Sporta nedēļā aktualizēs 8 stundu "sēdošo" darba dienu kaitīgumu veselībai
Septembrī Latvijā jau otro gadu pēc kārtas noritēs Eiropas Sporta nedēļa (ESN), kuras mērķis ir vairot izpratni sabiedrībā par aktīva dzīvesveida ieguvumiem ne vien veselībai, bet arī produktivitātei skolā un darbā, kā arī motivēt cilvēkus vairāk un biežāk būt kustīgiem, nodarboties ar sportu.
Mazkustīga dzīvesveida sekas ESN ietvaros 17.-23. septembrī visā Latvijā tiks organizēti dažādi sportiski vai vienkārši aktīvi pasākumi. Patlaban reģistrēti vairāk nekā 500 sportisku pasākumu visā Latvijā. Piemēram, Latvijā Eiropas Sporta nedēļu atklās Rīgā pie Brīvības pieminekļa ar līdz šim Latvijā lielāko āra florbola pasākumu - florbola maratonu, bet reģionos - ar pasākumiem olimpiskajos centros šī gada 17. septembrī. Visu pasākumu detalizēts izklāsts atrodams vietnē: www.beactivelatvia.lv.
«Regulāru fizisko aktivitāšu trūkums jeb mazkustīgums ir mūsdienu sēdošā dzīvesveida rezultāts. Diemžēl ne vienmēr zinām vai aizdomājamies, ka mazkustīgs dzīvesveids paaugstina dažādu saslimšanu un mirstības risku vismaz divas reizes. Riskus veselībai, kas saistīti ar 8 stundu «sēdošo» ikdienu, var līdzsvarot ar stundu fiziskas izkustēšanās katru dienu. Tam pietiek ar pastaigu pusdienlaika pauzē, rīta skrējienu vai pārsēšanos no auto uz divriteni. Arī videi ap mums - skolā un darbā - ir ļoti būtiska loma, lai izveidotos veselīgi dzīves ieradumi,» uzver Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Einars Fogelis.
Fināls parīt
ESN ietvaros tiks pasniegtas arī balvas #BeActive Award 2016. No Latvijas balvai #BeActive Local Hero Award LSFP nominēja ielu sporta un kultūras kustības Ghetto Games līderi Raimondu Elbakjanu, balvai #BeActive Workplace Award - Nordea Bank AB Latvijas filiāli, AS Swedbank un SIA Lattelecom, bet balvai #BeActive Education Award - Ādažu vidusskolu, Jelgavas 4. vidusskolu un Krimuldas vidusskolu. Finālistu vidū iekļuvusi Jelgavas 4. vidusskola un Swedbank, kas 15. septembrī dosies uz balvu pasniegšanas ceremoniju Briselē. Balva izveidota, lai īpaši godinātu personības, organizācijas un izglītības iestādes Eiropā, kas savā darbībā veicina nodarbošanos ar sportu un fiziskām aktivitātēm.
Jelgavas 4. vidusskola ir viena no pirmajām un aktīvākajām dalībniecēm Latvijas Olimpiskās komitejas organizētajos projektos - Olimpiskā diena un Sporto visa klase. Skola ir bagāta arī ar dažādām sporta tradīcijām un kopš dibināšanas dienas specializējas basketbolā, tostarp vairāki Latvijas izlases spēlētāji sāka spēlēt tieši Jelgavā. Turklāt skola jau 55 gadus piedalās Starptautiskajā Draudzības kausā starp divām Latvijas un divām Igaunijas skolām. Kopš 2012. gada skola piedāvā specializēto sporta programmu, kuras ietvaros skolēniem tiek piedāvātas sporta nodarbības katru dienu, tāpat kā matemātika vai valodas. Jelgavas 4. vidusskolas sporta skolotāja Nataļja Gorškova pērn ieguva Izglītības un zinātnes ministrijas balvu - Gada sporta skolotājs.
Sports saliedē kolektīvu
Arī Swedbank kuplajā kolektīvā (vairāk nekā 1600 strādājošo) sportiskais gars ir ļoti izteikts. «Swedbank ar sportu ir uz tu - esam daudz sportistu, kas laika gaitā sagrupējušies dažādās interešu grupās, piemēram, mums ir aktīva skrējēju kustība - šo sporta veidu iecienījuši ap 200 darbinieku. Ir arī darbinieki, kam tuvāka ir peldēšana, riteņbraukšana, citi spēlē tenisu, skvošu, basketbolu, dejo un ne tikai. Kopumā ir ap 20 dažādām sportiskām nodarbēm, kuras banka atbalsta un mudina darbiniekus kādā no tām iesaistīties. Šīs sportiskās aktivitātes, nenoliedzami, ne tikai stiprina veselību, uzlabo darba spējas, bet arī saliedē kolektīvu, jo kopīgās sportošanas reizēs satiekas cilvēki no dažādām nodaļām, vecuma grupām. Darbs bankā ir intensīvs, dažādu emociju gammu piesātināts, un sports ir lielisks veids, kā kārtīgi uzlādēties jaunai darba dienai. Turklāt redzot, ka aktīvi sporto kolēģi, tas pamudina arī citus pamēģināt, un sporta cienītāju pulks paplašinās,» stāsta Swedbank vadītājs Latvijā Reinis Rubenis.
