Māris Krautmanis / Autori

Tā vien izskatās, ka Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība” (JV)), kuru Valsts prezidents pilnvarojis vadīt sarunas ar potenciālajiem koalīcijas partneriem, ir sajutis savu milzīgo varenību, jo JV ir ieguvusi vislielāko mandātu skaitu 14. Saeimā.

14. Saeimas vēlēšanās varu ir pazaudējusi partija “Konservatīvie”, kas pēdējos četrus gadus kontrolēja satiksmes jomu un kuras satiksmes ministrs bija Tālis Linkaits.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība (NA)) ir diezgan labi strādājis. Ir bijuši mulsuma brīži, kad viņu skarbi kritizēja opozīcija, taču vēlāk lietas noskaidrojās un opozīcija savu sakodienu atlaida, izprotot reālās problēmas, ar kurām jāsaskaras zemkopības nozarei. Lai vai kā, nupat ir redzams pēkšņs mēģinājums nobīdīt zemkopības ministru no amata, lai gan viņa partija 14. Saeimas vēlēšanās ir ieguvusi apmēram to pašu ietekmi, ko iepriekšējās, 13. Saeimas vēlēšanās.

“Pašreizējai koalīcijai vairs nav vairākuma Saeimā, un ir vesels mēnesis. Un es gribētu uzsvērt, ka šajā mēnesī nav vairs de facto atbildīga vairākuma Saeimā. Saeimai vajadzētu atturēties no tādiem lēmumiem, kas varētu apgrūtināt mūsu valsti nākotnē,” LSM Latvijas Radio intervijā sacīja Valsts prezidents Egils Levits. Visnotaļ viedi vārdi, taisnība, un pats par sevi saprotami. It kā.

Valsts prezidents Egils Levits 3. oktobra LSM LTV “Rīta panorāmā” it kā sacīja visu gludi, pareizi un rāmi. Taisnība, ka Latvijas vēlētāji šoreiz ir bijuši daudz aktīvāki gājēji pie urnām nekā iepriekšējā reizē. Prezidents par šoreiz labo aktivitāti pateicās vēlētājiem.

14. Saeimas vēlēšanās ir piedalījušies 59% balsstiesīgo, kas ir vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, kad aktivitāte bija 54,6%. Tas ir pozitīvi, jo tagad Saeima ir kvalitatīvāka un parlamentā ir iekļuvis mazāks skaits nejaušu pasažieru.

Situācija Latvijā ir drūma. Šādos apstākļos jābalso par politiķiem, kas spēj uzņemties atbildību. Par tādiem, kāds savulaik bija Vinstons Čērčils.

Partijas “Jaunā Vienotība” 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmas sadaļā “Industriālais kapitāls” pausta šāda apņemšanās: “Padarīt valsts uzņēmumu darbību caurskatāmu sabiedrībai, sekmējot kapitāla tirgu un kotējot biržā valsts uzņēmumu mazākuma akciju daļas ne vairāk kā 20%.”

14. Saeimas vēlēšanu galvenais jautājums, grozi, kā gribi, ir pašreizējā ekonomiskā krīze un kā no tās tikt ārā. Vispirms jau kovida sērgas divi gadi atstāja graujošu iespaidu, bet tad vēl klāt nāca Krievijas agresija Ukrainā, kas ir radījusi vēl dziļāku energoresursu krīzi un pārtikas deficītu pasaulē, kamdēļ ceļas cenas it visam un kamdēļ ir ļoti liela inflācija tieši Latvijā un Baltijā. Citur tā nav tik ļoti milzīga.

Jaunākie pētījumu centra SKDS partiju reitingi rāda – ja balsstiesīgie septembrī balsotu tā kā aptaujā, tad 14. Saeimā noteikti iekļūtu sešas partijas – ar vislielāko mandātu skaitu būtu “Jaunā Vienotība”, otrajā vietā būtu ZZS, trešajā – Nacionālā apvienība, ceturtajā – “Apvienotais saraksts”, piektajā – “Progresīvie”, sestajā – “Saskaņa”.

Putina 21. septembra paziņojums par daļēju mobilizāciju Krievijā ir radījis lielu paniku un vīriešu masveida bēgšanu uz kaimiņvalstīm. Tie krievi, kas kaut cik zina savas valsts vēsturi, zina arī, ka valsts vadoņi bieži nesauc lielas īstajos vārdos – sauc, piemēram, karu Ukrainā par “speciālo militāro operāciju”. Tāpēc arī jēdziens “daļēja mobilizācija” ir biedējošs, ir bažas, ka to var tulkot kā pilnīgu vāku – kā tādu mobilizāciju, kurā karadienestā tiks iesaukti ne tikai jaunieši, bet arī knapi kustoši veči, slimnieki un kropļi.

