Nedaudz virs 150 – tik daudz picas vienas dienas laikā spējis izcept picu meistars Jānis Gaveika. Šis skaits pašreiz ir viņa individuālais rekords. Lai arī pēc izglītības viņš ir pavārs, tomēr nevienā skolā nav iespējams apgūt picu gatavošanas stiķus un knifiņus – Jānis šo procesu izkodis pašmācības ceļā un tagad jau prot picu gatavošanu pārvērst interesantā šovā, jo radošuma šķautne Jānim ir izteikta – noteiktos, standartizētos rāmjos viņš neiederas.
Vairāki varianti
Jānis stāsta, ka izvēle, ko darīt pēc 9. klases, nebija skaidra - vienu brīdi šķita, ka jāturpina mācības vidusskolā, citu reizi skats vērsās Murjāņu sporta ģimnāzijas virzienā, pavīdēja ideja arī izzināt celtniecības sfēru, taču galu galā Jānis nolēma izskoloties par pavāru, tā teikt, būs profesija, kas visos laikos ir pieprasīta, turklāt līdz ar arodu būs iegūta arī vidējā izglītība. Ātri vien Jānis sāka iepazīt arī izvēlētās specialitātes praktisko pusi, jo izglītības programmas neatņemama sastāvdaļa bija arī prakse. Taču neviena no prakses vietām nekļuva par Jāņa pastāvīgo darbavietu - lai arī tās piedāvāja gan izaugsmes iespējas, gan pienācīgu atalgojumu, tomēr neviena no tām jaunajam pavāram neradīja vēlmi palikt. Jānim ir svarīgi, lai viņš savu darbavietu uztvertu kā savu paša uzņēmumu, kur darboties ar maksimālu atdevi. Viņš secina, ka pavāra izglītība paver ļoti plašas darba iespējas - atliek tik izvēlēties sev saistošāko.
Gads Vācijā
Viņš arī uzskata, ka pavāriem ir pat vēlams ik pa laikam pamainīt darbavietu, jo ieskats jaunā virtuvē bagātina pieredzi. Tieši iespēja gūt jaunu pieredzi Jāni mudināja arī gadu pastrādāt Vācijā kādā franču restorānā. Tur šefpavārs runāja tikai franciski un vāciski. Tāpēc saziņa ar viņu bija izaicinājums, jo Jānis šīs abas valodas neprata, bet pamazām apguva laika gaitā - darba procesā.
Par vērtīgu dzīves skolu viņš uzskata arī citas darbavietas, kur noslīpētas picu gatavošanas prasmes un ne tikai, taču picu taisīšana viņam vislabāk iet pie sirds, tāpēc arī savu darba profilu viņš fokusējis uz šo nišu. Jānim patīk klientiem demonstrēt, kā top ēdiens, tāpēc picu gatavošanu viņš iemācījies pasniegt kā šovu.
Kopš šā gada marta viņš ir piederīgs Pica Rīga kolektīvam - lai arī uzņēmums bija pavisam jauns, Jānis akceptēja izteikto piedāvājumu kļūt par šī uzņēmuma picu meistaru. Jānis sevi uzskata par radošu cilvēku, un viņam ir grūti iekļauties noteiktos rāmjos - allaž gribas dot savu pienesumu, kas ir ārpus šiem rāmjiem. «Ir labi, ka ir skaidri zināms, kas un kā ir jādara no a līdz ž, to arī izdaru, bet man patīk arī ko vēl pielikt no sevis,» akcentē Jānis. Un Pica Rīga šai radošajai dzirkstij deva zaļo gaismu, līdz ar to Jānis bija gatavs mainīt darbavietu.
Ātri, bet akurāti
Viņš gan picas negatavo viens - tas ir vienots komandas darbs. Jānis stāsta, ka klienti ir iecienījuši siera picu un vistas filejas picu. Viņš domā, ka Pica Rīga picu unikalitāti veido trīs lietas - bagātīgs siera klājums, plāna mīkla un gardās mērcītes.
Jānis ir pārliecināts, ka arī tuvākajos gados viņš noteikti rosīsies šajā specialitātē, vienlaikus atzīstot, ka neviens darbs ēdināšanas sfērā nav viegls. «Ir jāprot strādāt ātri, bet vienlaikus precīzi un akurāti. Bez stresa neiztikt, taču profesija ļauj izpausties, būt radošam, un man tas patīk.»
Jāpiebilst, ka savu radošo pusi viņš izpauž vēl vairākās nodarbēs, piemēram, viņš mēdz vadīt bērnu ballītes, kur arī iekļauj picu pagatavošanas šova elementus, ir piedalījies tēta veidotajos un inscenētajos kaskadieru šovos. Tāpat spēlējis dažādās izrādēs: Šeit un tagad, Precējies nav miris, Pifa piedzīvojumi. Jānis arī pilda komandu talismana funkcijas un piedalās arī citos pasākumos, iejūtoties dažādu varoņu, piemēram, multiplikāciju filmu varoņu, tēlā.