Kā sanāca tā, ka valsts kapitālsabiedrība SIA “Autotransporta direkcija” (ATD), kuras nosaukums pats par sevi pasaka komercdarbības jomu, izdomā pirkt “Škoda” akumulatoru vilcienus, nevis to dara mums zināmais vilcienu apsaimniekotājs – valsts kapitālsabiedrība AS “Pasažieru vilciens”? Kādiem mērķiem tad īsti pirka šīs pagaidām īsti nezināmas kilometrāžas nobraukt (ne)spējīgās ritošās iekārtas un kāpēc tieši no “Škoda Group” (“Škoda”)? Kā tā sanāk, ka līgumu par “Škoda” vilcienu iegādi ATD slēdz pēc tiesību uz šādu darbību veikšanu deleģējuma termiņa beigām? Kāpēc 2021. gada teju Ziemassvētku priekšvakarā Ministru kabinets premjera Krišjāņa Kariņa vadībā pielemj veikt speciālus grozījumus Satiksmes ministrijas nolikumā viena konkrētā 89,41 miljona EUR darījuma īstenošanai?
Kā jau iepriekš “nra.lv” rakstīja, mīklainā kārtā 2025. gada 11. decembrī ATD un “Škoda Group” parakstīja līgumu par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu iegādi. Līguma summa ir 89 409 387,00 eiro.
Līdz šim ierasti, konkrēti līdz 2025. gada 11. decembrim, jaunus pasažieru vilcienus pirka vilcienu apsaimniekotājs un dzelzceļa pasažieru pārvadātājs AS “Pasažieru vilciens”. Jaunas lidmašīnas iegādājās valstij gandrīz pilnībā piederošā AS “airBaltic” - kompānija, kura lidmašīnas izmanto ikdienā, lai vizinātu tautu un kravas un ar to pelnītu naudu. Zināms, ka sabiedrisko pasažieru pārvadājumu kompānijas pašas izsludina konkursus un pērk transporta līdzekļus, kurus pēc tam lieto un uztur, vizina pasažierus un arī mēģina nopelnīt naudu.
Bet iepriekš minētais nebūt nav vienīgais nesaprotamais jautājums 89,41 miljonu vērtajā darījumā.
Savulaik Ministru kabinets lēmis veikt grozījumu Satiksmes ministrijas (SM) nolikumā, lai tikai un vienīgi ATD varētu piešķirt šādas speciāla iepirkuma organizēšanas tiesības, pārmaiņus pēc uzticot iepirkt vilcienus.
Taču interesanti ir arī tas, ka brīdī, kad ATD svinīgā pasākumā slēdz līgumu ar uzvarētāju “Škoda” par vilcienu iegādi 89,41 miljona EUR vērtībā, ne tikai ATD un SM deleģējuma līgumam veikt šo iepirkumu, t.sk. slēgt līgumu, beidzies pilnvaru termiņš, bet SM šādas deleģējuma funkcijas nodot minēto iepirkumu ATD tikušas jau dzēstas ar 2024. gada 29. oktobra MK noteikumiem Nr. 690. Ar kārtējiem valdībā apstiprinātiem SM nolikuma grozījumiem 2024. gadā normas par ATD īpašajām funkcijām un pilnvarām no tā ir izņemtas. Kurš kuru šajā darījumā “uzmet”? Vai normatīvo aktu ekvilibristikas vienīgais mērķis bija nodrošināt vienu un īpašu daudzmiljonu līguma parakstīšanu ar nevienu citu vilcienu būvētāju kā vienīgi “Škoda”?
