dēliņš vēl ir pavisam mazs, un es no visas sirds izbaudu pilnvērtīgi pavadīto laiku kopā ar viņu mājās, apzinoties, ka koncerti nāk un iet, bet tik mazs kā pašlaik mans bērniņš vairs nebūs nekad,» saka operdziedātāja Elīna Šimkus.

«Operetei Latvijā ir zināma vēsture, un šis koncertuzvedums gan ataino šī muzikālā teātra attīstību, gan apliecina, cik tuvi ir teātra, kino, mūzikla un operetes žanri, gan parāda, cik talantīgi ir mūsu dziedātāji, kuri spēj izpildīt ļoti daudzveidīgu repertuāru,» saka Latvijas Operetes fonda valdes priekšsēdētāja Agija Ozoliņa-Kozlovska.

«Ar ēdienu mēs savu veselību varam vai nu uzlabot, vai pilnībā samaitāt,» apgalvo makrobiotikas eksperts un biedrības Lācīša skola dibinātājs Roberts Lācītis. Šodien pulksten 10 slēdziet iekšā televizoru, kanālu RīgaTV24, lai pirmie uzzinātu, Kas Lācītim vēderā?

«Tā nav mana biogrāfija, bet izrādē atainotās sajūtas, tostarp vientulība, kas var piemeklēt, pat esot kopā ar kādu, man ir ļoti pazīstamas. Protams, es šo stāstu laižu caur sevi – ja tas nenāktu no manis, būtu grūti to izstāstīt un izdejot,» atzīst horeogrāfe, dejotāja un Spēlmaņu nakts laureāte Liene Grava.

Ceturtdien, 15. martā, ar vērienīgu koncertu VEF Kultūras pilī populārie tenori Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis un Miervaldis Jenčs svinēs savas radošās trijotnes 20 gadu jubileju.

«Man katru gadu jautā, ar ko šis festivāls atšķirsies no iepriekšējiem. Un es katru gadu atbildu, ka ar visu. Gandrīz nekad nekas neatkārtojas,» saka 23. Starptautiskā Baltijas baleta festivāla (BBF) direktore Lita Beiris.

«Tas būtu dīvaini, ja savā lugā pats negribētu nospēlēt nevienu lomu. Es apzinos, ka galvenā loma nepavisam nav viegla, bet man liekas, ka forša gan. Ja man tādu piedāvātu, es gribētu to nospēlēt,» saka Dailes teātra aktieris Artūrs Dīcis (32). Rītvakar, 8. martā, viņam pirmizrāde Latvijas Nacionālā teātra Lielajā zālē – viņa sarakstīto lugu Arī vaļiem ir bail tur iestudējis režisors Elmārs Seņkovs.

Holivudas zvaigznes arvien vairāk novērtē un atzīst dabiski skaistu sejas ādu, kas nav jāslēpj zem biezas dekoratīvās kosmētikas kārtas, un arī dermatoloģe Anda Apine aicina sievietes vismaz pāris reizes mēnesī ļaut sejas ādai atpūsties no dekoratīvās kosmētikas.

«Man ir ļoti paveicies – es piedzimu 1981. gadā un padomju laiku, par laimi, tā īsti nepieredzēju. Bet tas ir atstājis lielu nospiedumu mūzikā, jo tajā sistēmā bija savi noteikumi, un tie bija jāievēro arī estrādes māksliniekiem,» secina mūziķis Raimonds Gusarevs.

«Festivāla laikā cenšamies parādīt gan sava orķestra daudzveidību, gan aktuālāko, kas šobrīd ir pasaules pūtēju orķestru mūzikā. Turklāt atskaņojam tādu mūziku, ko Latvijā varam piedāvāt tikai mēs – jo neviens cits tāda līmeņa un tāda tipa mūziku nevar nospēlēt,» saka orķestra Rīga diriģents un mākslinieciskais vadītājs Valdis Butāns.