Somijas Tirgus tiesa (Markkinaoikeus) drīzumā beigs skatīt Čehijas uzņēmuma “Škoda” sūdzību par izslēgšanu no tramvaju iepirkuma. Publiski pieminētie izslēgšanas iemesli ir “Škoda” pārstāvju apšaubāmas darbības, publiski minēta draudu izteikšana, nepieļaujama “lobēšana” un “Škoda” tramvaju piedāvājuma neatbilstība drošības, izturības, trokšņu līmeņa prasībām. Savukārt, Rīgā “Škoda” veicas labāk gan vēsturiski, gan šobrīd. Pērn līgums par akumulatoru elektrovilcienu iegādi 123 miljonu eiro apmērā veiksmīgi parakstīts, taču arī šajā darījumā pamanāmas būtiskas dīvainības un arī šo darījumu šobrīd vētī tiesībsargājošās institūcijas, konkrētā gadījumā KNAB.
Ģenerālprokurors Armīns Meisters amatā aizvadījis pirmos trīs mēnešus: – kādi svarīgi un grūti lēmumi šai laikā pieņemti; kā ir pieņemt lēmumu par sava kolēģa sodīšanu; vai arī prokuratūrā valda birokrātija un kā ar to cīnīties; kad uzsāks darbu jaundibinātais Ģenerālprokuratūras Valsts drošības aizsardzības departaments; kādas izmaiņas vērojamas noziedzīgo nodarījumu veidos; cik pasargāti no vardarbības ir mūsu bērni; kā notiek izmeklēšanas saistībā ar tā dēvētajiem Epstīna failiem; kādēļ svarīga ir ikviena liecība pat pirms daudziem gadiem notikušām lietām; pie kā vērties zinātājiem saistībā ar vardarbības gadījumiem; vai liecības var sniegt arī anonīmi; kā notiek 12 gadus vecās vardarbībā cietušās meitenes lietas izmeklēšana; kā rīkoties meitenēm kuras tikai pēc daudziem gadiem ir sapratušas kas ar viņām darīts modeļu aģentūrās; vai valstī pieaug konfiscētās naudas apjomi; ar kādām problēmām nākas saskarties lietās kurās ir piemērota mantas konfiskācija; kur pazudušas skaļās korupcijas krimināllietas; vai korupcija maina seju; kādēļ nācās izbeigt skaļo “Rīgas satiksme” korupcijas lietu; vai skaļums lietās nosaka lietas iznākumu; kādēļ prokuroram ir pienākums atteikties no apsūdzības ja trūkst pierādījumu vai ja viņš redz, ka apsūdzībai nav pamata; kādēļ pašā kriminālprocesā ir daudz birokrātijas un kādēļ jāveic likuma grozījumi; kādēļ ģenerālprokuroram jātiekas ar ārvalstu vēstniecību pārstāvjiem un jāpiedalās starptautiskos forumos; vai cilvēki uz ielas atpazīst ģenerālprokuroru; vai juristu zemā kvalifikācija joprojām rada problēmas prokuratūrai; kādēļ vēršanās pret tiesiskums.lv nesabojās attiecības ar advokatūru; kā ģenerālprokuroram izdodas sabalansēt darba ar laiku ģimenei; ar kādu sportu nodarbojas ģenerālprokurors – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar ģenerālprokuroru Armīnu Meisteru.
Ja kāds mēģina apgalvot, ka Latvijā nav mediju karteļa, neticiet. Latvijā darbojas mediju kartelis, un šā karteļa sarga loma ir iedalīta Latvijas Mediju ētikas padomei. Savukārt kaislīgs atbalstītājs un šādas shēmas veicinātājs ir pati valsts Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) personā, iestrādājot “konkursa” nolikumā, ka tikai un vienīgi Latvijas Mediju ētikas padomes biedri un arī asociētie biedri tiek pie valsts naudas. Varbūt tieši par šo valsts veicināto shēmošanu un mediju mutes aizbāšanu rakstīja ietekmīgais britu nedēļas izdevums “The Economist”, pielīdzinot Latvijas valsts realizēto mediju mutes aizbāšanas politiku teju Zimbabves līmenim, sakot “tik netīri kā Latvijā”.