Direkcijas sūtība - autotransports
Saskaņā ar statūtiem ATD veic komercdarbību, kas saistīta ar autotransportu. Nevienā no statūtu punktiem nav runa par vilcienu pirkšanu vai tirgošanos ar vilcieniem. Tur teikts, ka ATD izsniedz tiesību aktos paredzētos dokumentus, kas nepieciešami piekļuvei pasažieru un kravu starptautiskajiem un iekšzemes komercpārvadājumiem un pašpārvadājumiem ar autotransportu tirgum; veic personu, kuras uzņēmumā vada autopārvadājumu operācijas (pārvadājumu vadītāji), un bīstamo kravu drošības konsultantu (padomnieku) sertifikāciju; veic transportlīdzekļu vadītāju, kuri veic pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru un vieglo automobili, reģistrāciju Taksometru vadītāju reģistrā; veic ar pasažieru un kravu autopārvadājumiem saistīto datu apkopošanu un analīzi un uz to pamata izstrādā rekomendācijas par autopārvadājumu tirgus attīstību vai ierobežojošu faktoru nepieciešamību; administrē un nodrošina tehnisko atbalstu starptautiskajos starpvaldību un starpministriju līgumos paredzēto aktivitāšu īstenošanai; organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos; nodrošina sabiedriskajam transportam no valsts budžeta iedalīto finanšu līdzekļu izlietojuma administrēšanu; kontrolē Latvijas Republikas likumu un citu normatīvo aktu prasību ievērošanu sabiedriskā transporta jomā, kā arī sniedz informāciju ārvalstu kompetentajām institūcijām par starptautisko konvenciju un starpvalstu autopārvadājumu nolīgumu ievērošanu; sniedz konsultācijas un informāciju valsts institūcijām, profesionālām asociācijām un autopārvadātājiem par Eiropas Savienības tiesību aktu, starptautisko nolīgumu, konvenciju, rezolūciju un citu ar autotransporta nozari saistītu normatīvo aktu prasībām; veido un uztur informatīvās datu bāzes autopārvadājumu un sabiedriskā transporta jomā; administrē un nodrošina ar transportlīdzekļu vadītāju darba un atpūtas laika uzskaiti saistītās sistēmas funkcionēšanu; organizē apmācības, kursus, seminārus, izstādes un citus pasākumus autopārvadājumu jomā. Statūtos nekur ne vārda par vilcieniem.
Kariņš ar Linkaitu noteikumos iestumj vilcienu
Vilcienu stāsta sākums meklējams 2021. gada 21. decembrī. Ziemassvētku priekšvakarā Krišjāņa Kariņa vadītā valdība veic vienu vienīgu grozījumu Satiksmes ministrijas nolikumā:
“Papildināt ar 5.28. apakšpunktu šādā redakcijā: "5.28. atbilstoši kompetencei koordinē Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma investīciju īstenošanu un deleģē valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" ritošā sastāva iegādi pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu." Ministru prezidents A. K. Kariņš; Satiksmes ministrs T. Linkaits”.
Jau pēc mēneša uz karstām pēdām starp Satiksmes ministriju un ATD tiek slēgts deleģēšanas līgums. 2022. gada 28. janvārī T. Linkaits no vienas puses, no otras ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš un valdes loceklis Modris Jaunups paraksta līgumu, kurā cita starpā teikts: “Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 242 “Satiksmes ministrijas nolikums” 5.28. apakšpunktu Ministrija deleģē Sabiedrībai līguma 1.2. apakšpunktā minētā ritošā sastāva iegādi pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu.”
Deleģējuma līgumā minētais tiek iestrādāts arī ar 2022. gada 19. decembri datētā ATD dokumentā ““Autotransporta direkcija” VIDĒJA TERMIŅA DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2023.-2026. GADAM”.
Tur minēts: “Papildus ATD ir saistoši specifiskie valsts noteiktie nefinanšu mērķi. Pamatojoties uz Satiksmes ministrijas nolikuma 5.28. punktu, Satiksmes ministrija, atbilstoši kompetencei koordinē Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma investīciju īstenošanu un deleģē ATD ritošā sastāva iegādi pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu. Šo deleģēto funkciju īstenošanai ATD organizē iepirkumu par jaunu pasažieru pārvadāšanai paredzētu akumulatoru bateriju elektrovilcienu vienību (BEMU) piegādi. Atbilstoši ATD vispārējam stratēģiskajam un specifiskajam valsts noteiktajam nefinanšu mērķim Stratēģijā turpmāk definēti ATD darbības nefinanšu un finanšu mērķi, kas noteikti, ievērojot likumos, Ministru kabineta noteikumos un politikas plānošanas dokumentos noteiktos ATD mērķus un uzdevumus.”
2024. gada 5. novembrī tiek veikti kārtējie grozījumi Satiksmes ministrijas nolikumā un no nolikuma 5.28. punkta pazūd teksts “... atbilstoši kompetencei koordinē Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma investīciju īstenošanu un deleģē valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" ritošā sastāva iegādi pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu.” Šāds teksts joprojām nav redzams likumi.lv pieejamajā konsolidētajā Satiksmes ministrijas nolikumā.
“Šodien (2025. gada) 11. decembrī ATD un “Škoda Group” parakstīja līgumu par 9 akumulatoru bateriju elektrovilcienu iegādi. Līguma summa ir 89 409 387,00 eiro. Akumulatoru bateriju elektrovilcieni tiks iegādāti par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda un nacionālo finansējumu. Bateriju vilcienu piegāde paredzēta līdz 2029. gadam,” teikts ATD mājaslapā. Vai tas nozīmē, ka līgums ar “Škoda” parakstīts bez likumiskā seguma, ņemot vērā, ka īpašais ATD deleģējuma līgums ar SM beidzies un SM pašai vairs nav un nebija tiesības 2025. gada 11. decembrī pagarināt vai piešķirt atkārtotu deleģējumu ATD darījuma slēgšanai ar “Škoda”? Minētos būtiskos juridiskos aspektus turpināsim pētīt.
