Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šonedēļ plāno pieņemt lēmumu par pensiju likuma grozījumiem. Tos steidzamības kārtā bija paredzēts skatīt jau pagājušās nedēļas plenārsēdē, taču pēc komisijas lūguma tie no darba kārtības tika izslēgti. Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) sacīja, ka pagaidām nav saņemti atbildīgo komisiju atzinumi par grozījumu finansiālo ietekmi, tāpēc lēmuma pieņemšana atlikta.
Taču jau šonedēļ Saeimai būs jāizšķiras, kādus grozījumus pensiju likumā atbalstīt. Valdības virzītie paredz finansiāli nesāpīgākās izmaiņas, proti, invaliditātes pensiju piešķiršanas kārtības izmaiņas (tās nedrīkst neveikt, jo to pieprasa Satversmes tiesas spriedums) un izmaiņas pensiju aprēķināšanas kārtībā, nosakot turpmāk nemainīgu algas koeficientu, lai pasargātu nākotnes pensionārus no negatīva indeksa. Savukārt pēc diskusijām Saeimā un pēc iesniegtajiem priekšlikumiem pensiju likumā uz otro lasījumu jāsecina, ka joprojām ir aktuāli gan Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie, bet valdībā noraidītie grozījumi, gan Latvijas Pensionāru federācijas un vairāku deputātu iesniegtie priekšlikumi.
Tie paredz pensionāriem labvēlīgāku indeksāciju jau šoruden, proti, ņemt vērā patēriņa cenu kāpumu, kā arī 50 procentus no vidējās algas kāpuma (ja šādas izmaiņas neapstiprinās, tad pensijas tiks indeksētas, ņemot vērā inflāciju un 25 procentus no algas kāpuma rādītāja). Pensiju likuma grozījumiem iesniegti arī priekšlikumi pārrēķināt krīzes laikā piešķirtās pensijas, kuras cietušas negatīvā algu koeficienta dēļ. Abi šie priekšlikumi ir finansiāli visietilpīgākie, jo nākamā gada budžetā papildus prasītu 34 miljonus eiro. Gan Pensionāru federācijas, gan frakcijas Saskaņa un No sirds Latvijai iesniegtie priekšlikumi principā vārds vārdā saskan ar LM grozījumiem, taču, iespējams, tie tiks transformēti citos priekšlikumos ar mērķi samazināt potenciālās izmaksas no sociālā budžeta. Viena no idejām ir krīzes laikā piešķirtās pensijas pārrēķināt sākumā tiem pensionāriem, kuru pensijas ir vismazākās. Otra doma ir indeksēt pensijas atkarībā no darba stāža – jo lielāks stāžs, jo lielāku procentu no algas pieauguma ņemt vērā, pensiju palielinot.
LM speciālisti Saeimas komisijas debatēs atgādināja, ka valdības lēmumam par izmaiņām pensiju likumā tika pievienots atsevišķs labklājības ministra viedoklis, jo viņš uzstāja uz savu grozījumu pieņemšanu, taču valdība, kā pamatu minot valsts budžeta situāciju, tos neakceptēja. Tā bija atbilde uz deputātu jautājumu, vai ministrija ir gatava sniegt atzinumus par iespējamiem pensiju likuma grozījumiem. No vienas puses – valdība ar lēmumu neizdot nevienu lieku eiro, no otras – pašas ministrijas un tās politiskās vadības vēlme straujāk mainīt indeksācijas kārtību un pārrēķināt krīzes laikā piešķirtās pensijas. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija gatavojas vienoties par kompromisu, taču pagaidām tāda nav. Atzinumu par iespējamām izmaiņām vēl nav sniegusi Finanšu ministrija, taču lielos vilcienos ir skaidrs, ka tā neatbalstīs nevienu priekšlikumu, kur būs paredzēti papildu neplānoti izdevumi. A. Barča uzsver, ka šonedēļ – otrdien, trešdien – par kompromisa grozījumiem ir jāvienojas, jo ceturtdien tie jāskata plenārsēdē.
Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs, Saeimas deputāts Andris Siliņš atzina, ka pēdējos gados pensijā aizgājušie cilvēki ir būtiski zaudējuši, jo pensijā saņem 20 un vairāk eiro mazāk nekā citi. Tam ir divi iemesli. Pirmais – no 2012. gada pensionāriem vairs nepiešķir pensiju piemaksas par padomju laika darba stāžu, lai gan viņi ir tajā laikā strādājuši vismaz 15–20 gadus, otrs – krīzes laika negatīvais koeficients, kas būtiski samazināja pensijas apmēru.