Interesanti, kur tas Budes kungs bija toreiz, kad seksuāla apkalpošana Jurmalā notika pilna sparā? Vai vispār ir regulāra sadarbība starp Bērnu aizsardzības centru, bariņu tiesam un policiju?
Aplam teikt, ka plikā seksa vairs nav un nedrīkst būt, bet kas tad bija Merilina Monro, ja ne visas Amerikas Seksa simbols bet pēc tan, jau tikai aktrise..? Madonna jau iesāka līdzīgi, ieradās Ņujorkā arī pusaudzes vecumā un sāka ar to pašu grēcīgo industriju uz ielām. Mums deviņdesmitos gados, pēc skolnieku aptaujām, pirmā vietā zēniem, bija kļūt par reketieru brigadieriem, killriem, bet meitenēm, par ielas meitām un prostitūtām.. Kuras gribēja tikt augstāh, tās sasaistījās ar dažādām modes aģemtūrām, jo cerēja uz labākām partijām un ka kāds bagāts ārzenju onkulis, viņas varbūt pat apprecēs beigās.. Par Epšteinu gan šeit nemuldiet tukšu, jo viņš ir ebrejs un viņu ticībā, jau virs četriem tūkstošiem gadu, pastāv jēdziens galvenā sieva, pirmā sieva, pat otrā sieva un arī blakus sieva.. Epšteins viņu ticībā, ir pavisam likumīgs amats un tā ir pērkamo līgavu aģentūra mūsdienu valodā, bet idišā tas ir šaferis un arī citās vietās, ir šādi paši amati un katrā zemē, viņus sauc arī savādāk. Latviski tas laikam būtu, labi apmaksāts savedējs.. Katra ebreju kategorija, tādās aģentūrās var griezties un saņems arī preci natūrā. Ja vecākiem nepatiks, nav obigāti jāņem, bet tā tas notiek pie viniem.. Par adoptēšanu un bērnu tirdzniecību pie mums, jau tiku te rakstūjis, bet dažas rindas, lai iet arī tagad..
Solvita Āboltiņa – bērnu tirgotāja?
Publicēts 24 septembrī, 2014 autors ivarsp
Solvita Mellupe, vēlākā Āboltiņa
Nesen tika publicēta Kanādā dzīvojušas bijušās Latvijas iedzīvotājas Vikijas Toras atklātā vēstule, kurā viņa tieši apvainoja vairākas Latvijas augsti stāvošas amatpersonas bērnu tirdzniecībā. Minēto personu starpā bija arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Mellupe), kura ilgu laiku strādāja LR Ārlietu ministrijā, ko autore nosauc par vienu no galvenajām bērnu tirdzniecības sistēmas radītājiestādēm (kopā ar Tieslietu ministriju, kuras ministre Āboltiņa arī ilgu laiku bija).
Komentāri: VIDEO. Gints Bude: Epstīna faili ir kara otrā fronte - kur pazudusi mūsu Valsts policija
Interesanti, kur tas Budes kungs bija toreiz, kad seksuāla apkalpošana Jurmalā notika pilna sparā? Vai vispār ir regulāra sadarbība starp Bērnu aizsardzības centru, bariņu tiesam un policiju?
Aplam teikt, ka plikā seksa vairs nav un nedrīkst būt, bet kas tad bija Merilina Monro, ja ne visas Amerikas Seksa simbols bet pēc tan, jau tikai aktrise..? Madonna jau iesāka līdzīgi, ieradās Ņujorkā arī pusaudzes vecumā un sāka ar to pašu grēcīgo industriju uz ielām. Mums deviņdesmitos gados, pēc skolnieku aptaujām, pirmā vietā zēniem, bija kļūt par reketieru brigadieriem, killriem, bet meitenēm, par ielas meitām un prostitūtām.. Kuras gribēja tikt augstāh, tās sasaistījās ar dažādām modes aģemtūrām, jo cerēja uz labākām partijām un ka kāds bagāts ārzenju onkulis, viņas varbūt pat apprecēs beigās.. Par Epšteinu gan šeit nemuldiet tukšu, jo viņš ir ebrejs un viņu ticībā, jau virs četriem tūkstošiem gadu, pastāv jēdziens galvenā sieva, pirmā sieva, pat otrā sieva un arī blakus sieva.. Epšteins viņu ticībā, ir pavisam likumīgs amats un tā ir pērkamo līgavu aģentūra mūsdienu valodā, bet idišā tas ir šaferis un arī citās vietās, ir šādi paši amati un katrā zemē, viņus sauc arī savādāk. Latviski tas laikam būtu, labi apmaksāts savedējs.. Katra ebreju kategorija, tādās aģentūrās var griezties un saņems arī preci natūrā. Ja vecākiem nepatiks, nav obigāti jāņem, bet tā tas notiek pie viniem.. Par adoptēšanu un bērnu tirdzniecību pie mums, jau tiku te rakstūjis, bet dažas rindas, lai iet arī tagad..
Solvita Āboltiņa – bērnu tirgotāja?
Publicēts 24 septembrī, 2014 autors ivarsp
Solvita Mellupe, vēlākā Āboltiņa
Nesen tika publicēta Kanādā dzīvojušas bijušās Latvijas iedzīvotājas Vikijas Toras atklātā vēstule, kurā viņa tieši apvainoja vairākas Latvijas augsti stāvošas amatpersonas bērnu tirdzniecībā. Minēto personu starpā bija arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Mellupe), kura ilgu laiku strādāja LR Ārlietu ministrijā, ko autore nosauc par vienu no galvenajām bērnu tirdzniecības sistēmas radītājiestādēm (kopā ar Tieslietu ministriju, kuras ministre Āboltiņa arī ilgu laiku bija).
Komentēt