Rīgā šonedēļ pulcēsies Eiropas valstu politikas veidotāji un ieviesēji, sociālo pakalpojumu sniedzēji un nevalstiskās organizācijas, lai dalītos pieredzē, mācītos un noteiktu šķēršļus deinstitucionalizācijas īstenošanā.
Arī Latvija tuvāko piecu gadu laikā gatavojas īstenot vērienīgu reformu, slēdzot vairākus sociālās aprūpes centrus un samazinot pansionātos dzīvojošo skaitu vismaz par tūkstoti.
Latvijā pašlaik valsts sociālās aprūpes centros dzīvo vairāk nekā 5000 cilvēku – lai arī visi ar pirmo vai otro invaliditātes grupu, tomēr daudzi no šiem cilvēkiem varētu dzīvot ārpus aprūpes centriem. Institucionālo aprūpi raksturo tas, ka cilvēki, kuri dzīvo iestādēs, jeb klienti ir izolēti no sabiedrības un spiesti visi dzīvot kopā, viņiem nav pietiekamas kontroles pār savu dzīvi un lēmumiem, kas ietekmē viņus pašus, tāpat iestādes noteikumi ir prioritāri pār cilvēka individuālajām vajadzībām, skaidro Labklājības ministrija (LM). Bet deinstitucionalizācijas mērķis ir novērst situāciju, ka cilvēkam ir jāpārceļas uz dzīvi institūcijā, jo nav pieejams atbalsts dzīvesvietā.
Dati par aprūpes centros dzīvojošo cilvēku diagnozēm atklāj, ka lielākoties viņi nav slimāki par daudziem jau sabiedrībā dzīvojošiem cilvēkiem (kopumā Latvijā ir teju 83 000 cilvēku ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, bet valsts sociālās aprūpes centros no viņiem dzīvo 6,6 procenti).
Saskaņā ar LM informāciju 43 procenti no aprūpes centru iemītniekiem atbilst tā sauktajam 1. un 2. aprūpes līmenim, kas nozīmē, ka viņi var dzīvot patstāvīgi vai ar atbalsta personāla palīdzību.
Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā šo jautājumu LM aktualizējusi arī Eiropas līmenī. Konferencē galvenā uzmanība būs pievērsta cilvēku ar psihiskām saslimšanām un garīgās attīstības traucējumiem, kā arī ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu deinstitucionalizācijas jautājumiem. Eksperti analizēs situāciju Eiropas Savienības līmenī un stiprinās apņemšanos uzlabot ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu un cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem dzīves kvalitāti un iekļaušanos sabiedrībā. Pašlaik vairāk nekā miljons Eiropas iedzīvotāju dzīvo aprūpes institūcijās. Viņu dzīve ir jāuzlabo, modernizējot aprūpes un atbalsta sistēmas, galveno uzmanību veltot cilvēktiesību ievērošanai. Deinstitucionalizācijas jēdzienu var saprast dažādi, un parasti to pavada mīti, stereotipi un negatīva sabiedrības attieksme. Eiropas ekspertu grupa izstrādājusi vadlīnijas pārejai no institucionālās uz sabiedrībā balstītu aprūpi.
Deinstitucionalizācijas process ietver individuālajām vajadzībām pielāgotu, sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstīšanu, kas novērš vajadzību dzīvot institūcijā. Tāpat, pamatojoties uz vadlīnijām, šis process nozīmē institūciju slēgšanu, kur bērni, cilvēki ar invaliditāti un gados vecāki cilvēki dzīvo izolēti no sabiedrības, saņem standartiem neatbilstošu aprūpi un atbalstu un kuriem nereti ir ierobežotas cilvēktiesības. Cilvēkiem, kuri dzīvo ārpus iestādēm, ir jānodrošina visu pakalpojumu – izglītības, nodarbinātības, mājokļa, veselības aprūpes un transporta – pieejamība. Latvija sociālās aprūpes centru reformu plāno īstenot par Eiropas struktūrfondu naudu.