Līga Nestere-Nikandrova / Autori

2016. gada 11 mēnešos darbā iekārtojušies 66 229 Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētie bezdarbnieki, tostarp 8077 jaunieši, 12 238 ilgstošie bezdarbnieki, 16 218 personas, kuru vecums ir vismaz 50 gadi, un 2992 cilvēki ar invaliditāti. Savukārt 2016. gada decembra sākumā darba meklējumos joprojām bija vairāk nekā 75 000 bezdarbnieku, informē aģentūrā.

Neatkarīgās uzrunātie uzņēmumu vadītāji un pārstāvji atzīst, ka aizvadītais 2016. gads bijis produktīvs un savus nospraustos uzņēmuma mērķus izdevies īstenot, lai arī valsts prognozētā ekonomikas augšupeja realitātē īpaši nebija jūtama. Darba devēji cer, ka šogad politiķi būs reālistiskāki – nesolīs nerealizējamas lietas un nepieņems absurdus lēmums.

Mācību iestādes – profesionālās skolas, koledžas un augstskolas – uzņem audzēkņus un studentus ne tikai rudenī, bet arī ziemā.

Algas paaugstinājums motivē darbiniekus vien pāris mēnešus, savukārt dažādi nemateriāli labumi atstāj daudz ilgstošāku pozitīvu ietekmi uz strādājošo darba ražīgumu un apmierinātību – šādu likumsakarību apstiprina dažādi pētījumi, un tam piekrīt arī Eco Baltia grupas personāla vadītāja Jolanta Jansone, piebilstot, ka patiess darba devēja pateikts paldies var darbiniekā veicināt darba sparu, savukārt atklātas komunikācijas trūkums dod pilnīgi pretēju efektu.

«Izmantojot modernās tehnoloģijas, darbs 40 minūšu garā mācību stundā kļūst daudz efektīvāks,» akcentē Siguldas pilsētas vidusskolas skolotājs Edgars Bajaruns, piebilstot, ka tehnoloģiskās iespējas patiesi spēj piesaistīt jauniešus mācību vielai.

Rīgā, Dārza ielā 5, top jauna Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) dienesta viesnīca – pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas tā būs visā valstī pirmā pilnībā, sākot no pamatiem, uzbūvēta viesnīca studējošajiem.

Ievas Blūmas un Kates Strožas ceļi krustojās Eiropas jauno profesionāļu meistarības konkursā EuroSkills 2016 – viņām abām bija jāapliecina prasmes un zināšanas savā izvēlētajā profesijā (apģērbu modelētāja un izgatavotāja), turklāt konkursā jāstartē kā vienotai komandai. Viņām tas izdevās lieliski – meitenes ieguva 2. vietu. Šajā specialitātē viņas saredz sevi rosāmies arī nākotnē.

Interneta personāla atlases uzņēmums CVOnline Latvia sadarbībā ar interneta žurnālu iBizness novembrī veica anonīmu aptauju interneta vidē, lai noskaidrotu darba laika specifiku Latvijas uzņēmumos.

Latvijā visu centralizēto eksāmenu vidējais vērtējums pagājušajā mācību gadā bija 49,87%. Ne ļoti slikts, ne apsveicams rezultāts, vidējs.

Laikā no 2014. līdz 2020. gadam profesionālajai izglītībai tiek novirzīti vairāk nekā 270 miljonu eiro. Miljonos mērāmas naudas summas piešķirtas arī iepriekšējos gados, tā rezultātā skolas ir labiekārtotas, iepirkta moderna mācību bāze, ieviesta jauna mācību pieeja, tomēr sabiedrībā joprojām ir dziļi iesakņojies stereotips, ka uz profesionālajām skolām iet norakstītie. Lai šos aizspriedumus mazinātu un parādītu, kā pēdējos gados skolas mainījušās, sākta kampaņa Prakšu alianse.

Lai novērtētu kandidāta atbilstību izsludinātajai vakancei, darba devēji mēdz izvērtēt potenciālo darbinieku profilu sociālajos tīklos, jo, kā norāda uzrunātie uzņēmumu pārstāvji, lai arī viņi pievērš daudz lielāku vērību atsūtītajam CV un motivācijas vēstulei, un pārrunām, taču dažreiz tieši sociālie tīkli noder gala lēmuma pieņemšanā. Lielākoties tiek skatīts Facebook un LinkedIn.

Sākusies dokumentu pieņemšana Jauniešu garantijas pusotra vai gada izglītības programmās, kurās bez maksas var iegūt darba tirgū pieprasītu kvalifikāciju kādā no 59 profesijām. Ziemas uzņemšanā audzēkņus gaida 24 profesionālās izglītības iestādes visā Latvijā.

