Vai Latvijai ir vajadzīgi gudri, medicīnas studijas sekmīgi pabeiguši jaunie speciālisti? Šādu retorisku jautājumu šonedēļ Saeimas deputātiem uzdeva Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Ņemot vērā valsts noteikto rezidentūras vietu skaitu salīdzinājumā ar augstskolas absolvējušo skaitu, ir skaidrs, ka lielai daļai jauno mediķu valsts nedos iespēju kļūt par pilntiesīgiem mediķiem.
Veselības ministrija gan norāda, ka rezidentūras vietu skaits pēdējos gados ir palielināts, taču, ņemot vērā mediķu trūkumu noteiktās specialitātēs un reģionos, rezidentūra būtu jāpaplašina – to savukārt kavē pieejamais veselības aprūpes budžets.
Ievai Glāzerei nākamnedēļ Rīgas Stradiņa universitātē ir izlaidums. Sešus gadus viņa ir mācījusies Medicīnas fakultātē, taču, lai kļūtu par pilntiesīgu ārstu, noteikti ir jāstudē rezidentūrā.
Ieva nolēmusi stāties rezidentūrā neiroloģijas specialitātē, lai gan apsvērusi arī ķirurģiju. «Lēmumu ne vienmēr ir vienkārši pieņemt, jo pirmajos studiju kursos tu vēl nezini, kas tieši interesē. Latvijā, jāsaka, par nožēlu, jau ļoti savlaicīgi jāizlemj, kāda specialitāte interesē, lai varētu mērķtiecīgi tai gatavoties, taču ne vienmēr pilnībā esi pārliecināts,» stāsta studente. Jauno speciālistu vidū valda satraukums, kā būs ar rezidentūras vietām, kuru ir mazāk nekā augstskolu beigušo (Rīgas Stradiņa universitāti šogad absolvē vairāk nekā 200 medicīnas studentu, Latvijas Universitāti – apmēram 100). Valsts Veselības ministrijas (VM) personā par budžeta naudu izsludinājusi 200 rezidentūras vietas. «Neuzskatu, ka pilnīgi visi studenti jāuzņem rezidentūrā, jābūt nelielam konkursam, taču, ja bez iespējas studēt rezidentūrā, tas nozīmē, bez iespējas kļūt par pilntiesīgu ārstu, paliek trešā daļa medicīnas studentu, kas sešus gadus apzinīgi gājuši uz šo mērķi un studijas sekmīgi pabeiguši, tas nav pareizi,» uzsver Ieva. Studentus satrauc arī zemais rezidentu atalgojums jeb stipendija – 350 eiro, un tieši tas nereti ir galvenais iemesls, kāpēc jauni, gudri speciālisti aizbrauc labāk uz ārzemēm, nekā strādā Latvijā. «Mēs ienākam slimnīcā jau kā jaunie ārsti, taču saņemam neadekvātu atalgojumu, liela daļa strādā papildu dežūras, strādā pa naktīm neatliekamajā palīdzībā, citus darbus ārpus medicīnas, lai varētu studēt to, kas patīk, taču rezultātā ir ļoti pārguruši,» Neatkarīgajai atklāj Ieva.
Vita Melne ir rezidente uroloģijas specialitātē Rīgas Austrumu slimnīcas Uroloģijas klīnikā, un arī viņai šogad būs izlaidums. «Nākamnedēļ man ir pēdējais eksāmens, un es būšu pabeigusi rezidentūru,» saka ārste. Pēc medicīnas pamatstudijām Vita divus gadus mācījās ķirurģijas rezidentūrā Latvijas Universitātē, taču studiju laikā, kad vajadzējis izvēlēties, kur apgūt uroloģiju, viņas draudzene ieteikusi ārstu Armandu Bāliņu. «Viņš man teica: dod savu lapu, es parakstīšu, un tu visu mēnesi varēsi būt brīva, varēsi atpūsties, jo tevi jau uroloģija neinteresē,» stāsta Vita. «Es nodomāju, kā tā var? Ja man ir jāapgūst uroloģija, es to apgūšu! Un jau pirmajā otrajā mācību nedēļā es sapratu, ka šī specialitāte mani patiešām interesē un tik ļoti, ka arī savu atvaļinājumu es pavadīju, mācoties pie daktera Bāliņa.» Kopumā Vita medicīnu rezidentūrā studē jau sesto gadu. «Kad es beidzu studijas, arī bija daudz studentu, kuri pretendēja uz rezidentūru, bet man nebija bažu, ka es iestāšos. Es pat nepieļāvu tādu domu, ka es netikšu rezidentūrā, jo ļoti mērķtiecīgi gāju uz priekšu,» uzsver jaunā ārste. Sāpīgs jautājums ir rezidentu atalgojums – tu strādā praktiski kā īsts ārsts, bet sevi nodrošināt nevari, praktiski visiem palīdz tuvinieki vai dzīvesbiedri. Ļoti daudzi strādā papildus, pa naktīm. Kopumā ar studijām rezidentūrā Vita ir apmierināta, lai gan jaunie ārsti vēlētos lielāku patstāvību, iespēju jau pirmajos studiju gados operēt, ne tikai asistēt un skatīties no malas. «Tas, kā veiksies rezidentūras studijās un vai tu kā jaunais ārsts būsi apmierināts un gandarīts, ļoti atkarīgs no tava uzrauga – ārsta, kurš tevi māca, manā gadījumā jāsaka paldies Rīgas Austrumu slimnīcas Uroloģijas klīnikas vadītājam Vilnim Lietuvietim,» uzsver Vita. «Noteikti studēšu tālāk. Paralēli praktiskajam darbam slimnīcā, operācijām un pacientu konsultācijām es plānoju arī darboties zinātnē.»
Uzziņai
Veselības ministrijas apstiprinātās rezidentu vietas
Avots: Veselības ministrija