Laikā no 2014. līdz 2020. gadam profesionālajai izglītībai tiek novirzīti vairāk nekā 270 miljonu eiro. Miljonos mērāmas naudas summas piešķirtas arī iepriekšējos gados, tā rezultātā skolas ir labiekārtotas, iepirkta moderna mācību bāze, ieviesta jauna mācību pieeja, tomēr sabiedrībā joprojām ir dziļi iesakņojies stereotips, ka uz profesionālajām skolām iet norakstītie. Lai šos aizspriedumus mazinātu un parādītu, kā pēdējos gados skolas mainījušās, sākta kampaņa Prakšu alianse.
Izglītības un zinātnes ministrija cer, ka ar laiku puse pamatskolas absolventu izvēlēsies mācīties kādā no profesionālajām skolām, četru gadu laikā apgūstot gan profesiju, gan iegūstot vidējo izglītību. Taču sadalījums jau gadiem ir neizkustināms - ap 60% nolemj mācības turpināt vispārizglītojošajās skolās, bet 40% profesionālajās mācību iestādēs.
Darba tirgus signāli
«Labs meistars allaž būs pieprasīts. Darba tirgus signalizē, ka Latvijā pietrūkst speciālistu ar profesionālo izglītību, it īpaši STEM jomās [dabas zinātnes, tehnoloģijas, matemātika un inženierzinātnes]. Tāpēc mūsu uzdevums ir veicināt profesionālās izglītības atpazīstamību sabiedrībā. Ir maldīgi uzskatīt, ka profesionālā izglītība der tikai tiem, kas citur netiek. Skolas pēdējos gados ir ļoti mainījušās,» ir pārliecināts izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
Pozitīvās pārmaiņas ir pamanījis arī Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš, vienlaikus norādot, ka būtu jārisina jautājums par atbilstošu pedagogu nepietiekamību. Viņš arī apliecina, ka profesionālo skolu audzēkņus patiešām darba tirgus gaida - asociācijas pārstāvētā joma šobrīd ar darbu nodrošina aptuveni 21 000 strādājošo, un uzņēmēju aptaujas liecinot, ka viņiem vajadzīgi vēl vismaz 2000 speciālisti.
Populāras darba vidē balstītas mācības
Profesionālās skolas piedzīvojušas ne tikai vizuālas pārmaiņas, bet arī mainījusies ir mācību forma - vairākas mācību iestādes jau ceturto gadu piedāvā darba vidē balstītas mācības (DVB) - profesionālo skolu audzēkņi savu izvēlēto specialitāti apgūst ne tikai ierastajā skolas solā, bet lielu daļu pavada pie darba devēja - mācoties caur reāliem darba uzdevumiem un tādējādi iegūstot tik vitāli nepieciešamo darba pieredzi, praksi.
Darba vidē balstītu mācību pilotprojekts tika uzsākts 2013. gadā, tajā brīvprātīgi iesaistoties sešām profesionālās izglītības iestādēm sadarbībā ar 29 uzņēmumiem. Mācības notika 17 dažādas programmās, ko apguva aptuveni 130 audzēkņu. Šo gadu laikā DVB mācībās būtiski pieaudzis gan mācību iestāžu piedāvāto izglītības programmu, gan darba devēju un audzēkņu skaits. Pašlaik audzēkņu skaits jau tuvojas 2000. DVB mācībās ir iesaistījušās 17 mācību iestādes. Savukārt darba devēju skaits, kuri jauniešiem piedāvā prakses un darba iespējas, sasniedzis vairākus simtus uzņēmumu.
Kopā no 1. kursa
Piemēram, kopš 2013. gada jāvārdu DVB ir teicis a/s HansaMatrix.
Uzņēmuma viceprezidents Alvis Vagulis stāsta, ka vispirms tika sagatavoti mācību materiāli, mācību darba vietas pašā uzņēmumā. Vienlaikus tas var uzņemt desmit praktikantus. A. Vagulis skaidro - iesaiste DVB prasa ciešu darba devēja un skolas sadarbību, jo, piemēram, uzņēmumam pietrūkst iemaņu, kā strādāt ar pusaudzi, iztrūkst pedagoģisko zināšanu. Viņš uzskata, ka DVB ir sevi attaisnojušas un arī turpmāk uzņēmums ir ieinteresēts pats apmācīt vajadzīgos speciālistus un vienlaikus noskatīt potenciālos darbiniekus. «No desmit audzēkņiem 1. kursā līdz 4. kursam ir tikuši astoņi, no viņiem sešus esam ieinteresēti paturēt. Tiesa gan, trīs nolēmuši strādāt citur - tā, protams, ir viņu brīva izvēle,» stāsta A. Vagulis, piebilstot, ka profesionālo skolu absolventi var startēt arī augstskolā. «Turklāt profesionālajā ziņā viņi būs daudz labāk sagatavotāki un labāk izpratīs profesiju nekā vidusskolēni,» akcentē HansaMatrix viceprezidents. Uzņēmumā savas praktiskās iemaņas slīpē Profesionālās izglītības kompetences centra Ogres tehnikums 3. kursa audzēknis Edijs Gavriļenko. «Pirmajā kursā uzņēmumā mums, piemēram, bija lodēšanas treniņi, 2. kursā mēs tikām virzīti ražošanā, pildot vienkāršākos darbus, savukārt 3. kursā, izvērtējot mūsu sniegumu iepriekšējos gados, mums piedāvāja atbilstošas darba pozīcijas ražošanā,» stāsta E. Gavriļenko.
***
Kampaņas Prakšu alianse
Lai mudinātu jauniešus apsvērt savas karjeras iespējas un izvēlēties profesionālo izglītību, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopīgi ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) uzsāk kampaņu Prakšu alianse, kas ilgs līdz 2017. gada februārim. Kampaņas galvenā mērķauditorija ir jaunieši un viņu vecāki, lai sniegtu viņiem izpratni par Latvijas profesionālās izglītības piedāvājumu un iespējām gan karjeras veidošanā, gan izglītības turpināšanā. Auditorija galvenokārt tiks uzrunāta ar sociālo tīklu starpniecību. LDDK un IZM mājaslapā atrodams arī skolu pasākumu kalendārs.