Latvijas biznesa ārēs darbojas daudz enerģisku personāžu, kuriem nepietiek ar uzņēmējdarbību tikai likuma ietvaros, bet vajag ko vairāk – valstiskas garantijas monopolstāvoklim (kā tas ir gadījumā ar Skultes termināli), ielobētas izmaiņas likumos vai pat tikai vienkārši “politisku jumtu”, lai varētu nebēdāt par likumu pantiem un kāpt tiem pāri pēc patikas.

Latvijas sabiedrība līdz šim domāja savā prātā tā: ir slikti, ka Latvijas ekonomiku rausta un šantažē pilsoņi no Krievijas – “Gazprom” un vietējie “šrēderizētie kalvīši”, kuri norāda un brīdina, ka gāzes Inčukalnā var nepietikt, ka nekas nav tā īsti rezervēts un ka var iznākt visādi tiesiski “kāzusi”, ja Latvijas valsts neprasmīgi rīkosies jurisprudences frontē.

Pagājušajā nedēļā Saeimā opozīcijas ierosināto neuzticības balsojumu izturēja mierīgais, nosvērtais, pragmatiskais, enerģiskais, kompetentais, drosmīgais, gudrais un godīgais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (“Konservatīvie” (K)). Lai slava, lai dzīvo!

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) pēdējos gados ir aktīvi nodarbojusies ar “start-up” jeb jaunuzņēmumu attīstību, lai piesaistītu Latvijai inovatīvus uzņēmējus. “Inovatīvs” nozīmē visas tādas darbības, ka nepieciešamas, lai tiktu radīts, ražots un realizēts tirgū jauns produkts. Inovācija ietver sevī izglītību, zinātniski pētniecisko darbu, intelektuālā īpašuma aizsardzību, tirgus izpēti, ražošanas organizēšanu, pārdošanu u.c. ar biznesu saistītas lietas. Var teikt, ka inovācijas ir “ekonomikas dzinējspēks”.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri esot kopīgi sagatavojuši un iesnieguši (vai vistuvākajā laikā iesniegs) priekšlikumu attiecīgās Eiropas Savienības institūcijās par uzņēmuma “Krievijas dzelzceļš” (KDz) iekļaušanu sankcionēto uzņēmumu sarakstā ne tikai finanšu jomā, bet liedzot jebkāda veida sadarbību ar šo uzņēmumu.

Izskatās, ka 14. Saeimas vēlēšanās nebūs vairs tā, ka sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” iegūs vislielāko mandātu skaitu. Reitingi rāda, ka tai iespējama otrā, trešā vai pat tikai ceturtā vieta.

Naftas un sašķidrinātās gāzes eksports no ASV šogad ir pieaudzis, lai izmantotu augstākas cenas Eiropas Savienībā, bet pašlaik piegādes ir tuvu maksimumam.

Gadi iet, un senas lietas ļaužu atmiņā pamazām izplēnē. Reti kurš vairs atminas, ka tālajā 2007. gadā LR Prokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Agnis Pormalis uzsāka kriminālprocesu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā saistībā ar nacionālās sporta bāzes, valsts akciju sabiedrības “Biķernieku kompleksā sporta bāze” privatizāciju maksātnespējas procesā.

Rīt, ja tā labpatiks Latvijas Republikas Saeimas kopumam, var tikt izskatīts jautājums par satiksmes ministra Tāļa Linkaita (“Konservatīvie”) demisijas pieprasījumu, ko ierosinājusi parlamenta opozīcija. Ja līdz šim darba kārtības punktam tiks, tad, visticamāk, Tālim Linkaitam nekas slikts nenotiks – viņš droši vien paliks savā vietā. Kaut gan viņam tiek pārmesta gan profesionālo amata pienākumu nepildīšana, gan aizdomīgu darījumu piesegšana.

Apbrīnojami straujā tempā notiek Paldisku sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa būvēšana Igaunijā. Igaunijas enerģētikas uzņēmums “Alexela Group” ir paziņojis, ka bagarēšanas darbi Laheperes līcī, kas ilga desmit dienas, ir pabeigti. To veicis kuģis “Pedro Alvares Cabral”, kas pieder Beļģijas uzņēmumam “Jan de Nul”.

Valdošās koalīcijas partneri 5. septembrī pēc ilgām diskusijām nespēja vienoties par labāko variantu grozījumiem Imigrācijas likumā, kas attiecas uz termiņuzturēšanās atļauju turētājiem ar Krievijas vai Baltkrievijas pasi.