Kāpēc nu jau bijušais Ogres mērs nemitīgi atrodas uzmanības centrā; kādēļ Ogres mēram tiek liegts slimot; kas notiek ar valsti, ja propaganda kļūst svarīgāka par patiesību; kāpēc valsts apmaksātie mediji Egilu Helmani atspoguļo kā nervozu, satrauktu politiķi; kādu iemeslu dēļ Helmanis brauc uz Ukrainu, nevis uz Olimpiādi; vai tautai var tikt nozagtas vēlēšanas; ar ko jāsāk, ja vēlies mainīt pasauli; kādēļ uzliekam liegumu savas tautas kultūrai; kā izskaidrot to, ka Pjotra Avena dāvātās klavieres Latvijas Radio joprojām izmanto un tās nekritizē – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar bijušo Ogres mēru Egilu Helmani.
Ietekmīgais britu nedēļas izdevums “The Economist” caurlūkojis un analizējis datus par preses brīvību un korupciju 180 valstīs pēdējo 80 gadu laikā. Latvija pieminēta ļoti neglaimojoši.
Kas ir skaistuma noslēpums pēc cīņas ar smagu slimību; kādiem atsaites punkti jāpārvar ārstējoties ar smagām terapijām; kādēļ cilvēka smadzenēm piemīt īpašība aizmirst smagās nepatīkamās lietas; vai dzīve pirms slimības un pēc tās ir divas dažādas dzīves; kādēļ ir svarīgi ieklausīties savā ķermenī un vai patiesi ķermenis pasaka priekšā kā pareizāk dzīvot; vai viegli būt laipnam pret sevi - par šiem un citiem jautājumiem žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar projektu producenti, radošo personību Sondru Zaļupi.
Skaudri stāsti par nepilngadīgo izmantošanu izklaides un seksa industrijā. Kā pasargāt bērnus no vardarbības un kādēļ tikai tagad šausmināmies par Epstīna failiem, lai gan daudzas daudzas epizodes no tiem bija zināmas jau pirms vairākiem gadiem; kas darās modes un modeļu demonstrēšanas biznesā; kur ir robeža starp tērpu demonstrēšanu un miesas izrādīšanu; vai Latvijas likumdošana ir pietiekami sakārtota bērnu tiesību aizsardzības jomā - par šiem un citiem jautājumiem žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar modes dizaineri Gintu Budi.
Šomēnes Valsts kontrole publiskos vairāku revīziju rezultātus. Uzmanības vērti solās būt vairāki atklājumi. Kādas revīzijas un kur tās tiks veiktas šogad; kāda slepena iestāde šogad tiks revidēta; kurš nosaka to, kura iestāde vai organizācija jārevidē; kādi faktori nosaka to, kur doties revidēt; vai tas ir labi, ka budžeta iestāde revidē savus kolēģus citā budžeta iestādē; vai Valsts kontrole seko līdzi tam, kā tiek vai netiek ievēroti tās ieteikumi vai norādes – par šiem un citiem jautājumiem žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu.
Lietuvas Konkurences padomes lēmums (LKP) un tā īstenošana Latvijai ir pētīšanas vērta gan Lietuvas valsts iestādes rūpju dēļ par godīgas konkurences nodrošināšanu mediju tirgū, gan valsts ieinteresētības dēļ nodrošināt savus iedzīvotājus ar daudzveidīgu bezmaksas informāciju.