Ar Eiropas karogu un akumulatoriem uz Bolderāju par 89,41 miljonu EUR
Kā noprotams no dokumentu aprites, vilcienu iepirkums valdībai un jo īpaši satiksmes ministram bijis ļoti svarīgs. Ja nebūtu bijis tik svarīgs, nevajadzētu grozīt SM nolikumu. AS “Pasažieru vilciens” taču nekas netraucēja izsludināt iepirkumu un profesionāli vērtēt piedāvājumus. Kam tad paredzēti iepērkamie vilcieni, kuru iepirkšanu, pēc Linkaita un Kariņa domām, var uzticēt vienīgi autotransporta speciālistiem, ne dzelzceļa lietu zinātājiem?
Vilcienu iepirkuma mērķis lakoniski izklāstīs 2021. gada Ziemassvētku priekšvakarā veiktā SM nolikuma vienīgā grozījuma anotācijā: “2021. gada 28. aprīlī Ministru kabinets izskatīja un apstiprināja Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu (turpmāk - ANM), kuru 2021. gada 22. jūnijā apstiprināja Eiropas Komisija. Saskaņā ar apstiprināto plānu ar ANM investīcijām Latvijā tiks veikta Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta maršruta tīkla reforma, tajā skaitā attīstot pasažieru satiksmi dzelzceļa līnijā Rīga-Bolderāja (perspektīvā līdz Daugavgrīvai), pārvadājumus nodrošinot ar bateriju vilcieniem, kuru iegāde ir Latvijas ANM plāna attiecināmā aktivitāte. Investīciju ieguldījumus šajā koridorā nosaka esoša sliežu infrastruktūra, kura pieļauj attīstīt dzelzceļa pasažieru
pārvadājumus Rīgas pilsētā. Mērķtiecīga un kompleksa šī koridora sakārtošana (savienots, papildinošs sabiedriskā transporta piedāvājums), nodrošinot pasažieriem multimodālu pārvietošanos, radīs priekšnosacījumus mobilitātes paradumu maiņai un sniegs būtisku CO2 samazinājumu. Šajā koridorā ar investīcijām tiks realizēts komplekss maršruta tīkla reformas risinājums, kur dzelzceļš būs kā mugurkauls, pārvadājumus nodrošinot ar bateriju elektrovilcieniem...”
Anotācijā ir skaidra norāde, ka vienīgā institūcija, kura spējīga realizēt iecerēto projektu, 2021. gada izskaņā bija valdes priekšsēdētāja Kristiāna Godiņa un valdes locekļa Modra Jaunupa vadītā ATD: “... lai nodrošinātu attiecīgo funkciju izpildi, Satiksmes ministrija savas kompetences ietvaros koordinē Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānismu plānā paredzēto reformu un investīciju īstenošanu un deleģē VSIA “Autotransporta direkcija” pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu nepieciešamā ritošā sastāva iegādi. Atveseļošanas un noturības mehānismu plānā paredzēto reformu un investīciju koordinēšanu veiktu Satiksmes ministrija, bet pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu nepieciešamā ritošā sastāva iegādi - VSIA “Autotransporta direkcija”.”
Tiek norādīts arī, kāpēc iepirkuma veikšanai izvēlēta ATD: “VSIA “Autotransporta direkcija” minēto uzdevumu var veikt efektīvāk, un, ņemot vērā VSIA “Autotransporta direkcija” pieredzi, reputāciju, resursus un personāla kvalifikāciju, Noteikumu projekts paredz, ka Satiksmes ministrija savas kompetences ietvaros koordinē Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma investīciju īstenošanu un deleģē VSIA “Autotransporta direkcija” pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu nepieciešamā ritošā sastāva iegādi.”
Cer, ka aizripos līdz Daugavpilij
Kā liecina publisko iepirkumu mājaslapā redzamā informācija, iepirkums noticis divos posmos https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/79635
Iepirkums uz bateriju vilcieniem izsludināts jau 2022. gada 13. aprīlī. Pieteikumu/priekšlikumu atvēršana notikusi 2022. gada 15. jūnijā. Iepirkumā par bateriju elektrovilcienu iegādi saņemti divi piedāvājumi, no tiem atbilstošs konkursa prasībām un vērtējams izrādījies tikai “Škoda Transportation - Škoda Vagonka" ("Škoda") piedāvājums. Iepirkuma “Jaunu pasažieru pārvadāšanai paredzētu akumulatoru bateriju elektrovilcienu vienību (BEMU) piegāde” ziņojumā lasāmi otra pretendenta noraidīšanas iemesli: “Stadler Polska Sp. z o.o. iesniegtais piedāvājums neatbilda piedāvājuma noformējuma prasībām, jo iesniegtais piedāvājums nesaturēja visus Konkursa procedūras uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus norādītos dokumentus. Tika iesniegts tikai informatīvs buklets, kas neliecināja par pretendenta piedāvājuma īstumu un būtībā nebija uzskatāms par piedāvājumu, kas būtu sagatavots ar mērķi konkurēt par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.”
