Pensionāri sola regulārus protestus

Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš: «Atbalstīt pensionārus federācija aicinātu arī tos strādājošos, kuriem pensijā jādodas drīzumā» © F64

Latvijas Pensionāru federācija sāk parakstu vākšanu, lai atbalstītu Labklājības ministrijas izstrādātos grozījumus pensiju likumā. Tieši šādi seniori gatavojas izteikt savu viedokli par valdības lēmumu atlikt pensionāriem būtisku jautājumu izskatīšanu un pieņemšanu.

Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs, kurš federācijas vadībā pagājušonedēļ ievēlēts atkārtoti, pastāstīja, ka federācijas valde nolēmusi sākt parakstu vākšanu un turpināt to līdz 1. jūlijam, lai pēc tam parakstus iesniegtu Ministru kabinetā. Šādi rīkoties federācija izlēmusi, lai paustu atbalstu Labklājības ministrijas sagatavotajiem grozījumiem pensiju likumā, kuri pensionāriem ir ļoti būtiski. Viens no svarīgākajiem ir pensiju indeksācija, un, pēc Andra Siliņa teiktā, lēmums jāpieņem jau līdz augustam, lai pensijas pēc jaunās kārtības varētu indeksēt jau šoruden, 1. oktobrī. Federācija pieļauj: ja ar parakstiem neizdosies pārliecināt valdību par nepieciešamību mainīt indeksācijas kārtību, varētu notikt plašāki protesti. Atbalstīt pensionārus federācija aicinātu arī tos strādājošos, kuriem pensijā jādodas drīzumā. A. Siliņš stāsta, ka akcijas varētu būt ne tikai publiskas un plašas, bet regulāras – pensionāri par sevi atgādinātu vairākas reizes nedēļā pie valdības un Finanšu ministrijas.

Latvijas Pensionāru federācijas kongresā A. Siliņš stāstīja, ka pensionāru situācija ir skarba, 70 procenti pensiju saņēmēju ir zem nabadzības riska robežas. Pensiju sistēma – starptautiski augstu novērtēta, un vienlaikus ir masveida neticība tai strādājošo vidū. «Mūsu aktualitātes šim gadam – pensiju indeksācijas sistēmas uzlabošana, nepilnību un kļūdu labošana ar krīzes gados aprēķinātām pensijām,» klāsta A. Siliņš. «Mums jāatbalsta Labklājības ministrija un jāizdara spiediens uz likumdevējiem, lai izmaiņas likumā tiktu pieņemtas. Vēl neatrisināti jautājumi ir neapliekamais minimums pensijām, piemaksas pie pensijām palielināšana, darba stāža īpatsvara palielināšana pensiju indeksācijā.»

Valdība pagājušajā nedēļā pēc vairāku stundu spriešanas neatbalstīja grozījumus pensiju likumā, nolemjot tos skatīt vasaras beigās nākamā gada budžeta izstrādes gaitā. Grozījumu ieviešana prasa papildu izdevumus no sociālā budžeta – pensiju indeksācija ap 30 miljoniem eiro, pensiju pārrēķināšanas uzsākšanai daļai pensionāru koeficienta dēļ – 4,5 miljonus eiro. Lai arī sociālajā budžetā ir pārpalikums, Finanšu ministrija norāda, ka tas jāskata kontekstā ar valsts budžeta situāciju kopumā. 

UZZIŅAI

Ko paredz pensiju likuma grozījumi?

• Pensiju indeksācija

Pensijas turpmāk indeksēt, ņemot vērā inflācijas rādītāju un 50% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma

• Pensiju koeficients

Pensiju aprēķināšanas formulā iekļauto rādītāju pensijas kapitāla aktualizācijas indeksu jeb koeficientu noteikt ne mazāku kā 1 un pārrēķināt krīzes gados piešķirtās pensijas

• Invaliditātes pensijas

Tiks precizēta un pilnveidota pirmās un otrās grupas invaliditātes pensijas pārrēķināšanas kārtība (šo jautājumu valdība pieņēma).



Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais