Mainīgais darba tirgus pieprasa nemitīgu izglītošanos

Izglītošanās process nebeidzas ar iegūtu augstskolas vai kādas citas izglītības iestādes diplomu. Šo sevis pilnveides procesa nepārtrauktību pieprasa mainīgais darba tirgus – ja cilvēks, gadiem ejot, nevēlas izkrist no aprites, ir sevi jāattīsta, jo jebkuras zināšanas ar laiku noveco, uzskata BALTAS Personāla direktore Viktorija Puzo. Ja cilvēks savā attīstībā stāv uz vietas, agri vai vēlu viņa vietā atradīsies kāds ar svaigāku zināšanu buķeti.

Aptuveni desmit gadus Latvijā ir aktualizēts jautājums par mūžizglītības principu attīstību un nozīmi. Mūžizglītība tiek skaidrota kā izglītības process cilvēka dzīves garumā, ar formālo vai neformālo izglītību iegūstot jaunas zināšanas, prasmes un pieredzi, lai paaugstinātu vai mainītu savu kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus prasībām, savām interesēm un vajadzībām.

Mūžizglītības ieguvumi

«Mūžizglītība savu aktualitāti nezaudēs, jo, pirmkārt, zināšanas noveco jebkurā nozarē, un ir vajadzība regulāri būt informētam par jaunākajām vēsmām. Otrkārt, mainās darba vide, tajā arvien vairāk ienāk dažādi tehnoloģiski jauninājumi un ne tikai. Treškārt, konkurence darba tirgū tikai pieaugs, un ieguvēji būs tie, kas zinās un pratīs vairāk. Ceturtkārt, cilvēki, kas regulāri sevi pilnveido, jūtas apmierinātāki ar dzīvi kopumā, ir ar augstāku pašapziņu. Piektkārt, pētījumi apliecina, ka mūžizglītība ir kā rīks mūžīgās jaunības saglabāšanā. Proti, lai ilgāk saglabātu intelektuālu jaunību, možumu, cilvēkam ir jātrenē atmiņa, jāpilnveido koncentrēšanās spējas, jānodarbojas ar problēmrisināšanu. Šie aspekti tiek izmantoti tieši mācīšanās procesā,» norāda V. Puzo, piebilstot, ka mūžizglītība var palīdzēt mazināt plaisu starp paaudzēm. Neskatoties uz mūžizglītības ieguvumiem, par šiem jautājumiem aizdomājas retais, secina V. Puzo.

Mācās, izmantojot pieredzi

Pētījuma (Bersin by Deloitte, 2014) rezultāti rāda, ka tikai 1% no savas darba nedēļas cilvēks velta sevis pilnveidei, pārējais laiks aizrit kā vāverei ritenī, un straujais dzīves ritms prātu nodarbina ar 101 citu jautājumu.

Ar apzīmējumu «izglītošanās process» nav jāsaprot vienīgi mācīšanās skolas solā - sevi attīstīt var arī ārpus formālās izglītības. «Piemēram, darba devēji mūžizglītību var aktualizēt caur darba vidi, jo labākā prakse liecina (The Career Architect Development Planner, Center of Creative Leadership, 1996) - aptuveni 70% jaunu zināšanu, prasmju mēs iemācāmies ar darba pienākumiem, izmantojot jaunu pieredzi, tostarp piedaloties jaunos projektos, aizvietojot kolēģi un tamlīdzīgi. Ir ļoti daudz alternatīvu tradicionālajai mācīšanās formai skolā. Piemēram, apdrošināšanas sabiedrībā BALTA notiek Einšteina pēcpusdienas, kur kolēģi dalās savā pieredzē, zināšanās, nododot tās pārējiem,» stāsta V. Puzo.

Arī jaunu darbinieku atlasē kandidātu neformālā iegūtā izglītība un pieredze tiek atzinīgi novērtēta, jo ne jau augstskolas diploms parāda cilvēka spēju ieņemt attiecīgo amatu, bet uzkrātā praktiskā pieredze. «Arī mēs uzņēmumā attīstām neformālās mācīšanās instrumentus - izglītošanos, izmantojot pieredzi.»

Jāspēj piemēroties pārmaiņām

Viņa novērojusi, ka arvien vairāk cilvēki maina savu profesiju, nodarbošanās jomu, jo daudzas jomas strauji attīstās, un tajās cilvēki saskata perspektīvu, tāpēc arī viņiem ir jāmainās procesiem līdzi, lai saglabātu savu konkurētspēju. Darba tirgus ir mainīgs, dažas profesijas zaudē savu pieprasījumu, izzūd, parādās jaunas, kuras pirms dažiem gadiem nemaz nebija, piemēram, mākoņdatošanas speciālists, sociālo tīklu eksperts un citas. «Spēja piemēroties pārmaiņām ir viena no svarīgākajām kompetencēm, ko pieprasa darba tirgus. Lai arī cilvēkiem patīk stabilitāte, tomēr tā nav mūsdienu darba tirgus realitāte. Svarīga ir arī spēja mācīties - jebkurā jomā parādās jauni produkti, tehnoloģiskie risinājumi, inovācijas, mainās arī klientu vēlmes, un tas viss prasa spēju ātri apgūt jauno, mācīties.»

Viņa nepiekrīt pieņēmumam, ka tieši gados vecākie cilvēki sliktāk piemērojas pārmaiņām, - viss esot atkarīgs no katra cilvēka individuāli - vai viņš uzņemas atbildību par savu izaugsmi un attīstību vai tomēr ne. Tas pats attiecas arī uz jaunpienācējiem darba tirgū, - lai gan viņiem patlaban ir svaigākās zināšanas, tomēr arī turpmāk būs jāmācās, jo pēc laika šis zināšanu segums būs zaudējis savu aktualitāti.