Līga Nestere-Nikandrova / Autori

Darba devējiem Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā iespēju ar Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu nodarbināt jauniešus.

Pēdējā laikā, īstenojot dažādas aktivitātes, piemēram, rīkojot programmēšanas nodarbības speciāli meitenēm, darba devēji mēģina iedrošināt jaunas sievietes apsvērt studijas un karjeras iespējas strauji augošajā informācijas tehnoloģiju (IT) jomā, laužot arī aizspriedumus, ka IT nav atbilstoša darba vieta meitenēm.

Inese Gulbe jau pusgadu pilda DNB bankas Private banking centra direktores pienākumus. Darbs banku sektorā nebija mērķtiecīgi izplānots karjeras ceļš – Inese izmantoja dzīves piespēlētās iespējas. Protams, nekas netika pasniegts uz zelta paplātes. Vēlme mācīties, zinātkāre, atbildīgi pildīts darbs bija galvenie Ineses profesionālās attīstības virzītāji, kas ļāva no klientu apkalpošanas speciālistes izaugt līdz bankas struktūrvienības vadītājai. Arī avantūras gars un uzdrīkstēšanās dīdīja uz priekšu.

Lielbritānija jau daudzus gadus ir vispopulārākais jauniešu galamērķis, kuri nolemj mācīties ārvalstīs. Iecienīta studiju vieta ir arī Nīderlande un Dānija, citas Eiropas valstis, daļa arī raugās uz pārokeāna valstīm. Mācīšanās ārzemēs ļauj gūt ne tikai starptautisku pieredzi un konkurētspējīgu izglītību, bet arī stiprina personību. Šo sestdien Latvijas jauniešiem būs unikāla iespēja klātienē satikt vairāk nekā 80 dažādu ārvalstu izglītības iestāžu pārstāvjus un interesējošos jautājumus izrunāt «aci pret aci», jo klāt ārzemju izglītības izstāde. Ieeja ir bez maksas.

Lai arī farmaceits nav specialitāte, uz kuru jaunieši plūst straumēm, taču kopumā interese par to ir gana liela. Tiesa gan, profesija nav domāta kuram katram, it sevišķi jauniešiem, kuri ātri vēlas strauju karjeras lēcienu, – specialitāte ir reglamentēta, un izaugsme notiek plānveidīgi, taču darbs ir stabils un pētījumi rāda, ka farmaceita amats nav to profesiju sarakstā, kurās pamazām cilvēkus aizstās roboti.

Hakeriem ir kļuvis izdevīgāk savā labā izmantot cilvēku nezināšanu un neapdomību, nevis tērēt daudz vairāk laika un lauzt IT aizsardzības sistēmas, secina digitālās drošības eksperti.

Kristīna Virse pirms vairāk nekā gada kļuva par Velsas korgija Mārlija saimnieci. Suņa ienākšana mājās diezgan būtiski mainīja Kristīnas dienu ritējumu – tās bija jāpielāgo arī jaunā ģimenes locekļa vajadzībām, turklāt četrkājainais draugs iedvesmoja startēt uzņēmējdarbībā.

Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) attīstības ietvaros tiks paplašināta VIIS augstākās izglītības sadaļa, izveidojot studējošo un absolventu reģistru – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie grozījumi Augstskolu likumā, ko atbalstījis Ministru kabinets.

«Tas ir laimīgs cilvēks, kas jau skolas laikā skaidri zina savu nākotnes profesiju,» secina Kristīne Jučkoviča. Lielākajai daļai cilvēku šis jautājums liek palauzīt galvu. Arī Kristīnei.

Trūkst informācijas, pārāk liela birokrātija, tiesiskā regulējuma neskaidrības, pārāk neliels uzņēmums – šie ir galvenie argumenti, kāpēc darba devēji nav ieinteresēti iesaistīties darba vidē balstītu mācību (DVB) īstenošanā.