Pirms diviem gadiem bankas centrālajā ēkā tika izveidots arī sporta klubs, tāpat caur iekšējiem komunikācijas kanāliem tiek izplatīti informatīvi materiāli, piemēram, vingrinājumu piemēri, mudinot būt kustīgiem arī darba vietā, ja, kā zināms, arī sēdošs darbs birojā var rezultēties ielaistās arodkaitēs. Lai veicinātu veselīga dzīvesveida domāšanu darbiniekos, ciemos uz banku tiek aicināti uztura speciālisti, ielu vingrotāji, zināmi sportisti, lai ar savu piemēru iedvesmotu citus. Tāpat ir iegādāti pieci Ērenpreiss velosipēdi, kas atrodas bankas centrālajā ēkā, lai mudinātu darbiniekus auto vietā izmantot velosipēdu, dodoties uz kādu tikšanos, piemēram, Vecrīgā.
Pašiem sava Sporta komisija
Aktīva dzīvesveida piekritēji strādā arī Lattelecom. «Visas sportiskās aktivitātes, kas pie mums tiek realizētas, ir iespējamas tāpēc, ka katrai aktivitātei ir kāds kolēģis, kurš ir uzņēmies tās pilnveidošanu un realizēšanu ikdienā. Šī darbinieku pašu iesaistīšanās, mūsuprāt, ir galvenā veiksmes atslēga, kas mūs tuvina domai par to, ka esam ar sportu uz tu. Idejas ir dzīvas kolēģu starpā, un mēs tiekamies sportiskās aktivitātēs arī ārpus darba. Tas, ka kolēģi aktivitātēs aicina iesaistīties ikdienā blakus strādājošais kolēģis, nevis darba devējs, ir vēl viena veiksmes atslēga, kas ļauj idejām veiksmīgi realizēties un arvien vairāk kolēģiem iesaistīties mūsu sportiskajā ikdienā,» uzskata Lattelecom personāla vadības direktore, Lattelecom valdes locekle Ingrīda Rone.
Viņa stāsta, ka Lattelecom ikdienā aktīvi darbojas Sporta un kultūras komisija, kas piedāvā darbiniekiem iespēju startēt dažādos sportiskos piedzīvojumos: Stirnu bukā, XRace, Stipro skrējienā u.tml. Tāpat arī Sporta un kultūras komisija piedāvā darbiniekiem iespēju startēt uzņēmuma basketbola komandā, piedalīties boulinga turnīrā, tenisa turnīrā un citos jaunos piedzīvojumos.
Aktivitāšu daudzveidība
«Iepriekšējā gadā lielas pārmaiņas piedzīvoja arī Lattelecom biroja ēka. Divos stāvos nojaucot sienas, tapa Mettropole - aktivitātēs balstīts birojs. Daļai strādājošo par darba vietu kļuva nevis konkrēts darba galds, bet stāvs, kurā katru dienu ir iespējams izvēlēties citu darba vietu un apsēsties blakus citam kolēģim. Viens no biroja pārveides mērķiem bija radīt vidi, kurā biežāk būt kustībā. Šogad esam vēlreiz pārliecinājušies, cik azartiska un neatlaidīga ir mūsu komanda! Un cik daudz varam sasniegt, ja viens otru pozitīvi izaicinām. Tāpēc arī šogad gandrīz visās sportiskajās aktivitātēs, ko esam pie mums realizējuši, par pamatu esam ņēmuši izaicinājumus. Piemēram, pie mums darba nedēļas noslēdzas kopīgā pumpēšanās aktivitātē. Ja iepriekšējā sezonā cīnījāmies par katra individuāliem rezultātiem, tad jaunajā sezonā šajā aktivitātē dalīsimies komandās un veidosim komandu kopējos rezultātus!
Daudz emocijas, jaunas iepazīšanās sniedza arī pirmais velo izaicinājums Minam uz Parīzi, kad vairākas kolēģu grupiņas nobrauca attālumu no Rīgas līdz Parīzei. Mainījām savus ikdienas ieradumus, nomainot sabiedrisko transportu un automašīnu pret velosipēdu, 13 dienu laikā visiem dalībniekiem nobraucot kopumā gandrīz 13 tūkstošus kilometru. Šobrīd esam pieņēmuši nākamo izaicinājumu - līdz 31. oktobrim visi kopā esam apņēmušies apripot attālumu apkārt zemeslodei - 40 075 km.
Pirmajā skriešanas izaicinājumā, ko pieņēmām, vienojāmies par nosacījumu noskriet 5 km nedēļas laikā uz ātrumu. Vairākas nedēļas pēc kārtas šo izaicinājumu atkārtojot, vērojām, kā aug dalībnieku skaits un krīt ātruma rekordi. Izaicinājumā Lattelecom skrien esam dalījušies komandās, kuras savā starpā cīnās par lielāko noskrieto attālumu, 54 dalībnieki aptuveni 40 dienu laikā ir noskrējuši 9 tūkstošus kilometru,» stāsta I. Rone.
Lattelecom darbinieku aptauja liecina, ka pirms darba uzsākšanas Mettropolē 74% darbinieku atzinuši, ka viņiem ir mazkustīgs dzīvesveids. Pēc pirmajiem mēnešiem Mettropolē šis skaits ir samazinājies līdz 51%. «Kustība ikdienā un pāris minūšu pauzes paņemšana starp ikdienas darbiem tikai veicina darbinieku produktivitāti. Aktivitātēs, ko mūsu ikdienā realizējam, satiekas un iepazīstas kolēģi, kuri ikdienā nestrādā kopā un bez šīm aktivitātēm nesatiktos un neiepazītos. Un mēs ticam, ka šīs iepazīšanās gan darba devējam, gan darbiniekam būs vērtīgas tajās situācijās, kad kolēģiem ikdienā būs jāsastrādājas kādu projektu realizācijā!» ir pārliecināta I. Rone.