Kūtri iesaistās jauniešu apmācībās, grib uzreiz gatavus speciālistus
Trūkst informācijas, pārāk liela birokrātija, tiesiskā regulējuma neskaidrības, pārāk neliels uzņēmums – šie ir galvenie argumenti, kāpēc darba devēji nav ieinteresēti iesaistīties darba vidē balstītu mācību (DVB) īstenošanā.
Tieši viņi šajā gadījumā uzņemas būtisku lomu jaunā cilvēka izglītošanā un sagatavo par zinošu speciālistu, un tas prasa gan laika, gan naudas, gan cilvēkresursus.
Mācās pie darba devēja
Jau ceturto gadu Latvijā tiek īstenotas darba vidē balstītas mācības (DVB) - profesionālo skolu audzēkņi savu izvēlēto specialitāti apgūst ne tikai ierastajā skolas solā, bet lielu daļu pavada pie darba devēja - mācoties caur reāliem darba uzdevumiem. Jauniešiem tas nozīmē jau skolas laikā iepazīt savas nākamās profesijas darba specifiku un, protams, labi sevi apliecinot, iegūt sev arī darba vietu. Ieguvēji ir arī darba devēji - viņi var sev noskatīt potenciālos darbiniekus un laikus viņus apmācīt atbilstoši savām vajadzībām, tādējādi izpaliek pārmetumi, ka izglītības sistēma sagatavo darba tirgum neatbilstošus speciālistus un darba devējam nepieciešams vēlreiz (pār)mācīt tos.
«Eiropas Savienības mērogā darba vidē balstīta mācību forma ir atzīta par vienu no labākajiem veidiem, kā jauniešus ieinteresēt iegūt profesionālo izglītību un iesaistīt nodarbinātībā,» akcentē Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka.
Izvēlas palikt malā
No trīs iesaistītajām pusēm - skolas, audzēkņi, darba devēji - līdz šim viskūtrākie bijuši tieši darba devēji. Kā liecina aptauja, daudzi norādījuši, ka tiem trūkst informācijas par jauno apmācību formu, vēl daļu atbaida birokrātiskais process, citi norāda, ka ir pārāk mazs uzņēmums, lai uzņemtos vēl papildu rūpēs par apmācāmo. Taču tie darba devēji, kas DVB, tā teikt, ir izjutuši uz savas ādas, vienbalsīgi atzīst, ka tas ļāvis iepazīt un atrast potenciālos darbiniekus, vienlaikus 13% norādījuši, ka DVB vairs nevēlas iesaistīties, jo trūkst cilvēkresursu - darba audzinātāju, kas ievestu jaunos profesiju pasaulē.
Savukārt 94% DVB iesaistītās skolas savu dalību novērtē kā sekmīgu un plāno to darīt arī turpmāk.
«Ir aktīvāk jādomā, kā motivēt darba devējus būt atvērtākiem,» uzsver J. Stinka. Aptaujas dati gan nevieš ļoti lielu optimismu - 2015. gada Latvijas Darba devēju konfederācijas pētījumā secināts, ka tikai trešā daļa Latvijas uzņēmumu ir ieinteresēti nodrošināt prakses vietas, un 60%, kas pēdējo piecu gadu laikā atvēruši durvis jaunajiem, vēlas to darīt atkārtoti tuvākā nākotnē.
Par daudz mazkvalificētu darba roku
«Vidējās kvalifikācijas darba vietas veido pusi no kopējo darba vietu skaita, pēdējo gadu laikā darbaspēka (ar iegūtu profesionālo izglītību) piedāvājums sarucis par piekto daļu,» informē J. Stinka. Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis papildina: «Latvijā ir ļoti liels darba roku pārpalikums mazkvalificētajā sektorā, turpretī augstākas kvalifikācijas sektorā (cilvēki ar profesionālo vai augstāko izglītību) vērojams speciālistu trūkums.» Izglītības un zinātnes ministrija joprojām cer, ka ar laiku aptuveni 50% skolēnu izvēlēsies mācības profesionālajās skolās, bet tikpat vispārizglītojošajās mācību iestādēs. Šobrīd proporcija ir par labu vidusskolām.