Pēc Brexit balsojuma Latvijas un Lielbritānijas ekonomiskās attiecības nav pasliktinājušās, kompānijas BDO Latvia rīkotajā diskusijā par Brexit ietekmi uz Latvijas uzņēmējdarbību akcentē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Taču ir virkne neskaidrību, kā tirgus attiecības veidosies, kad Apvienotā Karaliste atdalīsies no Eiropas Savienības (ES), – par to ir satraukušies Latvijas uzņēmēji. Savukārt attiecībā uz Lielbritānijā dzīvojošajiem tautiešiem nav lielu ilūziju, ka gaidāmā izstāšanās liks viņiem krāmēt koferus un doties mājup.

Izglītošanās process nebeidzas ar iegūtu augstskolas vai kādas citas izglītības iestādes diplomu. Šo sevis pilnveides procesa nepārtrauktību pieprasa mainīgais darba tirgus – ja cilvēks, gadiem ejot, nevēlas izkrist no aprites, ir sevi jāattīsta, jo jebkuras zināšanas ar laiku noveco, uzskata BALTAS Personāla direktore Viktorija Puzo. Ja cilvēks savā attīstībā stāv uz vietas, agri vai vēlu viņa vietā atradīsies kāds ar svaigāku zināšanu buķeti.

Septembrī Latvijā jau otro gadu pēc kārtas noritēs Eiropas Sporta nedēļa (ESN), kuras mērķis ir vairot izpratni sabiedrībā par aktīva dzīvesveida ieguvumiem ne vien veselībai, bet arī produktivitātei skolā un darbā, kā arī motivēt cilvēkus vairāk un biežāk būt kustīgiem, nodarboties ar sportu.

Pirms deviņiem gadiem Maksims Livšins, pastaigājoties Rīgas ielās, nonāca līdz vienam no Double Coffee restorāniem. Tolaik vēl esot darba meklējumos, Maksims nolēma ieiet un apjautāties, vai uzņēmumam ir vajadzība pēc jauniem darbiniekiem. Atbilde bija pozitīva. Kā pats Maksims smejoties teic – staigājot pa ielām, viņam izdevās atrast darbu.

Jau trešo gadu atbalstīt studentus – izcilniekus (vidējā atzīme nedrīkst būt zemāka par 9,5 ballēm) nolēmusi pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS), piedāvājot viņiem bez maksas braukt minibusos.

Mārtiņa Pūpola vārds daudziem noteikti saistās ar modes pasauli – viņš sevi šajā sfērā plašākai publikai pieteica 18 gadu vecumā ar savu pirmo modes skati. Taču viņā mutuļojošā enerģija mudinājusi izzināt arī daudzas citas jomas. Viņš ir pārliecināts, ka kūtrums nav sabiedrotais ceļā uz panākumiem – ir jāmēģina, jāklauvē pie daudzām durvīm, jādeg par savu ieceri. Lai arī mode allaž būs viņa sirdslieta, šobrīd vairāk viņš sevi saredz kā uzņēmēju, kam ideju pilnas kabatas.

Lai cilvēki, kuri nevar atrast darbu savā pagastā vai pilsētā, varētu sākt strādāt pie attālākiem darba devējiem Latvijā, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumu.

Vairums augstskolu izsludinājušas papildu uzņemšanu pamatstudijās un reflektantu pieteikumus gaida līdz augusta vidum vai pat septembrim. Ir iespējams vēl pieteikties arī budžeta grupā.

Virkne talantīgu skolēnu katru gadu pārstāv Latviju ārpus valsts robežām starptautiskajās olimpiādēs.

Nesen dziedātāja Liene Šomase ar savu skanīgo balsi priecēja Auces novada svētku apmeklētājus. Koncerta laikā viņa ne tikai izpildīja tautā labi zināmas dziesmas, bet arī izsolīja savu skatuves tērpu.

Vēl mēnesi turpinās uzņemšana Jauniešu garantijas izglītības programmās, kurās gada vai pusotra gada laikā bez maksas var iegūt profesiju. Projekts tiek īstenots jau trešo gadu, un līdz šim Jauniešu garantijas ietvaros profesiju apguvuši 2786 izglītojamie. Aptuveni katrs otrais pēc mācībām atradis sev darbu.

Būt par darba ņēmēju un strādāt astoņu stundu darba dienu – tas neatbilst Aleksandra Zelinska būtībai.