Testētājs – jauniešu vidū vēl neapzināta profesija
Pieminot informācijas tehnoloģiju (IT) specialitātes, daudziem pirmā prātā nāk programmētāja profesija. Populāra un pieprasīta. Taču tikpat nozīmīga un darba tirgū vajadzīga ir arī testētāja specialitāte, kuras potenciāls jauniešu vidū ir līdz galam neapzināts, jo lielākoties (diskusijās, izglītojoša rakstura pasākumos) IT nozare tiek sasaistīta ar programmētājiem.
Svarīga profesija
Accenture Latvia Testēšanas vienības vadītāja Jurija Grigorjeva novērojumi liecina, ka jauniešiem trūkst informācijas par testētāja profesiju un nav izpratnes par šīs specialitātes darba specifiku. «Augstskolu programmās lielākais fokuss ir vērsts uz programmēšanu, testēšana palikusi otrā plānā. Lai gan testētāja loma jebkuras programmatūras izstrādē ir ļoti būtiska. Principā testētājs ir atbildīgs par to, lai izveidotā programmatūra, sistēma darbotos pareizi. Testēšana aizņem aptuveni 1/3 daļu no projekta realizācijas, citreiz pat vairāk,» teic J. Grigorjevs. Redzot, ka jauniešiem trūkst priekšstata par šo profesiju, Accenture darbinieki uzstājas augstskolās ar vieslekcijām, aktualizējot šo tematiku, tiek apsvērta arī doma par atsevišķa mācību kursa izveidi, kur testēšanas jautājumi tiktu detalizētāk apskatīti.
Viņš skaidro, ka testētāja profesijai ir vairāki virzieni, piemēram, ir manuālā testēšana, automatizētā testēšana, veiktspējas testēšana, drošības testēšana, testēšanas pārvaldība. «Testētāja lauciņš piedāvā arī iespēju tehniski programmēt, analītisku darbu.»
Pedantisks darbs
J. Grigorjevs arī akcentē, ka testētājam jābūt ļoti pedantiskam, skrupulozi precīzam un akurātam. «Ir jāredz kopējā sistēma, kas tiek pārbaudīta, bet jāpievērš uzmanība vissīkākajām detaļām, nevienu visniecīgāko nepilnību nevar palaist garām. Ir jārokas dziļumā. Paviršs darbs nav pieļaujams.»
Kā pozitīvāko darba šķautni viņš min iespēju sniegt savu artavu inovatīvu risinājumu radīšanā, kuri ir praktiski izmantojami un noder cilvēku ikdienā. «Turklāt mēs šos jauninājumus redzam pirmie. Piemēram, tagad strādājam pie aplikācijām virtuālajai realitātei, kas savu popularitātes pīķi sasniegs tikai tuvākajos piecos gados,» stāsta J. Grigorjevs, vienlaikus piebilstot - tā kā nepilnību meklēšana ir daļa no testētāju darba, speciālistiem ir jāiemācās ar tik kritisku aci nevērtēt arī sadzīvi, ikdienu un pedantisku skatījumu nenest ārpus daba telpām.
Viņš prognozē, ka nākotnē pieprasījums pēc testētājiem tikai palielināsies - jau tagad speciālistu trūkums jūtams visā Eiropā. «Mums visapkārt ir dažnedažādas IT sistēmas, piemēram, lojalitātes kartes, banku kartes, sabiedriskais transports - to darbību nodrošina konkrēta programmatūra, un kāds to pirms tam ir pārbaudījis, testējis, izvērtējis, lai tā pilnvērtīgi strādātu. Un IT sistēmu skaits turpinās palielināties, tāpēc testētāji noteikti būs vajadzīgi,» ir pārliecināts J. Grigorjevs.
CV vietā olimpiāžu rezultāti
Pašam J. Grigorjevam ar testēšanas jomu ir saistīta visa līdzšinējā darba dzīve. Viņš darba tirgū sevi pieteica, esot 1. kursa students. Lai arī tobrīd darba devējam viņš nevarēja uzrādīt bagātīgu CV, tomēr noskatītā darbavieta - Tieto - atzinīgi novērtēja viņa sasniegumus olimpiādēs un J. Grigorjevam tika piedāvāts testētāja amats. Viņš gan sākotnēji to uzskatīja par pagaidu pozīciju, domājot, ka ar laiku pārorientēsies uz programmēšanu, taču ātri vien domas mainīja, apjaušot, cik ļoti plašas attīstības iespējas piedāvā testētāja amats. Tieto J. Grigorjevs nostrādāja gandrīz 15 gadus, pamazām ieņemot arvien atbildīgākus amatus (sāka kā testētājs un šo gadu laikā pakāpās līdz Testēšanas kompetenču centra vadītāja amatam). Šā gada sākumā viņš nolēma pieņemt jaunus izaicinājumus savās darba gaitās un pievienojās Accenture Latvia komandai. Darbības joma gan palika nemainīga -testēšanas procesu un cilvēku pārvaldība. Viņa galvenās rūpes ir gādāt par komandas (šobrīd 75 testētāji) attīstību un jaunu testēšanas projektu piesaistīšanu. «Ir jāveido apmācību sistēma un jāpārrauga katra darbinieka attīstības process. Kopumā ir četri profesionālie virzieni un septiņi attīstības līmeņi, kas paredz pārzināt konkrētas lietas,» skaidro J. Grigorjevs.
Raugoties nākotnē, J. Grigorjevs arī turpmāk sevi redz rosāmies testēšanas jomā, «jo tai nav redzams attīstības noslēdzošs posms - visu zinu, punkts, jo mainās pieejas, rīki, kā testēt un ne tikai. Neizsmeļami sevis pilnveides plašumi.»
Testētājiem ir iespēja pilnveidoties arī dažādos pasākumos, piemēram, nesen Rīgā notika programmatūras testēšanas konference TAPOST 2016, kas pulcēja testēšanas entuziastus no 11 valstīm.
Informātika skolā nesaistīja
J. Grigorjevs ir gandarīts, ka apstākļi sakrita tā, kā viņš pirms 16 gadiem studijas uzsāka tieši IT jomā, lai gan tā nebija viņa prioritārā izvēle. Viņš stāsta, ka skolā labi padevās matemātika, fizika, ķīmija. Viņš arī piedalījās šo mācību priekšmetu olimpiādēs. Skolā bija arī informātikas stundas, taču tobrīd tās neraisīja padziļinātu interesi, «lai gan zināju, ka datorzinātne noteikti attīstīsies. Jā, tobrīd mobilie telefoni, dators, internets nebija kļuvuši par cilvēku ikdienas sastāvdaļu, taču tas bija tikai laika jautājums. Tāpēc, izvērtējot, kur studēt, man bija divas izvēles - doma bija stāties matemātiķos vai apgūt datorzinātnes,» atceras J. Grigorjevs. Taču matemātiķos bija iestājeksāmeni, uz kuriem viņš netika, līdz ar to gala izvēle bija datorzinātnes. Un par šo lēmumu J. Grigorjevs tagad ir ļoti apmierināts. Studiju posms bija gana garš - 12 gadi, līdz viņš ieguva doktora grādu. «Studijas attīsta analītisko domāšanu, argumentācijas prasmes, dod plašāku skatījumu par nozari. Uzskatu, ka izglītības segums deva pozitīvu impulsu manā karjeras virzībā.».