Lai arī farmaceits nav specialitāte, uz kuru jaunieši plūst straumēm, taču kopumā interese par to ir gana liela. Tiesa gan, profesija nav domāta kuram katram, it sevišķi jauniešiem, kuri ātri vēlas strauju karjeras lēcienu, – specialitāte ir reglamentēta, un izaugsme notiek plānveidīgi, taču darbs ir stabils un pētījumi rāda, ka farmaceita amats nav to profesiju sarakstā, kurās pamazām cilvēkus aizstās roboti.
Zināšanu latiņai jābūt augstai
Benu aptiekas Latvija personāla speciāliste Māra Sokolova farmaceita specialitāti raksturo kā profesiju, kur nevar notrulināties - medicīnas un farmācijas joma ir ļoti mainīga: parādās jauni medikamenti, slimību formas, ārstēšanas veidi, kā arī speciālistiem regulāri piecos gados jāveic resertifikācija, līdz ar to zināšanu latiņai un kompetencei allaž jābūt augstai. Kā vēl vienu profesijas pozitīvo šķautni viņa min ikdienas gandarījumu par to, ka ar savām zināšanām iespējams palīdzēt klientiem un sniegt profesionālu farmaceitisko aprūpi. Treškārt, farmaceita profesija ir pietiekami labi apmaksāta un tā piedāvā plašas darba iespējas visā Latvijā un arī ārpus tās.
«Jāņem gan vērā, ka aptiekas bieži vien atrodas tirdzniecības centros, kas nozīmē, ka darbs norit maiņās. Sanāk strādāt līdz pulksten 22, maiņa var iekrist brīvdienās, svētku dienās. Kā arī darbinieka attīstība notiek plānveidīgi, izaugsmes soļi ir paredzami. Ar šiem aspektiem ir jārēķinās, izvēloties farmaceita profesiju,» stāsta M. Sokolova.
Paredzami un secīgi
Pamats izaugsmei ir gan izglītības segums, gan pieredze. Vispirms farmācijas students var kļūt par farmaceita palīgu. Tad, kad augstskolas diploms ir kabatā, automātiski persona kļūst par farmaceitu (ar koledžas diplomu - par farmaceita asistentu). Nākamais izaugsmes posms iespējams tad, kad uzkrāta vismaz trīs gadu darba pieredze farmaceita amatā. «Tad var saņemt farmaceita sertifikātu un ir iespējams kļūt par aptiekas vadītāju.»
Jāņem vērā, ka iegūtā izglītība farmācijas jomā paver darba iespējas ne tikai aptiekā, bet, piemēram, arī farmācijas uzņēmumos. Tāpēc starp aptiekām un uzņēmumiem valda zināma konkurence par speciālistu piesaisti.
Roboti aptiekās nestrādās
«Es teiktu, ka farmāciju izvēlas tie, kas augstu vērtē stabilitāti. Farmaceita profesija nozīmē pakāpenisku attīstību, jo viens ir teorijas pārzināšana, otrs - praktiskās iemaņas, bez kurām aptiekā nevar pilnvērtīgi strādāt. Darbu aptiekā izvēlas arī tie, kam patīk darbs ar cilvēkiem. Izvēloties farmaceita profesiju, tas nodrošinās stabilitāti un darbu visa mūža garumā, jo farmaceita konsultāciju nevar aizvietot,» secina M. Sokolova.
Arī pētījumā, kas veikts Oksfordas universitātē, secināts, ka farmaceita specialitāte nav to profesiju sarakstā, kurās cilvēkus tuvākā nākotnē varētu aizstāt roboti.
Šobrīd Benu aptiekās vidējais darbinieku vecums ir 44,3 gadi, no viņiem 20% ir pensijas vecuma darbinieki un tikpat gados jauni cilvēki. Zīmīgi, ka lielākais vairākums ir tieši sievietes. «Ja skatāmies vēsturiskā griezumā, tad pagājušajā gadsimtā farmaceits bija izteikta vīrieša profesija, bet pēckara un padomju laikos šī profesija vairāk kļuva populāra sievietēm. Mēs esam priecīgi, ka tas pamazām mainās un Benu aptiekās Latvijā strādā 15 vīrieši jeb 4% no farmaceitu kolektīva.»
Starptautiskas prakses iespējas
Nenoliedzami viens no efektīvākajiem veidiem, kā atrast nākamos darbiniekus, ir prakses vietu nodrošināšana - ieguvums gan studentiem, jo tādējādi var gūt praktiskas iemaņas savā specialitātē, gan darba devējam - iespēja noskatīt labākos.
Arī Benu ir ilggadējs prakses vietu nodrošinātājs, turklāt, tā kā uzņēmums ir starptautisks, arī prakses vietas ir plašākas par Latvijas robežām. «Sadarbībā ar studentu apmaiņas programmu Erasmus+ piedāvājam gan Latvijā studējošiem studentiem gūt starptautisku pieredzi kādā no Benu aptiekām deviņās Eiropas valstīs, gan arī ārvalstu studentiem gūt praktisko pieredzi Latvijā. Piemēram, pagājušajā gadā pie mums strādājoša studente praktizējās Prāgā Čehijā. Savukārt šovasar Benu aptiekā Rīgā trīs mēnešu praksi izgāja Kamerino universitātes Ķīmijas un farmācijas tehnoloģiju programmas 5. kursa students Bernardo Ercoli,» stāsta M. Sokolova.
90% praktikantu pieņem darbā
Ik gadu Benu aptiekās praksi iziet ap 30 farmācijas studiju programmas studentu - speciāls konkurss netiek rīkots, studenti piesakās paši. «Visiem studentiem ir prakses programma ar norādītiem uzdevumiem, kas prakses laikā jāapgūst, kā arī prakses dienasgrāmata, kas studentam jāaizpilda. Mūsu aptiekās katram praktizējošam studentam ir prakses vadītājs, kurš uzrauga prakses gaitu, rūpējas, lai students apgūtu visas prakses sadaļas un sekotu līdzi progresam,» prakses gaitu ieskicē M. Sokolova.
Lielākajai daļai studentu arī tiek piedāvāts kļūt par pastāvīgiem uzņēmuma darbiniekiem, ko arī vairākums (ap 90%) studentu izvēlas. «2016. gada deviņos mēnešos esam pieņēmuši darbā 30 studentu, kurus audzinām par jaunajiem speciālistiem. Īpaši augstu vērtējam atbildīgus studentus ar labām zināšanām, iniciatīvu, orientāciju uz klientu, patiesu vēlmi palīdzēt, labām saskarsmes spējām un prasmi komunicēt, jo darbs aptiekā pamatā ir saistīts ar skaidrojošu darbu,» norāda personāla speciāliste, piebilstot, ka šobrīd lielākais klupšanas akmens jaunajiem ir tieši krievu valodas nezināšana. «Klientu apkalpošanā bez šīs valodas zināšanām nevar iztikt. Jauniešiem tas ir jāņem vērā.».