Sabiedrība vēlas, lai pedagogs būtu smaidīgs, erudīts, interesants, mūsdienīgs, saprotošs, radošs, īsāk sakot – pārcilvēks, taču realitātē lielākā daļa jeb 83% skolotāju darbā izjūt stresu un profesionālo izdegšanu, kas ir vairāku apstākļu rezultāts – sāpīgais algu jautājums, nemitīgās reformas, cieņas trūkums no bērniem un vecākiem, kā arī apziņa, ka sabiedrības acīs viņu darbs nav novērtēts, liecina pētījuma Skolotāju profesijas prestižs Latvijā rezultāti.

Lielā daļā sabiedrības joprojām ir aktuāls jautājums par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāniem bērnus uz skolu sūtīt no sešu gadu vecuma, jo, kā iepriekš norādījis izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, Latvijā ir pārāk maz cilvēku darbspējas vecumā, tāpēc ekonomiski valsts nevar atļauties, ka jaunieši mācās skolā līdz 19 gadu vecumam.

Nedaudz virs 150 – tik daudz picas vienas dienas laikā spējis izcept picu meistars Jānis Gaveika. Šis skaits pašreiz ir viņa individuālais rekords. Lai arī pēc izglītības viņš ir pavārs, tomēr nevienā skolā nav iespējams apgūt picu gatavošanas stiķus un knifiņus – Jānis šo procesu izkodis pašmācības ceļā un tagad jau prot picu gatavošanu pārvērst interesantā šovā, jo radošuma šķautne Jānim ir izteikta – noteiktos, standartizētos rāmjos viņš neiederas.

Daļa jauniešu nolemj augstāko izglītību iegūt ārvalstīs, un viens no iecienītākajiem studiju gala mērķiem ir Lielbritānija. Lai palīdzētu jauniešiem rast atbildes uz visiem interesējošajiem jautājumiem par mācīšanos Lielbritānijā, organizācija Dream Foundation novembrī un decembrī piedāvā bezmaksas informatīvus seminārus.

Rolands Veikša jau kopš 12 gadu vecuma iepazinis darba specifiku televīzijā – sākumā tie bijuši sīki darbiņi skolēnu vasaras brīvlaikā, bet tagad viņš pilda Latvijas Televīzijas operatora pienākumus. Kā viņš skaidro, televīzija viņu pievelk kā magnēts. Bet pirms astoņiem gadiem viņš ielēca pavisam sev nezināmā lauciņā – kopā ar sievu Elizabeti radīja privāto pirmsskolas izglītības iestādi Lāsīte. Viņš atzīst, ka sabiedrībā ļoti dziļi iesakņojies pieņēmums, ka darbs pirmsskolā ir sieviešu niša. Viņš ar savu piemēru apliecina, ka tas ir aplams stereotips.

Pēdējos piecos gados darba vietu skaits informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē palielinājies par gandrīz 10 000 un nodarbināto skaits tuvojas 27 000, šo gadu laikā dubultojies arī IKT uzņēmumu skaits, arī sniegto pakalpojumu eksports un nozares kopējais apgrozījums parāda pieaugošu tendenci, informē Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

Pagājušajā akadēmiskajā gadā studijas pārtrauca 18 278 studējošie, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā informācija. Vislielākais atbirums, ieskaitot arī koledžas, vērojams studiju tematiskajā jomā – sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības (7048).

Ņemot vērā demogrāfisko situāciju un no valsts izbraukušo iedzīvotāju skaitu, skolu tīkla optimizācija nezaudē aktualitāti. Desmit gadu laikā slēgta 191 vispārizglītojošā dienas skola un sešas vakara, neklātienes un tālmācības skolas.

Pieminot informācijas tehnoloģiju (IT) specialitātes, daudziem pirmā prātā nāk programmētāja profesija. Populāra un pieprasīta. Taču tikpat nozīmīga un darba tirgū vajadzīga ir arī testētāja specialitāte, kuras potenciāls jauniešu vidū ir līdz galam neapzināts, jo lielākoties (diskusijās, izglītojoša rakstura pasākumos) IT nozare tiek sasaistīta ar programmētājiem.

Latvijā visneapmierinātākie ar darba samaksu ir izglītības un zinātnes, veselības un sociālās aprūpes, sabiedriskās ēdināšanas, drošības un glābšanas, kā arī pakalpojumu un tirdzniecības nozares darbinieki, liecina CVOnline veiktās aptaujas dati.