Savukārt uzvarētāja izvēles pamatojums: “Konsorcium ŠKODA TRANSPORTATION - ŠKODA VAGONKA atbilst izvirzītajām prasībām un nav izslēdzams atbilstoši izslēgšanas nosacījumiem. Līgumcena EUR 89409387.”
Pēc konkursa noslēguma no amatpersonu mutēm vairs neizskanēja ne pušplēsta vārda par akumulatoru vilcienu nodarbināšanu maršrutā Rīga-Bolderāja. Šis maršruts vēl 2021. gada Ziemassvētkos tika saukts par satiksmes mugurkaulu. Bija uzradies cits mugurkauls pavisam citā, Cēsu un Daugavpils virzienā. “Tur, kur šis vilciens brauks elektrotīklā, varēs uzlādēt baterijas, un arī tālāk Krustpilī un ap Līvāniem būs paredzēts neliels uzlādes laiks. Tāpat arī Siguldā, Cēsīs, Daugavpilī. Uzlādējot ar vilcienu var nobraukt līdz 80-100 kilometriem, un šādā veidā tas faktiski darbosies kā elektrovilciens ar papildu uzlādēm. Un, protams, būs ekoloģiski tīrs,” 2025. gada 9. septembrī plašsaziņas līdzekļiem paziņoja SM valsts sekretārs Andulis Židkovs.
Nav jābūt īpaši lielam matemātiķim, lai saprastu, ka maršrutiem Rīga-Bolderāja un Rīga-Daugavpils ir dažādi attālumi. Akumulatoru vilcienam, jo īpaši aukstajās ziemās, tie var izrādīties liktenīgi.
Institūciju atbildes
SM Komunikācijas nodaļas vadītājai Baibai Gulbei cita starpā vaicājām, kādi bija iemesli vai pamatojums, kādēļ akumulatoru bateriju vilcienu iepirkumu nedrīkstēja uzticēt uzņēmumiem AS “Pasažieru vilciens” vai AS “Latvijas dzelzceļš”.
Saņēmām atbildi: “Atbildot uz nra.lv jautājumiem, nosūtām linku, kurā pieejams ATD deleģēšanas līgums. https://www.sam.gov.lv/lv/kapitalsabiedribas-un-padotibas-iestades
Pamats šādam lēmumam ir grozījumi Satiksmes ministrijas (SM) nolikumā, precizējot deleģējumu VSIA “Autotransporta direkcija” (ATD) akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) programmas pabeigšanai, nodrošinot pasažieru pārvadājumus neelektrificētajās dzelzceļa līnijās.
Pielikumā nosūtām arī Tiesību akta projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 242 “Satiksmes ministrijas nolikums”” anotāciju, kā arī preses relīzi, kuru komunicējām pēc lēmuma pieņemšanas valdības sēdē.”
KNAB turpina pētīt
Vērsāmies arī pie KNAB. Atgādinājām, ka šā gada 4. martā laikraksts “Diena” portālā “diena.lv” ziņoja, ka “par ATD (domāta valsts SIA “Autotransporta direkcija”) organizēto iepirkumu (domāta akumulatoru elektrovilcienu iegāde par 89,4 miljoniem eiro) pārbaudi veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas izvērtē arī iespējamos korupcijas riskus”. Vaicājām, vai KNAB, veicot pārbaudi, ir izdevies noskaidrot, kādēļ akumulatoru elektrovilcienu iegādes organizēšana no SM puses uzticēta tieši Autotransporta direkcijai, nevis uzņēmumam, kurš būs šo vilcienu lietotājs, uzturētājs un daļēji arī to remontētājs - VAS “Pasažieru vilciens” vai mātesuzņēmumam VAS “Latvijas dzelzceļš”? Vai KNAB ir izdevies uzklausīt amatpersonas un gūt skaidrību par šāda lēmuma pamatojumu? Kad varam gaidīt KNAB pārbaudes rezultātus?
Saņēmām atbildi: “Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) turpina veikt izvērtējumu. Kamēr notiek informācijas ieguve, pārbaude un analīze, KNAB atturas no plašāku komentāru sniegšanas. Tāpat KNAB atturas prognozēt, kad šis izvērtējums varētu tikt pabeigts.”
