Mudina profesionālajās skolās piemērot citu eksāmenu grūtības pakāpi nekā vidusskolās

Latvijā visu centralizēto eksāmenu vidējais vērtējums pagājušajā mācību gadā bija 49,87%. Ne ļoti slikts, ne apsveicams rezultāts, vidējs.

Apskatot statistiku, redzams, ka vidējo līmeni jūtami uz leju pavelk profesionālās un mākslas skolas, kā arī vakarskolas. Eksperti norāda, ka nav pareizi vidusskolas un profesionālās skolas salīdzināt pēc vienas mērauklas, un ierosina profesionālajās skolās organizēt atšķirīgus eksāmenus nekā vidusskolēniem. Idejai gan nav vienbalsīga atbalsta.

Ja eksāmenu rezultātus vērtē pēc skolu tipiem, tad valsts ģimnāzijās vidējais iegūtais vērtējums ir 68,89%, ģimnāzijās - 61,28%, vidusskolās - 53,26%, profesionālajās un mākslas skolās - 37,88, vakarskolās - 39,75%, šādus datus konferencē Kā izvērtēt centralizēto eksāmenu nozīmi Latvijas izglītības procesos? prezentēja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure. Jāņem gan vērā, ka eksāmenu kārtotāju skaits valsts ģimnāzijās un ģimnāzijās, kā arī vakarskolās ir krietni mazāks nekā vidusskolās un profesionālajās skolās.

«Šobrīd visās skolās ir vienāds centralizēto eksāmenu saturs, taču ir jāņem vērā, ka profesionālajās un mākslas skolās programmu saturs ir atšķirīgs nekā vidusskolās, ģimnāzijās un valsts ģimnāzijās, arī mācību stundu skaits attiecīgajos priekšmetos ir krietni mazāks. Līdz ar to mēs no profesionālo skolu audzēkņiem nesagaidīsim tik augstu rezultātu. Rezultāti ir pamatoti zemāki,» akcentē I. Dundure. Piemēram, matemātikā vidējais vērtējums visās skolās ir 36,25%, profesionālajās skolās - 20,58%, latviešu valodā attiecīgi 51,34% un 41,48%. «Viens no variantiem - mainīt eksāmenu saturu profesionālajās skolās, jo tagad mēs salīdzinām nesalīdzināmas lietas,» uzsver I. Dundure. Arī vakarskolas nebūtu prātīgi «mest vienā katlā» ar citām skolām.

Daļa konferences dalībnieku gan apšaubīja šāda ierosinājuma pareizumu, norādot, ka tādējādi profesionālo skolu audzēkņi nesaņems tādu pašu atestātu par vidējās izglītības ieguvi kā citu skolu absolventi un augstskolas durvis viņiem būs slēgtas. I. Dundure gan skaidro - ja jaunietis mērķē uz augstskolu, viņš varētu kārtot identisku eksāmenu, kāds tas ir ģimnāzijās un vidusskolās.

«Latvijā ir elastīga izglītības sistēma - dažādās skolās var iegūt vidējo izglītību. Un to nevajadzētu mainīt. Turklāt, manuprāt, eksāmenu vērtējumi ir salīdzināmi - vieniem ir 70%, otriem 30% plus profesija. Katram savs komplekts, un katrs izvēlas sev piemērotāko, bet tālākais ceļš abiem iespējams vienāds - augstskola,» uzskata Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra.