Inga Paparde / Autori

Rīgā šonedēļ pulcēsies Eiropas valstu politikas veidotāji un ieviesēji, sociālo pakalpojumu sniedzēji un nevalstiskās organizācijas, lai dalītos pieredzē, mācītos un noteiktu šķēršļus deinstitucionalizācijas īstenošanā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šonedēļ plāno pieņemt lēmumu par pensiju likuma grozījumiem. Tos steidzamības kārtā bija paredzēts skatīt jau pagājušās nedēļas plenārsēdē, taču pēc komisijas lūguma tie no darba kārtības tika izslēgti. Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) sacīja, ka pagaidām nav saņemti atbildīgo komisiju atzinumi par grozījumu finansiālo ietekmi, tāpēc lēmuma pieņemšana atlikta.

Vietējā atslēga globālai attīstībai – tie ir īstie vārdi, lai kodolīgi raksturotu Latvijas Platformas attīstības sadarbībai (LAPAS) organizēto Attīstības forumu, kurā pulcējās ap 300 Latvijas kopienu, pašvaldību un augstskolu pārstāvji, pētnieki, praktiķi un lauku attīstības entuziasti no vairāk nekā 50 Latvijas novadiem, kā arī no 20 Eiropas Savienības, Austrumu partnerības un citām valstīm.

Nākotnē ar alerģiju un tās slimībām saskarsies gandrīz katrs otrais eiropietis, uzskata Pasaules veselības organizācija. Latvijā veiktās aptaujas dati liecina, ka vismaz 39 procenti cilvēku saskaras ar alerģiju, un tas atbilst vidējam Eiropas valstu saslimstības līmenim.

Vai Latvijai ir vajadzīgi gudri, medicīnas studijas sekmīgi pabeiguši jaunie speciālisti? Šādu retorisku jautājumu šonedēļ Saeimas deputātiem uzdeva Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Ņemot vērā valsts noteikto rezidentūras vietu skaitu salīdzinājumā ar augstskolas absolvējušo skaitu, ir skaidrs, ka lielai daļai jauno mediķu valsts nedos iespēju kļūt par pilntiesīgiem mediķiem.

Reformēt un vēlreiz reformēt, šādu rekomendāciju Latvija atkal saņēmusi no Eiropas Komisijas (EK) attiecībā uz sociālo aizsardzību un veselības aprūpi.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien gatavojas izskatīt jautājumu par veselības ministra un Saeimas deputāta Gunta Belēviča saukšanu pie administratīvās atbildības.

Pirmo reizi Latvijas vēsturē militārās mācības notikušas civilajā slimnīcā – Rīgas Austrumu slimnīcā, kura pirmdien uzņēma 28 ASV speciālo spēku karavīrus no Rēzeknes un Ādažiem.

Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kuri slimības dēļ nevar paši normāli elpot. Viņiem ir vajadzīgs skābekļa aparāts. Tas šajā gadījumā ir dzīvības, ne tikai veselības jautājums. Pašlaik Latvijā par valsts budžeta līdzekļiem nevienam cilvēkam šāda palīdzība netiek nodrošināta, un, kā liecina Neatkarīgās informācija, pacienti meklē visdažādākās iespējas «iegūt sev skābekli», jo apmaksāt ne iegādi, ne aparāta īri nevar.

«Jā, tas ir nedaudz pārgalvīgi – pilnīgi vienam doties tik garā riteņa braucienā, taču tieši tā es izlēmu solidarizēties ar cilvēkiem, kuri invaliditātes dēļ nereti arī ir pilnīgi vieni,» īsi pirms došanās ceļā uz Eiropas tālāko apdzīvoto vietu ziemeļos – Nordkapu – Neatkarīgajai saka Juris Pabērzs no invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons.

Lai arī veselības jomas jauno politisko iniciatīvu piepildījumam tiek lūgts visvairāk naudas – kopumā 160 miljoni eiro, sīkākus datus, kādiem pasākumiem cik lielus finanšu līdzekļus vajag, Veselības ministrija pagaidām neatklāj.