Latvijas ekonomikai strauja augšupeja - esam atdzīvinājuši rūpniecību, piesaistījuši vairāk investīciju nekā Lietuva un Igaunija kopā ņemtas, atjaunota komercbanku kreditēšana, valsts pa tiešo Latvijas reģioniem nodrošina hipotekārās kredītlīnijas – par šiem un citiem mūsu ekonomikai un mūsu tautas labklājībai svarīgajiem jautājumiem nra.lv saruna ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS)
Kā veidojas finanšu tehnoloģiju bizness; kā nopelnīt lielu naudu; kādēļ ir jāuzņemas atbildība un jāpiedalās valsts politikas veidošanā un virzīšanā; kādēļ valstsvīriem ir svarīga iniciatīva un gatavība riskēt; kas notiek un var notiks ar mūsu valsti – par šiem un citiem jautājumiem saruna ar uzņēmēju, podkāsta “Virziens” vadītāju un politiķi Armandu Broku.
Likumdevējam ir tiesības kontrolēt izpildvaru, likumdevējs pats sev nosaka budžetu, izpildvarai dotas tiesības iedalīt budžetu varas institūcijām, bet tiesu varu budžeta jautājumos ietekmē visi, kam nav slinkums, un tas nav godīgi – intervijā nra.lv sarunā ar žurnālisti Kristīni Kravcovu saka Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs.
Kā ar velosipēdu iespējams aizmīties līdz Ginesa rekordu grāmatai un iekļūt tajā - žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar Latvijā un pasaulē pazīstamo velomenu Krišjāni Ratiniku.
Kāds ir ģenerālprokuroru amata kandidāta redzējums par to, ko viņš šajā amatā vēlas īstenot; vai ģenerālprokurora amata kandidāta pašreizējā darbība paver skatu uz to kas ģenerālprokurora amatā būtu labāk darāms; kādēļ neatkarīgās Latvijas vēsturē ģenerālprokurora amatam ne reizes nav pieteikusies kandidēt sieviete; kādas mazāk zināmas funkcijas ir jāveic prokuratūrai, piemēram, karteļu apkarošanas jomā; kādēļ uz ģenerālprokurora amatu kandidāti ir kandidējuši vairākas reizes un vai ir mainījies redzējums par ģenerālprokurora amatā veicamajiem darbiem katrā kandidēšanas reizē; vai prokuratūras dabā veicamas kardinālas izmaiņas, jeb pietiek ar līdzšinējā darba stila pilnveidošanu, pietiek ar nelieliem uzlabojumiem; kādēļ ģenerālprokuroru amata kandidāti uzskata, ka nevajag samazināt prokuroru skaitu; kādu vietu prokuratūras darbā ieņems mākslīgais intelekts un vai ir izvērtēti riski personu datu aizsardzības jomā; vai priekšvēlēšanu laikā kriminālprocesu uzsākšana kļūs intensīvāka un kā novērst prokuratūras iesaisti politisko un personisko rēķinu kārtošanā; kur palika Rudolfam Meroni nodotā manta tā dēvētājā Lemberga krimināllietā un kādēļ tieši viņam nodotā manta netika arestēta – par šiem un citiem jautājumiem ģenerālprokurora amata kandidātus TV nra.lv iztaujā žurnāliste Kristīne Kravcova
"Tie Latvijas iedzīvotāji, kas paliek dzīvot Daugavpilī, neskatoties uz robežas tuvumā plānoto "pūķa zobu" un "prettanku ežu" izvietošanu, tie jaunie vecāki, kuriem šeit dzimst bērni, neskatoties uz iespējamiem kara draudiem, ir lielāki Latvijas patrioti nekā dažs labs klaigātājs," intervijā Daugavpilī portālam NRA sacīja Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš.
Ministru prezidente Evika Siliņa (“Jaunā vienotība”) “nra.lv” sagaidīja savā kabinetā. Pēc tam sarunas laikā kopā ar žurnālisti izstaigāja arī citas telpas Ministru kabineta ēkā, apstājoties pie fotoekspozīcijas, kurā redzami mūsdienu un pirmskara premjeri, izrādot arī valdības sēžu zāli. Par to, kā ir būt sievietei augstā amatā šajā ļoti sarežģītajā laikā, par paveikto divos gados, kopš viņa vada valsti, un citām aktualitātēm “nra.lv” saruna ar premjeri Eviku Siliņu.