Salīdzinājumā ar citu nozaru pārvaldēm Labklājības ministrija jaunu pasākumu nodrošināšanai jeb tā sauktajām jaunajām politikas iniciatīvām prasa pieticīgu summu – 28,1 miljonu eiro. Taču skaitlis, visticamāk, nākotnē izrādīsies mānīgs, jo, lai īstenotu tikai vienu vien pensiju indeksācijas kārtības maiņu saskaņā ar LM iecerēm, nākamgad papildus vajag 30 miljonus eiro.

Valdības lēmums atlikt pensiju likuma grozījumu izskatīšanu un pieņemšanu nekavē Saeimu apspriest un, iespējams, vienoties par izmaiņām pensiju indeksācijā un pensiju pārrēķināšanā krīzes laika netaisnīgā koeficienta dēļ.

Ģimenēm laukos ir ievērojami grūtāk nodrošināt bērnu pamatvajadzības nekā mājsaimniecībām pilsētā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija īsi pirms Starptautiskās bērnu tiesību aizsardzības dienas.

Visi racionālie argumenti no pacientu un mediķu puses ir izskanējuši, mums atliek tikai pēdējā iespēja – pieķēdēt kādu pacientu pie Ministru kabineta durvīm, kamēr valdība nepieņem lēmumu par savlaicīgu ārstēšanas nodrošināšanu HIV pacientiem un pieejamu ārstēšanu cilvēkiem ar C hepatītu, uzsver apvienības HIV.LV vadītājs Aleksandrs Molokovskis.

«Atkārtotā operācijā vispārējā narkozē meitai izņēma no rokas stieņus, roka ir sadzijusi,» sarunā ar Neatkarīgo par savas 11 gadu vecās meitas atveseļošanos saka tētis Egils Stepiņš, kurš pērn uzticēja mums stāstu par nelaimes gadījumu vasaras nometnē Rakšos – Pilsētnieki laukos, kur viņa meita guva smagu rokas traumu.

Jo vairāk senioram ir hobiju, interesantu nodarbošanos, jo labāk. Sunītis, kas katru dienu jāizved pastaigā, dārzs, kur jārušinās, mazbērni, ar kuriem jāspēlējas. Tas ir lieliski un daudz labāk nekā visu dienu sēdēt mājās pie televizora. Bet pilnīgi viss ir jādara ar mēru un prātu, Neatkarīgajai saka veselības centra Vivendi fizioterapeite Anna Sproģe.

«Būtu labi vienreiz beigt runāt par algoritmiem, bet tos izstrādāt un realizēt, lai cilvēki laikus nonāktu pie ārsta un laikus sāktu ārstēšanu no vēža,» diskusijā Rīgas Austrumu slimnīcā par onkoloģisko pacientu iespējām saņemt laicīgu izmeklēšanu un ārstēšanu emocionāli sacīja pacientu organizācijas Dzīvības koks vadītāja Gunita Berķe.

Sadedzinot katra seniora lielāko biedu – tautas pasakās tēlaini aprakstītās ragaviņas, kurās sirmgalvjus mūža beigās ved uz mežu, Latvijas teātra vecmeistari ikvienu aicina atbalstīt labdarības uzvedumu Es esmu.

Latvijas Pensionāru federācija sāk parakstu vākšanu, lai atbalstītu Labklājības ministrijas izstrādātos grozījumus pensiju likumā. Tieši šādi seniori gatavojas izteikt savu viedokli par valdības lēmumu atlikt pensionāriem būtisku jautājumu izskatīšanu un pieņemšanu.

Vairāk nekā 400 cilvēku ar invaliditāti no visas Latvijas piedalījās Paralimpiskā sporta dienā Rīgā un sacentās desmit sporta veidos.

Veselības inspekcija no pērn pārbaudītajām 212 solāriju studijām pārkāpumus atklājusi lielākajā daļā solāriju. Tajos netiek veikti ieraksti par solāriju iekārtu lampu maiņu, par to nolietojuma pakāpi, solārija iekārtas radītais starojuma līmenis pārsniedz normas, solārija personālam nav atbilstošas izglītības – tie ir tikai daži no konstatētajiem pārkāpumiem.